VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Peļu purniņš dendija frakā Šeldas Puķītes blogs, 15.11.2011 "Tur bija visi!" Tā dažkārt gribas izsaukties par izstādēm, kuras tiek aktualizētas kā lielie gada notikumi jau pāris mēnešus pirms to atklāšanas un tiek kanonizētas kā pārbaudītas vērtības ar ekskluzīvu saturu. Šādos pasākumos bez kultūras un mākslas nozares pārstāvošās elites un medijiem, var sastapt arī tā saucamo sabiedrības krējumu – biznesmeņus un politiķus, virs kuru galvām tā vien niez uzzīmēt cilindru, ap aci apvilkt apli, attēlojot okulāru, bet rokā iezīmēt spieķi. | ||||||||||
| Savā laikā balto getru valkātājs Kārlis Padegs sava tušas zīmējumu cikla "Grāmata nabagiem" sakarībā izteicās dzēlīgāk, izsmejot turīgos ļaudis kā pūderētas būtnes, kas atnākuši atsvaidzināties pie skarbākām tēmām. Lai nu kā būtu, bet, šķiet, pat kūtrākie izstāžu apmeklētāji bija 4. novembra pievakarē ieradušies Latvijas Nacionālās mākslas muzeja galvenajā ēkā, lai piedzīvotu Latvijas slavenākā dendija – Kārļa Padega 100. jubilejai veltīto izstāžu atklāšanu.(1) | ||||||||||
 Kārļa Padega piemineklis pie Vērmanes dārza. Autors: tēlnieks Andris Vārpa un arhitekts Arno Heinrihsons. Foto: LETA | ||||||||||
| Mākslinieks – štātes un maskas Mākslinieks iegūst savu nemirstības talonu ar saviem darbiem, kuru dēļ dažs labs muzejs spodrina savas "spalvas" kā lepns pāvs, bet kolekcionāri tērē lielas summas izsoļu namos. Dažkārt mākslinieks ieiet vēsturē ne tikai ar savu paveikto darbu, bet arī ar savu neparasto personību, kas kļūst gluži vai par modes ikonu. Atskatoties uz 20. gadsimtu, prātā uzreiz nāk eksotiskā meksikāniete Frīda Kālo, ekscentriskais spānietis Salvadors Dalī vai amerikāņu glamurīgais popārta karalis Endijs Vorhols. Latvijas grādos minēt var vētraino gleznotāju Jāni Pauļuku, kura gleznošanas tehniku mēdz salīdzināt ar abstraktā ekspresionisma guru Džeksonu Polloku. Arī kultūras darboņu pulcinātāju mākslinieku Leo Kokli. Tomēr Latvijas mākslas savdabīgāko personību topa augšgalā noteikti būs Kārlis Padegs, kurš pēc dažādu cilvēku atmiņām bijis "...slaids jauneklis melnā plīvojošā mētelī ar koši sarkanu šalli, galvā spāniešu platmale vai pelēks okstiņš, dzelteniem cūkādas cimdiem, baltām getrām, ietonētu dzimumzīmi, izdzītiem matiem pieres daļā."(2) Nav pārsteigums, ka izstādes ietvaros veidotajā muzeja izglītības programmā liela daļa lekcijas paredzētas tieši modes jautājumiem. | ||||||||||
| ||||||||||
| Katram stāstam ir sava ēnas puse un jāsaka, ka, ja minētie kungi un dāma būtu vienkārši ekshibicionisti jeb švīti, tad man ir aizdomas, ka viņu darbi lielajos muzejos netiktu izstādīti. Bieži vien audekls vai papīrlapa kļūst par mākslinieku grēksūdzi, kamēr paštēls tiek veidots kā maska, lai noslēptu defektus un celtu savu pašapziņu. Tā, piemēram, jau manis minētā Frīda Kālo aiz krāšņajiem, tautiskajiem meksikāņu tērpiem un eksotiskajām puķu rotām slēpa savus fiziskos defektus, kas bija iegūti gan pēc smagām slimībām, gan liktenīgās tramvaja avārijas. Kā pirms pāris dienām uzzināju no mākslas zinātnieces Edvardas Šmites, tad Padegam esot bijusi iesauka "peļu purniņš" dēļ īpatnējajiem sejas vaibstiem. Iespējams, kompleksu vadīts, mākslinieks arī izkopa savu skatuvisko tēlu – dendija izskatu un bravurīgo izturēšanos. Darbi un izstādes Šī nav pirmā lielā izstāde muzejā, kurā izstādīti Kārļa Padega mākslas darbi. Pirmā lielā izstāde, kas tika veltīta māksliniekam bija 1981. gadā uz Padega 70 gadu jubileju. Pēc tam nākamā 1997. gadā, kad izstādes "Kārlis Padegs – dendijs un autsaiders" ietvaros varēja apskatīt arī dažus memoriāla rakstura priekšmetus, bet Mazajā zālē redzēt izstādi, kas reflektē par mākslinieka darbu fotosalonā Marijas ielā 26. Tomēr tādu visīstenāko un pamatīgāko novērtējumu, lai cik tas varbūt paradoksāli skanētu, mākslinieks gūst tikai pēdējos gados un tieši šobrīd muzejā var skatīt divas, pat trīs izstādes veltītas Kārlim Padegam, kā arī par godu simtgades jubilejai ir iznākusi pamatīga Jāņa Kalnača monogrāfija par mākslinieku. | ||||||||||
| ||||||||||
| Baltajā zālē var aplūkot gleznas, zīmējumus un skices, Hēges zālē citu mākslinieku radītus mākslas darbus kā skulptūras, gleznas, medaļas un plakātus Padega tēmas ietvaros, bet Mazajā zālē ekskluzīvas skices no studiju laikiem akadēmijā, tāpat arī tušas zīmējumus un diplomdarbu "Doks". Redzētais kārtējo reizi lika apbrīnot mākslinieka – stilizētāja talantu, pēc vēlmes miksējot smagnēju, kroplu un robustu vīru figūras ar smalkākajiem, daudz seksapīlākajiem dāmu atveidojumiem. Cikls pēc cikla šie zīmējumi pierāda mākslinieka zināšanas mākslas vēsturē, nenogurstošo izdomu un spēju stāstīt par sev apkārt un sevī pašā notiekošo. Gleznas savukārt, lai gan aizņemas zīmējuma līnijas un sižetu, ir piesātinātākas ar kolorīta košumu, kas atgādina gleznotāja Jāņa Tīdemaņa krāsu paleti. Savukārt mīlestība uz fakturējumu, kas ir redzams lielā daļā Padega gleznās, atgādina mākslinieka citu laikabiedru – gleznotāju Valdi Kalnrozi. Gleznu sakarībā intriģējošas ir sakritības, kas redzamas apskatot muzejā jaunizlikto Tīdemaņa darbu "Ostā. Kuģis Amerikā" (1937), kurā redzamo kuģu formu stilizācijas atgādina Padega diplomdarbā "Doks" (1933) redzamo kuģi. Kurš no kura ir ietekmējies, tas paliek kā atvērts jautājums. Zīda vāki un balti cimdi Veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā pagājušajā nedēļā pašķirstīju Kalnača nule "Neputns" izdevniecībā izdoto monogrāfijas "Kārlis Padegs. Rīgas dendijs un autsaiders" īpašo eksemplāru, kam komplektā nāk grāmatas glabāšanas kaste un balti cimdi. Apjomīgajai palielā formāta grāmatai ir sarūpēti zīda vāki un tā ir padarīta par pērli, kuru pārlapot būs iespējams tikai mājas apstākļos un ieteicams, ar baltiem cimdiem. Grāmatai, gluži kā Padega personībai, ir divas sejas, tā ir smalka un modīga, bet tajā pašā laikā stāsta par skaudru likteni un prezentē ne visiem ērtu mākslu. Personīgi man kā liels pluss šajā grāmatā liekas pirmās nodaļas, kur uzticīgais Padega pētnieks Jānis Kalnačs stāsta par pētniecības gaitu jeb tā saucamajām detektīvdēkām, kas lēnām mūs sagatavo stāstam par kādu 1911. gada rudens dienu, kad piedzimst Kārlis Padegs. | ||||||||||
 Jāņa Kalnača monogrāfija "Kārlis Padegs. Rīgas dendijs un autsaiders" - Rīga, Neputns, 2011 | ||||||||||
| Izstādi un grāmatu finansiāli atbalsta viens no šī brīža aktīvākajiem mākslas mecenātiem – Jānis Zuzāns. Domājot par mākslas mecenātiem un kolekcionāriem kā lasāmvielu ieteiktu jaunākā žurnāla „Rīgas Laiks” numurā atrodamo Tabitas Sīmanes rakstu „Ar ilgu ekspozīcijas laiku”, kurā var uzzināt par pasaules kaislīgākajiem mākslas kolekcionāriem un viņu kolekciju veidošanas politiku. Savukārt must see listē šoreiz Janas Briķes personālizstāde "Piens un asinis", kas būs apskatāma galerijā "Māksla XO" no 17.novembra līdz 13. decembrim. (1) Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā un Mazajā zālē no 4.11.2011 līdz 15.01.2012 ir apskatāmas K. Padega simtgadei veltītas izstādes "Trauslais izaicinājums" un "Padegs un pilsoniskā madāma". (2) Kalnačs, Jānis. Izstādes Kārlis Padegs – dendijs un autsaiders koncepcija un tās īstenošana//Doma. Rakstu krājums. 4. Laidiens. – Rīga: Latvijas Mākslas muzeja apvienības izdevniecība "Doma", 1998. – 75. lpp. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
