VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Krists Pudzens: "Mainoties labklājībai, mainās tikai dekorācijas"
Krists Pudzens, kas laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 4” ietvaros piedalīsies ar darbu "Iekšdedzes dzinējs” un darbosies Lauras Prikules un Evas Vēveres vadītajā "Survival Kit” notikumā Siguldā – kur zviedru un latviešu mākslinieki divas nedēļas darbosies pie projekta "Timeline Hotel”, allaž atstājis koncentrēta un mērķtiecīgi darbīga cilvēka iespaidu.
 
Mākslinieks ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu un savos darbos nereti izmanto fizikas likumus kā metaforas sociāliem procesiem. Mazāk nekā mēnesi pirms festivāla atklāšanas vaicājām Kristam Pudzenam, kādas ir viņa attiecības ar laiskumu, kas ir viens no raksturelementiem šī gada "Survival Kit” koncepta – "downshifting” jeb ātruma samazināšanas – kustībā.
 
Krists Pudzens
 
Kas tev ir laiskums un kādu lomu tas spēlē tavu mākslas darbu tapšanā?

K.P.:
Tieši pagājušajā nedēļā to praktizēju. Par laiskumu domāju ciešā kontekstā ar darbu un darbību, jo tie nav skatāmi atsevišķi. Nevar zināt, kas ir laiskums, ja neesi nodarbināts un otrādi. Pasaule būtībā ir būvēta no dažādām attiecībām, tai skaitā starp fizikālajām daļiņām. Attiecības ir kā tilts starp tiem kontrastiem. Laiskums–darbs ir kā viens no dzīves kontrastiem. Laiskums ir vajadzīgs. Radīšana ir tas aktīvais posms, bet, lai radītu, vispirms ir vajadzīgs miera stāvoklis.

Domājot par Survival Kit 4 šī gada tēmu – "downshifting" – kā tempa samazināšanu, nesteidzīgāku dzīvošanu, kā atbilde bieži vien šķiet pilsētas pamešana, došanās pie dabas. Kur laiskumu rodi tu?

K.P.:
Tas īstais laiskums arī man ir pie dabas, skaļajā klusumā. Tomēr tāds laiskums baudāms kādu brīdi, jo pēc kāda laika jau atkal pietrūktu pilsēta. Ir vajadzīgs balanss, ir jāatrod harmonija starp šīm abām pusēm. Latvijā tas nav tik grūti, jo daba ir ļoti sasniedzama, prasa piecas minūtes, lai no pilsētas nokļūtu zaļumos. Tajā pašā laikā nav jau tā, ka inovācijas un darbība rodas tikai pilsētā, tas viss ir arī laukos.

Kādas nesteidzīgas dzīvošanas stratēģijas, tavuprāt, ir iespējamas, paliekot pilsētā?

K.P.:
Var jau audzēt tomātus un gurķus uz palodzes. Ja kaut kas saplīst, vajag to salabot nevis mest ārā un pirkt jaunu. Sekot līdzi tam, ko var izmantot otrreiz. "Facebook” apkārt ceļoja muļķīgs joks, kur večukam jautā, kā viņš tik ilgi spējis palikt kopā ar savu sievu, viņš atbildējis, ja kaut kas saplīst to nemet ārā, nenomaina uz jaunu, bet gan salabo.

Es pats ar patērēšanu neaizraujos. Man nav vajadzīgas jaunākās tehnikas, nav man vajadzīgs telefons ar neskaitāmām funkcijām. Es par to apzināti nedomāju, man "downshiftings" notiek dabiski. Var jau būt, ka tas "downshiftings", kas šobrīd plaukst, ir piespiedu kārtā, varbūt – ja būtu labie laiki, tad visu aizmirstu un dzīvotu zaļi. Kuram tad negribētos dzīvot labi, tas jau dod tādu notikuma un brīvības sajūtu.

Un tomēr man šķiet, ka, mainoties labklājībai, mainās tikai dekorācijas, bet es turpinu nodarboties ar to, kas man ir svarīgs. Tāpat kā bērnībā, tikai citā līmenī. Vai izstāšanās no spēles būtu reakcija? Vilšanās mūsu pašu izveidotajā modelī? Vai mēs kā mazi bērni uzmetīsim lūpu, jo spēles noteikumi vairs nav mums pa prātam vai esam šad un tad zaudējuši spēles punktus? Vislielākās drauds ir ļauties bezrūpībai, un palikt vienā esības stadijā netiecoties pēc izaugsmes.

Pagājušajā gadā "Survival Kit 3" izstādē bija skatāms Tavs darbs "Nesabalansēts spēks" – elektromehānisks objekts, kas, iekārts "Survival Kit" ēkas trepēs, zirnekļveidīgām kājām pats sevi nemitīgi dzina augšup, kalpojot kā metafora konkurencei un kapitālisma garam. Vai tu varētu pastāstīt par savu "Survival Kit 4" veltīto mākslas darbu?

K.P.:
Īpaši "Survival Kit 4” festivālam top elektromehāniska skulptūra "Iekšdedzes dzinējs”. Idejai ir vairāki līmeņi, viens no tiem – ekoloģiskais: mēs sadedzinām naftu, zinot, ka tā ar laiku beigsies. Līdzīgi kā ar smēķēšanu – mēs zinām, ka tas ir kaitīgi, bet tomēr to darām; tāpat arī ar degvielu, kas ir daļa no industrijas prieka. Industriālā pasaule ir būvēta uz ļoti trausliem līdzsvariem, tāpat arī ekoloģija; izmainot vienu no komponentiem, visa sistēma sabrūk. Visas tehnoloģijas it kā darbojas uz sabrukšanas robežas. Mana instalācija atgādinās par to, ka dzīvojam industriālā, bet ļoti trauslā pasaulē, instalācija atainos procesu, kurā degviela sadeg, izplešas un rada ārēju reakciju.

Ar Kristu Pudzenu sarunājās Anete Vaska.

Dzīves ātruma samazināšana jeb "downshifting" – šī gada laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 4" galvenais fokuss – ir Eiropā un visā pasaulē svarīga un aktuāla tēma. Apzināta nesteidzīga dzīves ritma izvēlēšanās, darba slodzes samazināšana, iespējams, arī aizbēgšana, īslaicīga izstāšanās no spēles, spīts sistēmai vai arī vienkārši – slinkošana. Festivālā "Survival Kit 4", kas norisināsies no 6. līdz 16. septembrim bijušās "Tabakas Fabrikas" teritorijā Rīgā, Miera ielā 58, kā arī Siguldā, Aizputē un Tukumā, vairāk nekā 50 mākslinieki reflektēs par šo tēmu, meklējot iespējas izdzīvošanai mūsdienu laikmetā. Festivālu organizē Laikmetīgās mākslas centrs.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts