VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Agates Apkalnes gleznu cikls "Privātā telpa" (0 komentāri)Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece 28.04.–24.05.2015. Rietumu Bankas mākslas galerija, Vesetas iela 7 |
 Lupatu latvieša ciešanu laiks jeb konkursa izstāde „Jā/Neatkarība” Jūrmalas mākslinieku namā (1 komentāri)Barbara Goba Jau trešo gadu pēc kārtas Jūrmalā tiek organizēts mākslas darbu konkurss ar nosaukumu „Jā/Neatkarība”. Īpaši tam izveidota žūrija ir atlasījusi darbus, kas šogad izstādīti trīs dažādās vietās: Mākslinieku namā, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā un Kauguru kultūras namā. Šajā recenzijā tiks aplūkota tikai Mākslinieku nama ekspozīcija. |
 Gleznotprieks Jūrmalas mākslinieku namā (0 komentāri)Barbara Goba Labi pazīstamā latviešu gleznotāja, grafiķa un mākslas zinātnieka Andreja Ģērmaņa personālizstādē “Gleznotprieks – 2014” apskatāmi dažu pēdējo gadu laikā radītie 40 mākslas darbi galvenokārt eļļas un akvareļa tehnikā. Divās izstāžu zālēs izvietots koši blīvs gleznu klāsts, kurā dominē drosmīgs un izteiksmē nepiespiests krāsu izmantojums, spēcīgi veidoti kontrasti un vienlaikus dziļa dabas noskaņu izjūta un talantīgs smalkāko nianšu attēlojums. |
 Par latviešu gleznotāju izstādi "Pārlidojums" Gruzijā (0 komentāri)Guna Millersone Pateicoties Latvijā jau vairākus gadu desmitus dzīvojošā gruzīnu mākslinieka Nugzara Paksadzes idejai un apņēmībai, divu Latvijas uzņēmēju materiālajam atbalstam, galerijas "Pegazs" Rīgā un Batumi Kultūras centra organizatoriskajai palīdzībai, 12 Latvijas gleznotāji augusta beigās devās uz Adžārijas Autonomās republikas galvaspilsētu Batumi, lai turienes Valsts mākslas muzejā atklātu jau Latvijā sagatavoto gleznu izstādi "Pārlidojums" (Transfer), kā arī kopā ar Batumi mākslinieku grupu strādātu plenērā gan pilsētā, gan arī tās apkārtnē. |
 "Sarkanais stūrītis" Jūrmalas Mākslinieku namā (1 komentāri)Barbara Goba Jau otro gadu pēc kārtas iesaistoties Starptautiskās Muzeju nakts akcijā, Jūrmalas Mākslinieku namā tika izveidota interaktīva izstāde ar neparastu nosaukumu: „Sarkanais stūrītis” un „Dzintara istaba”. Tās var uztvert kā divas atsevišķas izstādes, pirmās darbus apvieno sarkanais kā tēma dažādās nozīmēs, savukārt, otrā tika veidota galvenokārt kā fotoakcija ar izstādes apmeklētāju iesaistīšanu un nelielu skaitu eksponētu darbu. |
 Egila Rozenberga tekstīliju izstāde Talsos (0 komentāri)Guna Millersone, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste Talsu novada muzeju vēl līdz 18. jūnijam rotā Egila Rozenberga tekstiliju izstāde. Šī ir jau trešā viņa darbu skate Talsos, tādēļ Talsu mākslas cienītājiem pēdējos 15 gadus ir bijusi tā iespēja vērot mākslinieka radošās domāšanas un tās materializēšanos gobelēnā gaitu. |
 Ukraiņu mākslinieces Annas Bulkinas (Ļvova) gleznu izstāde (0 komentāri)Guna Millersone 15.04.–11.05.2014. Talsu novada muzejs |
 Nedarba studija Jūrmalas Mākslinieku namā (0 komentāri)Barbara Goba Mākslinieku namā atklāta izstāde, kuras koncepcijā uzsvars likts uz Latvijā reti izmantotu pieeju, proti, atteikšanos no estētiskajiem kritērijiem attiecībā uz eksponējamo mākslas darbu, priekšplānā izvirzot autora piešķirto mākslas darba izstādīšanas kontekstu jeb pamatojumu. Visvienkāršākais no piedāvātajiem variantiem – neizdevies darbs, tehniskas kļūmes rezultāts, kāda neveiksme, ko publikai parasti nav iespējas apskatīt. |
 Neatkarīgais izstādes "Jā/NeATKARĪBA" apmeklējums Jūrmalā (1 komentāri)Baiba Ekere, Mg.phil. Jūrmalā atklāta konkursa izstāde "Jā/NeATKARĪBA”, kas veltīta Latvijas valsts dibināšanas 95. jubilejai. Konkursa žūrija šai izstādei atlasījusi 44 autoru 54 darbus, tie izvietoti gan Jūrmalas Mākslinieku namā, gan – Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstāde ar šādu nosaukumu Jūrmalā tiek organizēta jau otro gadu. |
 Kultūraugi "Mākslinieku namā" Jūrmalā (0 komentāri)Barbara Goba No š.g. 4. septembra Mākslinieku namā Jūrmalā tiek piedāvāta stikla mākslas izstāde „Kultūraugi”. Tās autore ir māksliniece Ieva Strazdiņa. I.Strazdiņa ir pazīstama māksliniece ar ilgstošu izstāžu pieredzi. Sarīkotas sešas personālizstādes, kā arī māksliniece piedalījusies vietējās un starptautiskās izstādēs. I.Strazdiņa saņēmusi vairākas starptautiskas atzinības un par viņas mākslas darbu augsto novērtējumu liecina to atrašanās muzeju un privātās kolekcijās visā pasaulē. |
 "Absurda epizode no reevolūcijas” un trakie zinātnieki (0 komentāri)Laikmetīgās mākslas centra (LMC) producētā festivāla Survival Kit 5 ietvaros mākslinieku komanda Ramona Buša Virtmane un Vladislavs Saveļjevs piedāvās piedalīties spēlē „Absurda epizode no reevolūcijas”, lai uz savas ādas izjustu revolūcijas eksotisko garšu un kļūtu par tās nozīmīgu veidojošo elementu. Sagaidot festivālu, runājām ar māksliniekiem par to, kas ir „lēnā revolūcija”, kur tā rodas, kā arī – kāda ir sajūta būt „trakajam zinātniekam” un kā palīdzēt cilvēkam pieņemt citu lomu ārpus savas „komforta zonas”. |
 Vakardienas aizgājušie kuģi. Antras Ivdras gleznas Talsu muzejā (0 komentāri)Guna Millersone, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos No 12. jūlija līdz 11. augustam Talsu novada muzeja Izstāžu zālē apskatāma gleznotājas Antras Ivdras gleznu izstāde "Vakardienas aizgājušie kuģi”. Kaut arī izstādes darbu kolekciju gleznotāja veidojusi pārsvarā no 2012. un 2013. gadā tapušajām gleznām, tātad jauniem darbiem, "...katra glezna kā mirkļa un izjūtu fiksācija no redzētā, izjustā un fantazētā ir līdzīga aizejošam kuģim - tas aizpeld, bet kaut kas no tā paliek un saglabājas vēl ilgi...” Darbi krājas un prasās pēc izstādes. |
 Par Ievas Krūmiņas personālizstādi "Sibīrijas pieraksti" (0 komentāri)Ieva Kalnača, LMA mākslas vēstures studente Ieva Krūmiņa ir māksliniece, kura savu radošo darbību jau desmit gadus saista ar trauslo un vilinošo materiālu stiklu. Šis gads ir īpašs Ievas mākslinieciskajā attīstībā, jo, lai gan jau vairāku gadu garumā viņa piedalās dažādās grupu izstādēs, tieši šogad tika organizēta pirmā personālizstāde "Sibīrijas pieraksti", kas jau no 26. marta aplūkojama Jaunpiebalgas kultūras nama izstāžu zālē "Velves”. Jaunpiebalga, protams, nav izvēlēta nejauši – gan pati māksliniece, gan viņas vecvecāki, kas ļoti tieši saistīti ar minēto izstādi, ir no šīs Latvijas vietas. |
 "Zaļā zara kabineta" apmeklējums (0 komentāri)Barbara Goba 18. maijā jau devīto reizi visā Latvijā tika svinēta "Muzeju nakts”, kuras šī gada devīze ir "Zaļā krāsa – mežs”. Zaļā krāsa, Muzeju nakts organizatoruprāt, simbolizē mežu, atjaunotni un harmoniju. |
 Neatkarīgais latviešu sapnis Jūrmalas domē (0 komentāri)Barbara Goba Svinot Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā (Jomas ielā 1/5) iekārtota izstāde par godu šim nozīmīgajam notikumam: „Neatkarīgais Latviešu sapnis”. Tā ir mākslinieces Agneses Bules personālizstāde ar 39 darbiem digitālā tehnikā. |
 Elizabetes Melbārzdes personālizstāde "Absolūtais skaistums” Mākslinieku namā Bulduros (0 komentāri)Antra Priede, māklas zinātniece Dodoties apskatīt jaunāko Elizabetes Melbārzdes personālizstādi Mākslinieku namā Bulduros, ceļš tiek veikts ar vilcienu, ļaujoties sniegotajai pavasara ainai aiz logu un noskaņojot prātu uz kaut ko smalku, sievišķīgu un skaistu. |
 Divas personālizstādes vienā (1 komentāri)Antra Priede, māklas zinātniece Mākslinieku namā Bulduros apskatāma divu jauno mākslinieču Natālijas Maļikovas un Baibas Apsītes izstāde „Divas pasaules”. Katrai māksliniecei ir sava ekspozīcija savā norobežotā telpā. Gan sižetiski, gan formāli abas ekspozīcijas ir atšķirīgas, un tādejādi veidojas dubulta personālizstāde. |
 Natālijas Maļikovas gleznas Mākslinieku namā (2 komentāri)Baiba Grīnberga, mākslas zinātniece 15. februārī Jūrmalas Mākslinieku namā tiks atklāta izstāde "Divas pasaules". Nātālija Maļikova savas gleznas izstādījusi vienā no telpām, otrā savus darbus izstādījusi gleznotāja Baiba Apsīte. |
 Darbs gada garumā Jūrmalas mākslinieku namā (0 komentāri)Barbara Goba Jūrmalas Mākslinieku namā līdz 2013. gada 9. februārim apskatāma izstāde, kuru, īsi raksturojot, varētu dēvēt par “Gada labākais darbs”, taču tā kā tieši pirms šīs Jūrmalas mākslinieku grupas izstādes šajās pašās telpās tika piedāvāti Jūrmalas fotomākslinieku darbi ar līdzīgu nosaukumu “Šogad labākais”, atkārtošanās nosaukumā izpalikusi, kaut gan daži fotodarbi aizķērušies no iepriekšējās izstādes un iekļuvuši nākamajā, iespējams, pretendējot uz pastāvīgās ekspozīcijas statusu. |
 Bezgalīgais latviešu sapnis Kauguru kultūras namā (0 komentāri)Barbara Goba Kauguru kultūras namā līdz 31. janvārim apskatāma mākslinieces Agneses Bules personālizstāde „Latviešu sapnis ziemā”. Tajā aplūkojami apmēram 40 digitālā tehnikā veidoti darbi. Kā izstādes centrālais darbs ir skatāma liela Latviešu sapņu skaidrojošā vārdnīca un turpat kārdinoši karājas sapņu maiss, no kura katrs apmeklētājs ir aicināts izvilkt savu sapni. Izstādes kopskats ir monohroms, ko papildina vēsā zilā ziemas krāsa, bet vietvietām iedegas siltā sveču liesmu un saules krāsa. Pie ieejas skatītāju sagaida zaļa eglīte, kas no galvas līdz kājām rotāta „Latviešu ziemas priekos” un turpat blakus lasām par šiem priekiem gan latviešu, gan krievu valodā. |
 Šogad labākais Jūrmalā (0 komentāri)Barbara Goba Jūrmalas Mākslinieku namā 2012. gada 12. decembrī atklāta Jūrmalas fotostudijas „Aspazija” tradicionālā gada izstāde ar nosaukumu „Šogad labākais”, kurā piedalās 23 autori ar 47 darbiem. Izstādītas ļoti dažādas gan melnbaltās, gan krāsainās fotogrāfijas. Daudzveidīgi ir žanri un tēmas, kurām šogad ir pievērsušies fotostudijas dalībnieki – aplūkojami portreti, ainavas, akti, dabas studijas, arhitektūras formas, kontrastaini ceļojumu iespaidi eksotiskās zemēs, kā arī nejauši tverti neparasti ikdienas mirkļi un dokumentāli kadri no Jūrmalas dzīves. Kaut gan izstādē darbi neveido vienotu skatuvisko „uznācienu” un tie uztverami vairāk kā atsevišķi vērtējami fotokadri, to apvienojošais mezgls veidojas ap izstādes nosaukumu. |
 Neatkarīgas pārdomas par izstādi "Jā/NeATKARĪBA" [03.12.2012. 16:22] Antra Priede, mākslas zinātniece Nebūtu melots, ja apgalvotu, ka daļai latviešu novembra mēnesis asociējas ar tumsu un mūsu tautai nozīmīgiem svētkiem – Lāčplēša dienas atzīmēšanu un Latvijas neatkarības dienas svinēšanu. To pat varētu nosaukt par patriotu mēnesi. Ar šādu noskaņu un nelielām aizdomām devos uz izstādi "Jā/NeATKARĪBA", kas Jūrmalā sadalīta 3 dažādās ekspozīcijās, proti, Mākslinieku namā, Pilsētas domes vestibilā un Kauguru kultūras namā. Jau nosaukumā samanāmās pretrunas ļāva raisīties domām. |
 Pastaiga priežu mežā jeb Tarkovskis iesācējiem (0 komentāri)Sanita Grīna, kino žurnāliste Par izstādi “Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim” Rīgas Kino muzejā un Tarkovska filmu programmu kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” kino Splendid Palace no 20. novembra. |
 Lietuviešu ainavu glezniecība Kurzemes muzejos (0 komentāri)Guna Millersone, projekta kuratore Vēl līdz 2012. gada 4. novembrim Talsu novada muzejā, bet no 6. novembra līdz 7. decembrim Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejā, kā arī 2013. gada sākumā Liepājas muzejā ir un būs iespēja iepazīties ar septiņu izcilu Lietuvas gleznotāju ainavu izstādi "Lietuviešu ainavu glezniecība. Palangas impresijas". |
 Krists Pudzens: "Mainoties labklājībai, mainās tikai dekorācijas" (1 komentāri)Krists Pudzens, kas laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 4” ietvaros piedalīsies ar darbu "Iekšdedzes dzinējs” un darbosies Lauras Prikules un Evas Vēveres vadītajā "Survival Kit” notikumā Siguldā – kur zviedru un latviešu mākslinieki divas nedēļas darbosies pie projekta "Timeline Hotel”, allaž atstājis koncentrēta un mērķtiecīgi darbīga cilvēka iespaidu. |
 "Survival Kit" festivāla mākslinieki izsakās par dzīves ātruma samazināšanas ideju (0 komentāri)Elza Zīda, Laikmetīgās mākslas centrs Dzīves ātruma samazināšana jeb downshifting – šī gada laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 4 galvenais fokuss – ir Eiropā un visā pasaulē svarīga un aktuāla tēma. Apzināta nesteidzīga dzīves ritma izvēlēšanās, darba slodzes samazināšana, iespējams, arī aizbēgšana, īslaicīga izstāšanās no spēles, spīts sistēmai vai arī vienkārši – slinkošana. |
 Foto un video no mākslas festivāla "dOCUMENTA (13)" Kaselē (0 komentāri) |
 Pastrādāts daudz (0 komentāri)Māris Brancis, Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs No 2. līdz 8.jūlijam Jelgavas Mākslinieku biedrība Zaļeniekos sarīkoja 1.Starptautisko Zemgales plenēru, veltot to mūsu novadnieka Ģederta Eliasa 125.dzimšanas dienai. 18 mākslinieki – gleznotāji, grafiķi, dizaineri, fotogrāfi, keramiķi – no Jelgavas, Rīgas, Talsiem un Šauļiem dzīvoja Zaļenieku arodvidusskolas paspārnē un aprūpē un izbaudīja turienes skaisto dabu. |
 Foto no mākslas festivāla "Cēsis 2012" (0 komentāri) |
 Foto no biennāles "Manifesta 9" Genkā (0 komentāri) |
 Foto no Parīzes triennāles 2012 (0 komentāri) |
 Rūsiņš Rozīte. Ikara ceļš pretī saulei (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 02/2012 2. februārī projekts "Kafejnīcas lieta", kas tapis Laikmetīgā mākslas centra "kim?" un restorāna Kitchen sadarbības rezultātā, piedzīvoja jaunu epizodi, prezentējot latviešu mākslinieku Rūsiņu Rozīti (1943-1978) un viņa gleznu "Mākslinieka klusā daba" (1969) no Latvijas Mākslinieku savienības fondiem. Ar Rozītes personības un daiļrades izcelšanu šis projekts jau otro reizi pievēršas Latvijas mākslas un kultūras vēstures mantojuma revīzijai.1 |
 Latviešu stāsti (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 01.02.2012 "Stāstījums ir galvenais episkuma nesējs. Specifiski prozaiska parādība. Šiem eksperimentiem ar latviešu stāstiem, manuprāt, pamatā ir interese par laiku un to efektu, kādu tas atstāj uz cilvēku, kā tas viņu maina, kā slīpē. Laiks ilgstamībā. Tas, kas notiek ar cilvēku dzīves laikā." (Alvis Hermanis1) |
 Kinomānija un mākslinieku tēli (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 02.12.2011 Ja nemaldos, pēdējā darba intervijā atbildot uz jautājumu par hobiju tēmu, kā pirmo minēju grafomāniju un tikai pēc tam dejošanu un grāmatu lasīšanu. Pārdomājot savas brīvā laika tieksmes, jāsecina, ka esmu samelojusies, jo pēdējos divus mēnešus to vien daru kā skatos filmas. Sajūta, ka esmu kļuvusi par atkarībnieci, tāpēc rakstāmgalda galā sakrautas gaida grāmatas, kas kā jau senas labas draudzenes, cerams, piedos manus sānsoļus. |
 Šāviens ļoti tuvu mērķim (0 komentāri)Daina Auziņa, mākslas zinātniece Latvijas Mākslinieku savienība tikusi pie jaunas valdes - to pēdējos mēnešos pamana arī ļaudis, kas nav šīs savienības biedri. Jaunās valdes aktivitāti kā lieliska metafora demonstrēja "Mākslas sirds" straujā pulsācija LMS ēkas fasādē (autori: Modris Brasliņš, Arnis Stasaitis, Igors Dobičins) gaismas festivāla "Staro Rīga" laikā. |
 Peļu purniņš dendija frakā (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 15.11.2011 "Tur bija visi!" Tā dažkārt gribas izsaukties par izstādēm, kuras tiek aktualizētas kā lielie gada notikumi jau pāris mēnešus pirms to atklāšanas un tiek kanonizētas kā pārbaudītas vērtības ar ekskluzīvu saturu. Šādos pasākumos bez kultūras un mākslas nozares pārstāvošās elites un medijiem, var sastapt arī tā saucamo sabiedrības krējumu – biznesmeņus un politiķus, virs kuru galvām tā vien niez uzzīmēt cilindru, ap aci apvilkt apli, attēlojot okulāru, bet rokā iezīmēt spieķi. |
 Jaunumi grafikas jomā (0 komentāri)Eva Rotčenkova, mākslas zinātniece, biedrības "Epicentrs" vadītāja Pavisam nesen darbību uzsākusi jauna grafikas galerija "Rīgas tālers", kas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) ēkā. Tās vadītāja ir māksliniece Nele Zirnīte, kura kopā ar vairākiem domubiedriem, kuri strādā galvenokārt oforta tehnikā, atdalījušies no biedrības "Grafikas kamera", izveidojot savu biedrību "Oforta ģilde". Par šo notikumu un arī jaunās izstāžu telpas darbību, kā arī grafikas mākslas tendencēm šodien, uz sarunu aicināju māksliniekus Neli Zirnīti un Gunāru Krolli. |
 Kas ir semiotika un ko tā ēd? (6 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 08.11.2011 Izlasot Sergeja Kruka jaunāko grāmatu, kuru esmu minējusi jau iepriekšējos bloga ierakstos, un redzot ne vienu vien studentu nomokāmies ar semiotikas kursa apguvi Latvijas Mākslas akadēmijā, atkal un atkal nākas aizdomāties par dažādiem ar semiotiku saistītiem jautājumiem. Kas īsti ir semiotika? Kam šī zinātne ir noderīga? Kāpēc latviešu valodā ir tik maz informācijas par vizuālo semiotiku? Kad tās izmantojums ir nepieciešams kāda jautājuma izpētē un kad tas viss pārvēršas par pārinterpretācijas instrumentu? Un galu galā, kāpēc ne katram tā šķiet pieņemama un/vai saprotama? Šoreiz nelielas pārdomas par semiotiku iz manas personīgās pieredzes un redzējuma. |
| Būt dodošam gleznojot (0 komentāri) Andra Silapētere, Mag. Art. Jānis Purcens. "Pile, šļaksts un Rafaels" |
 Masa un kultūra (4 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 25.10.2011 Vairāki notikumi, kas lielākoties norisinājās pagājušajā nedēļā, lika aizdomāties par attiecībām starp "masu" un "kultūru". |
 Austrumeiropas Apvienotās valstis un Alise Brīnumzemē (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 19.10.2011 Aizritējusī nedēļa pagāja prātu noslogojot ar eksistenciāliem jautājumiem, kas, nenovēršami, skāra arī identitātes tēmu. Ko tur liegties, studējot un darbojoties kultūras lauciņā, krīze tavam iekšējam "es" var uzglūnēt no visnegaidītākās puses (ne obligāti ekonomiskā kraha rezultātā). Pat, ja parasti krīti kā kaķis uz visām četrām, kaut uz mirkli, krīze var tevi izsist no līdzsvara. |
 Mantojums un fobijas (3 komentāri)Šeldas Puķītes blogs, 11.10.2011 Oktobris man parasti asociējas ar svētdienu, aiz kuras nenovēršami sekos pirmdiena. Redz, katru dienu tumsa pārsteidz arvien agrāk un nenovēršami tuvojas manis nīstākais mēnesis – novembris. Laiks Šerlokam Holmsam no smoga un miglas ieskautās 19. gadsimta Londonas, laiks maznozīmīgajam cilvēkam no Kaspara Dāvida Frīdriha gleznas, kas paklanās varenās dabas priekšā, laiks gleznotāja Edvarda Hopera „Nakts vanagiem”, kad vakari un naktis tiek aizvadītas pilsētas vientulīgo namu dzīvokļos, slēpjoties no nezināmā tur ārā tumsā. Tuvojas romantiķu un dekadences laiks, kad mūsdienu cilvēks siltumu meklē radiatorā, ingvera tējā ar medu un, cerams, arī labā grāmatā. |
 Nedēļa "Cosmopolitan" stilā (2 komentāri)Šeldas Puķītes blogs; 04.10.2011 Šoreiz iznākusi tāda pasaules pilsoņa jeb cosmopolitan cienīga nedēļa, pieredzot britu žurnāla latviskošanu, sarunas un diskusijas par latviešu kolorīto trimdinieku Valdi Āboliņu no Rietumberlīnes un ļaujoties Lietuvas mākslas valdzinājumam Viļņā. Šķiet tikko izkratīju tukšu ceļa somu, kad jau sapņoju par ceļojumu uz Tallinu, bet varbūt jāsaņemas un jādodas pa taisno uz Britu salām, uz pašu Londonu, kur oktobra vidū norisināsies Frieze Art Fair 2011. |
 Faktūru vilinājums (0 komentāri)Vita Banga, mākslas vēsturniece No 3. oktobra galerijā “Pegazs” skatāma Jutas Policjas un Mareka Gurecka gleznu izstāde. Glezniecības viedie ceļi katram māksliniekam ir savi. Šķiet gleznotāji Juta un Mareks sava brenda vilinājumu aizvien uztur ar neatslābstošu meklējumu posmiem un jauniem interpretācijas pagriezieniem. Glezniecība ir kaprīza dāma, tai savu iekšējo būtību arvien gribas uzspodrināt un pilnveidot. Savukārt mākslinieka talants atklājas spējā pilnveidoties un uzturēt interesi par saviem darbiem. |
 Mākslas kritiķa dienasgrāmata (0 komentāri)Šeldas Puķītes blogs; 27.09.2011 „Mīļo dienasgrāmatiņ!” Vismaz tā miljoniem sieviešu pasaulē uzsāktu tekstu savā kladītē, kas, domājot par stereotipiem, visdrīzāk būtu apšūta ar ziedu raksta audumu pastelīgos toņos vai vismaz piegrūsta ar herbārijiem un vecām fotogrāfijām, kas izgrieztas no glamūrīgiem žurnāliem. Neteiktu, ka man kādreiz ir bijusi vēlme rakstīt šīs atmiņu burtnīceles, kas laikam jau paredzētas grēksūdzei, meditācijai vai kā psiholoģiska terapija. Jaunā tendence, kas tiek nodēvēta par blogošanu, personīgi man šķiet simpātiskāka „dienasgrāmatas” forma, kas, protams, satur savu lielu daļu ārišķības, bet vismaz pieļauj domu, ka esi izkāpis kaut nedaudz ārā no savas galvas un komunicē ar potenciālo lasītāju. Respektīvi, blogošana ir tāda jauka papļāpāšana, kas realitātē ir autora monologs par kādu tēmu cerībā, ka kādam tas interesēs, lai gan internets ir un paliks virtuāla skatuve, kur notiek savdabīgas lugas spēlēšana. |
 Saruna ar Andri Eglīti (0 komentāri)Sniedze Sofija Kāle, mākslas zinātniece Ar gleznotāju Andri Eglīti satikāmies un runājām par personālizstādes "Zemes darbi" pavadošo tekstu, kādam tam vajadzētu būt. Lasot monogrāfijas, pats saistošākais šķiet mākslinieka teksts, nevis zinātnieku teoretizēšana, "ūdens liešana", tādēļ nolēmām publicēt sarunu ar pašu mākslinieku. Pēc intervijas gleznotājs gan atzina: "..tagad ir tāda sajūta, ka es sarunas laikā tā arī nepastāstīju par savām attiecībām ne ar dabu, ne ar latvietību, ne ar mākslu, ne ar ko citu. Tās ir tikai frāzes". Iespējams, ka Andris Eglītis spēj uzgleznot savu pasaules skatījumu tā, kā to nekad nebūs iespējams izstāstīt, tomēr šajā sarunā ir pavedieni, kuri var noderēt, skaidrojot Andra Eglīša mākslas būtību un valdzinājumu. |
 Par Rasas Šulcas personālizstādi "Apsargs" Ieva Īzāka, LMA Vizuālās mākslas, kultūras vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura programmas absolvente Izstāde ‘’Apsargs’’ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" radošajā darbnīcā ir otrā mākslinieces Rasas Šulcas personālizstāde. |
 Mihala Batori izstāde Parīzē Zane Gromulsone, mākslas kritiķe, Parīze Līdz 30. aprīlim Parīzes Dekoratīvās mākslas muzejs piedāvā iespēju apmeklēt poļu izcelsmes grafikas mākslinieka Mihala Batori (Michal Batori) retrospektīvo izstādi. Batori darbojas gan grāmatu vāku ilustrēšanā, gan mūzikas CD disku priekšlapu noformēšanā, taču pasaulei plašāk pazīstams kā viens no mūsdienu labākajiem afišu māksliniekiem. |
 Mākslinieka Moka-Mokas biogrāfijas skice Jana Kukaine, mākslas kritiķe Egils Mednis un viesis no nākotnes Izstāde-priekšnesums "Nekādā gadījumā neieslēgt!" Galerija "Istaba", 20.09.–23.10.2010. |
 Žana Mišelsa Baskjā 50-tajai gadadienai veltītā retrospektīvā izstāde Parīzes Modernās mākslas muzejā Zane Gromulsone, mākslas kritiķe, Parīze Šis rudens Parīzē ir Žana Mišela Baskjā (Jean-Michel Basquiat, 22.08.1960.–12.08.1988.) rudens. |
 Kloda Monē izstāde Parīzē Zane Gromulsone, mākslas kritiķe, Parīze No 2010. gada 22. septembra līdz pat 2011. gada 24. janvārim Parīzē prestižajā izstāžu zālē Grand Palais apskatāma impresionisma mākslas virziena karalim Klodam Monē (1840–1926) veltīta retrospektīva izstāde. Franču prese šo notikumu jau paguvusi nodēvēt par Parīzes gada izstādi un mums atliek vien pārliecināties par to, ka impresionisms nav zaudējis savu vietu kā vispopulārākais no mākslas virzieniem, bet pats Monē, iespējams, viszināmākais no cilvēkiem mākslas pasaulē. |
 Mēnesbērns ir dzimis Zanda Jankovska, mag.art. Nevienam no mums nav iespējams izbēgt no procesa, kas pakļaujas nepārtrauktajai mainībai laikā un telpā. Buto deju izrāde „Nakts svētās dejas”, kas norisinās „Laimīgās mākslas muzeja” telpās(1), ir kā tā substance uz skatuves, kur mainoties dabai, kaut vai pagriežot pulksteni vienu stundu atpakaļ, mēs mainām ilgāku rīta gaismu pret satumsinātu vakaru. Kas gan ir buto deja un tā izrāde, ja tā visa ir improvizācija, kas izpildījuma formā balansē starp pozitīvās estētiskas pieradināto un to estētiku, kuru mēs izvairāmies skatīties – nepieradinātas skaņas, kustības, kas neveido plūstošu līniju ritmus, bet gan balstās asimetrijā un sakāpinātās, bet savā būtībā patiesās, emocijās. |
 Venēcijas biennāle 2011 Inta Grase Viena no senākajām un pasaules nozīmīgākajām skatēm, dēvēta par mākslas olimpiskajām spēlēm, 54. Starptautiskā mākslas izstāde durvis skatītājiem vērs 2011. gada 4. jūnijā. Bet starts šim notikumam jau sen dots, vairāku pasaules valstu mākslinieki kopš gada sākuma zina, kurš būs tas, kuram ļauts veidot valsts ekspozīciju 2011. gada Venēcijas biennālē. Latvijas birokrāti pat netaisās „iesildīties” šajā disciplīnā. Pie mums visi ērti iekārtojušies krēslos, laikam vēros pasākumu savos TV ekrānos. Vai arī nopirks aviobiļetes uz biennāles atklāšanas – VIP dienām un dosies „dibināt kontaktus” vai „smelties pieredzi līdzīgu pasākumu organizēšanā”. Nu, bet ja arī kaut kad tiks izsludināts konkurss par mākslinieka izvēli, tad saki vēl, ka mūsējie nav pasaules labākie. Pamēģiniet iedzīt visus par gandrīz veselu gadu. Un tie pārējie jau arī nav nekādi iesācēji... |
 Starptautiskais plenērs "Marks Rotko 2010" Daugavpilī Guna Millersone, gleznotāja, Talsu novada muzeja galv. speciāliste mākslas jautājumos Man ļoti gribējās būt Daugavpilī un gleznot šajā plenērā, par kuru līdz šim biju dzirdējusi tikai labus vārdus. |
| Latvijas Mākslas akadēmijas studentu diplomdarbi Zanda Jankovska, mag.art. Latvijas Mākslas akadēmijā divu nedēļu garumā no 31. maija līdz 11. jūnijam norisinājās bakalaura un maģistra programmu darbu aizstāvēšana. |
 Grigorijs Revzins: Lidmašīnas vispirms! Tulkojis: Pēteris Bankovskis Brīnišķīgais mākslinieks Nikolajs Poļisskis no koka uztaisīja daļiņu paātrinātāju. Apbrīnojama konstrukcija, taču kā paātrinātājs nestrādā. Lieliskais mākslinieks Aleksansdrs Ponomarjovs Venēcijas biennālē demonstrēja apgleznotu zemūdeni – fantastiska, bet nepeld. Meksikāņu mākslinieks Hektors Zamora tajā pašā biennālē kopā ar mākslas centra “Garāža” cilvēkiem rādīja dirižabli: brīnumjauks, taču nelido. Baidos, ka tā jau ir tendence. |
 A Sensational Architecture of Idealism Camilla Boemio, art critic and curator “Of whom and of what are we contemporaries? What does it mean to be contemporary?” - Giorgio Agamben (1). “…in each perception the body is: the immediate past as it emerges in the fleeting present. This means that it is both a point of view and a point of departure: a point of view and departure that I am and that I cross over towards what I must be," Jean – Paul Sartre. |
 Grigorijs Revzins. Nesapratnes tirgus Tulkojis: Pēteris Bankovskis Ja dažkārt dvēseles dziļumos jums gadās sajust sirdsapziņas pārmetumus, ka nesaprotat laikmetīgo mākslu (man vismaz tā gadās), tad nepārdzīvojiet. Tas, ka jūs šo mākslu nesaprotat, tieši norāda, ka jūs to saprotat, turklāt patiesībai atbilst arī pretējs apgalvojums. Proti, ja jūs mākslu saprotat, mākslinieks ir nepietiekami oriģināls, viņš būtībā daudzējādā ziņā atkārto jūsu personību un tāpēc ir mazvērtīgs. Respektīvi iespēja, ka jūs varat saprast, ko mākslinieks saka, ir šo mākslinieku diskvalificējošs aspekts. |
 Marks Rotko - grēksūdze audeklam [13.04.2010. 06:56] Dina Kāgane, psiholoģijas bakalaure Viņš kļuva par mākslinieku, jo glezniecību vēlējās pielīdzināt mūzikas un dzejas skaudrumam. Izmēģināja visdažādākos glezniecības stilus līdz nonāca pie sev piemērotā – emocionāli uzlādētiem taisnstūra krāsu laukumiem. |
 Venēcija. Kad jūra ienāk pilsētā Dina Kāgane, psiholoģijas bakalaure Uz Venēciju ved dažādi ceļi – romantika, iztēle, iedvesma, tūrisma azarts, traģika vai ilgas. Es ierados iedvesmu meklēt un tiku ierauta mūžsenajā Venēcijas magnētismā. Katrs izliektais tilts, katrs puķēm nosētais balkons, katra krāsainā namam nodrupusī lauska šķiet neizkustināma un ar Dieva svētību nolikta savā vietā. |
 Abstraktais no Baltijas Daniel Conrad, laikraksts "Luxemburger Wort" Konschthaus Beim Engel ir aplūkojama modernā Latvijas glezniecība. 1000 melnās krāsas nianses un formu un krāsu mijas spēle: Konschthaus Beim Engel, kas atrodas rue de la Loge ielā Luksemburgā, šobrīd ir aplūkojama interesanta abu jaunu latviešu nākamās paaudzes talantu Gustava Filipsona un Mārtiņa Ignata darbu izstāde. Viņu mākslas izteiksmes veidi jomā starp iluzionismu un abstrakciju ir klasisku mākslas virzienu pavisam individuāla interpretācija, kas gūst jaunus impulsus tieši tikpat jaunajā agrākā austrumu bloka valstu mākslas scēnā ar svaigām un uzmanību saistošām idejām. |
 Sigitas Daugules gleznas Inta Celmiņa, māksliniece Decembrī Agijas Sūnas galerijā bija apskatāma Swedbankas konkursa „Gada glezna” 2008. gada laureātes Sigitas Daugules gleznu izstāde. Mākslinieces izstādītie trīspadsmit darbi patīkami pārsteidza ar kopnoskaņu un profesionalitāti, kas ir personālizstādei svarīgas vērtības. Lielāko prieku man sagādāja Sigitas Daugules mākslinieciskā pieeja savām tēmām, kuras neapšaubāmi izriet no iekšējas sajūtas, nav ne sadomātas, ne uzspēlētas un galvenais – izteiktas tīri gleznieciskiem līdzekļiem. Tā ir it kā gleznotāja ābece, tomēr Rīgas mākslas dzīvē ne tik bieži sastopama. Vai glezniecībai būtu jāmainās? Vai cilvēks spēj apzināties savu un modernās dzīves attīstību un izpaust to profesionālā formā? Tas atkarājas no mākslinieka. Ar mēģinājumiem ienest glezniecībā modi, literatūru vai intelektuālus prātojumus bieži tiek pazaudētas pamatvērtības. Varbūt esam aizmirsuši, ka jauno var atrast, iedziļinoties sen pazīstamajā. Sigitas Daugules mākslas tēls rodas viņas spējā redzēt sev apkārt smalkas gleznieciskas nianses, kas sasaucas ar viņas noskaņu un prasmi to attēlot bez vārdiem. |
