VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Lupatu latvieša ciešanu laiks jeb konkursa izstāde „Jā/Neatkarība” Jūrmalas mākslinieku namā
Barbara Goba
Jau trešo gadu pēc kārtas Jūrmalā tiek organizēts mākslas darbu konkurss ar nosaukumu „Jā/Neatkarība”. Īpaši tam izveidota žūrija ir atlasījusi darbus, kas šogad izstādīti trīs dažādās vietās: Mākslinieku namā, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā un Kauguru kultūras namā. Šajā recenzijā tiks aplūkota tikai Mākslinieku nama ekspozīcija.
 
Baiba Cihovska. Mildai. Fragments
 
Vēlētos ticēt, ka konkursa žūrija ir izvēlējusies un prēmējusi patiešām labākos no iespējamiem darbiem, kuri atspoguļo sabiedrībā valdošās noskaņas, izjūtas un idejas. Vai tiešām tā? 1.vietu un naudas prēmiju 450 EUR saņēmis Diānas Dimzes-Dimmes darbs „Latvju raksti ciešanu laikā”. Uz kvadrātos strukturēta audekla autortehnikā veidots etnogrāfisks raksts, kur zem lupas palikta tāda kā Lielvārdes josta un latviešu ciešanu laiks. Darbs radīts 2013.gadā un ir jāpieņem, ka runa ir par ciešanu laiku pašlaik. Oponējot šai pašhipnotiskai mītiskajai ciešanu idejai, vēlētos norādīt, ka jau ilgāku laiku Latvijas intelektuāļi aicina atteikties no iedomātās upura pozīcijas, pašžēlošanas, vaidēšanas, kā nu kuro reizi to nodevē. Konkursa izstādes 1.vietas ieguvēja izvēle ir spilgts apliecinājums pretējam, jo atsevišķa mākslinieka redzējumu konkursa žūrija ir šādi izcēlusi un attiecīgi finansiāli atbalstījusi, acīmredzot, aicinot arī citus māksliniekus doties šajā pašā virzienā.

Viens no ciešanu latvieša ierastajiem stāvokļiem novērojams, iespējams, Agneses Bules projekta „Latviešu sapnis” kontekstā radītajam darbam „Lupatu latvietis”. Tas veidots lupatu deķa tehnikā un nosacīti nacionālā karoga tonī. Baltais tonis simboliski pārvērties neskaitāmās pelēkā nokrāsās, kurās ikviens latvietis varēs atrast savu pelēkā ciešanu pakāpi, ja vien nav sasists lupatu lupatās. Pieļauju, ka A. Bules darbs ir viens no provokatīvākajiem un oriģinālākajiem izstādes darbiem, turklāt tas jāskata kontekstā ar visu „Latviešu sapņa” koncepciju. Var būt, kā provokatīvs uznāciens ir tikusi iecerēta skulptūra „Neatkarīgais aviators” (autors Orests Mijsko), taču no brīva, gaisu šķeloša putna ir iznācis vien akmens kaklā Latvijas valstij, kas joprojām nespēj sniegt skaidru norēķinu par savu pagātni.

Aplūkojot Elīnas Lazdiņas gleznu „Latvijas dzimšana”, skatītājam paveras ne mazāk drūma aina, jo izrādās, ka mūsu valsts dzimšana ir kā baltiem diegiem šūta. Projekts „Latviešu sapnis” šim darbam piešķīris ikgadējo „Kārklu latvieša” balvu, ko varētu salīdzināt ar Nobela prēmijas parodiju IG Nobelu, šoreiz krūmāju mākslas attīstībā.

Šī gada izstāde ir īpaša ar tajā valdošo nostalģisko, tumši sarkano un arī melni draudošo noskaņu. Pēdējo spēcīgi raksturo Sigitas Daugules glezna „Tumsas valdnieka atgriešanās”, kurā autorei ir izcili izdevies pārnest baisi tumšo priekšnojautu izjūtu. Ar šo apokaliptisko darbu viss līdz dzīlēm nav izsmelts – otrā izstādes zālē sastopos ar Ievas Strazdiņas „Who cares?”, kurā mēmi uzrunā nebūtībā zudušie Latvijas ciemi, bet nav neviena, kas sadzirdēs. Taču kā mazu atslodzi uztveru turpat esošo Ata Jurgenovska skulptūru „Naglec”, kas asprātīgi un smalki spēlējas ar divvalodību, nosacītu robežu pārkāpšanu un brīvību. Varētu tikai vēlēties, lai par nopietno biežāk runātu ar elegantu vieglumu.

Izstādē ir ne mazums darbu, no kuriem staro gaišums un ticība labajam, piemēram, Mārītes Klušas „Ilustrācija”, Jāņa Jēkabsona „Uz saulaino tāli” un Gundegas Zīles „Miglā asaro logs”, Latvijas dabas mīlestība un vienlaikus talantīgs otras triepiens jaušams gleznā „Jūra” (Dzintars Adienis).

Jāpiemin divi dažādi darbi, kurus apvieno retrospektīvais skatījums uz neatkarīgo Latviju. Tie ir Jāņa Murovska „Neko nevar skaidri zināt” un Baibas Cihovskas „Mildai (skatīt vēstuli)” J.Murovska izvēlētais spoguļa refleksijas paņēmiens vienā mirklī nenovēršami iesviež pārdomās par Latvijas otrās neatkarības laiku. Līdzīgā kontekstā radīts B.Cihovskas tērps Brīvības pieminekļa Mildai, klātpievienotajā vēstulē gluži kā laika mašīnā atgriežoties 20.gs.80.gadu beigās, kad vēl dzīvojām tikai sapņos par neatkarību.

Kā ik gadu, izstādes apmeklētājiem ir iespēja nobalsot par kādu no izstādes darbiem, balsojuma uzvarētājam saņemot „Skatītāju balvu”, bet kāds no skatītājiem izlozes veidā iegūs pārsteiguma balvu no izstādes organizatoriem.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts