VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Lietuviešu ainavu glezniecība Kurzemes muzejos Guna Millersone, projekta kuratore Vēl līdz 2012. gada 4. novembrim Talsu novada muzejā, bet no 6. novembra līdz 7. decembrim Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejā, kā arī 2013. gada sākumā Liepājas muzejā ir un būs iespēja iepazīties ar septiņu izcilu Lietuvas gleznotāju ainavu izstādi "Lietuviešu ainavu glezniecība. Palangas impresijas". | ||||||||||
 Antanas Obcarskas. Horizonts IV. Audekls, eļļa. 81x100 cm. 2011 | ||||||||||
| Šīs izstādes ceļojums pa Rietumlatvijas muzejiem ir bijis iespējams, pateicoties Lietuvas Mākslinieku asociācijai un tās projektu koordinatores Egles Bertašienes atsaucībai, kā arī Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas finansiālajam atbalstam no programmas "Lietuvas Mākslinieku asociācijas izstāžu aktivitātes". Protams, pats pirmais impulss šādas izstādes tapšanā bija pašu mākslinieku vēlme, kura dzima Lietuvas Mākslinieku asociācijas radošajā namā Palangā plenērā "Ainavu glezniecība. No Antanas Žmuidzinavičius līdz 21. gadsimtam". Piedaloties nu jau vairākos Lietuvā organizētajos plenēros un kontaktējoties ar leišu māksliniekiem, ir radušies ļoti pozitīvi vērojumi Lietuvas mākslas dzīves organizācijā, kurā Lietuvas Mākslinieku asociācija "laiku lokos" nav zaudējusi savu vadošo lomu; tieši otrādi – nav iznīcināti un piebeigti padomju laika ieguvumi – Lietuvas mākslinieku reģionālās organizācijas, Palangas radošais nams un pašas asociācijas īpašumā esošie īpašumi un galerijas, nav pārsteidzīgi noniecinātas tradicionālās vizuālās mākslas nozares, pametot tās brīvā, bet krampjainā peldējumā brīvajā kapitālisma tirgū. Ir sajūta, ka katram māksliniekam ir iespēja darboties savā nozarē un, ja esi radoši aktīvs, saņemt no asociācijas dažāda veida atbalstu. Turklāt ir radušies jaunie veidojumi – jaunas mākslinieku rezidences, biedrības utt., turklāt pēdējos 3 gadus asociācija īpaši strādā Lietuvas mākslas popularizēšanas virzienā – sākot ar lauku skolām un beidzot ar Lietuvas mākslas izstādēm 13 valstīs, piemēram, šogad. | ||||||||||
| ||||||||||
| Arī gleznotāju plenēri vēl arvien ir asociācijas un Kultūras ministrijas atbalstu lokā. Katrs starptautisks, ar dalībnieku konkursu organizēts plenērs Lietuvā cildina savus dižos – kā Antanu Žmuidzinaviču (Žmuidzinavičius, 1876–1966), romantiski liriskās ainavu glezniecības pamatlicēju Palangā 2011. gadā, kā Druskininkos šogad un jau 13 gadus – tur dzimušo ģeniālo simbolistu Mikolaju Konstantīnu Čurļoni (1875–1911). Plenērus rīko arī daudzas lielākas un mazākas Lietuvas pašvaldības. Mūžīgā un tradicionālā tuvībā ar dabu ir veidojusies arī Lietuvas glezniecības vislabāk zināmā daļa – ekspresionisms, kurš gaidīti dominē šajā kolekcijā. Izcilais vidējās paaudzes Kauņas gleznotājs Antanas Obcarskas (dz. 1958) savās trīs gleznās spēlējas ar horizonta līniju ainavā, kur eksistē tikai debesis-ūdens-atspīdumi-varbūt pašreiz viņam aktuālajā umbras un zaļpelēko toņu smalkajās gradācijās un maigā kluazonismā. Abstraktā ekspresija (taču nav grūti sajust ainavā gūtus impulsus) ir jaunās un talantīgās gleznotājas Kunigundes Dineikaites (dz. 1982) daļa: viņas bildēs "garšīga" krāsa ir jau gandrīz kā reāls un fizisks izvirdums – pigmentu slānis ir tik biezs un rodas iespaids, ka gleznotas vairākas sajūtu kārtas... "Mani mākslā interesē konflikts, šaubas un realitāte. Tāpēc, ka es to nesaprotu...” Iespējams, ka tas viss arī ir ielikts bildes laukumā un – tāpēc varbūt mazliet par daudz un nesavākti. Bet krāšņi un spraigi, kā sprādziens. Vairāk glancēta ekspresionisma līniju šoreiz pārstāv Algimantas Stanislavos Kliauga (dz. 1943); var saprast, jo viņu iejūsminājuši krāšņie Floridas dārzi. Taču ir labi zināmi šī gleznotāja īsteni raupjie leišu ekspresionisma ainavu glezniecības paraugi, kur var sajust viņa izcilo skolotāju Antanas Gudaiša (1904–1989) un Leonarda Tuleiķa glezniecības pārmantojamību. Ričarda Zdanaviča (Zdanavičius, dz. 1956) Palangas plenērā tapušais darbs ar kuršu kapsētas kapu krustiem uz žemaišu brunču rakstu fona liecina, ka lietuviešiem vēl arvien ir nozīmīga saikne ar savu tautas mākslu un tās simboliem un zīmēm un to iespējams moderni interpretēt. Viņi turpina gleznot savas koka skulptūras, ceļa krustus un folkloras tēlus, savas bagātās vēstures personāžus – karavadoņus, kņazus un kunigaišus. | ||||||||||
| ||||||||||
| Lietuviešu mākslinieku vecāko paaudzi pārstāv izcilais gleznotājs Aloizs Stasiulevičs (Stasiulevičius, dz. 1931); viņš padomju Baltijas republiku glezniecības vizuālajā atmiņā palicis un paliks ar savām Viļņas panorāmu ainavām no augstiem skatu punktiem vai putnu lidojuma, turklāt 20. gs. 60.–70. gados kā īpaša novitāte bija viņa prasme sākt pielietot dažādus materiālus gleznas faktūras bagātināšanai, arī kā metode idejas labākai izteiksmei – reljefa pastas, kolāžas un asamblāžas. Varbūt var pat teikt, ka ar viņu aizsākās konceptuālisms Lietuvas glezniecībā; katras viņa gleznotās Viļņas panorāmas pamatā bija īstens pētnieciskais darbs: pilsētas māju sienu raksti, arhitektūra, torņi un arkas, gadsimtu kārtas, mīti un drāmas. Arī šajā izstādē ir 2008. gadā tapusī "Zvaigžņota nakts virs Viļņas torņiem" un 2011. gada "Jaunavas zvaigznājs". Pie izstādes pārsteigumiem minams Bronius Gražis (dz. 1952), visticamāk, šī gada Lietuvas Mākslinieku asociācijas gada balvas laureāts. Viņš savieno labu glezniecību ar aktuālo dzīvi, savām pārdomu vīzijām un paradoksiem. Varētu teikt, ka viņš sašuj vai sasien to visu, jo viens no viņa gleznu realitātes elementiem jau kopš 1990. gadiem ir kaut kas līdzīgs kurpju šņoru sasaitējumam. Ar tā palīdzību tiek savienotas neiedomājamas lietas, norises un savādie personāži ar savām savādajām domām; atliek tikai klāt “piešūt” skatītāja iztēli. Izstādei ir nokomplektēta darbu grupa, kas raisa asociācijas par tēmu tūrists, tūristi, ceļotāji – Palangā un citur, atbruņojoši skaistā ainavā, piesārņotā ainavā, tūrisms kā mode un vēl un vēl. Daļa izstādes darbu ir tapuši plenērā Palangā, tādēļ izdalāms un savrups ir pazīstamās lietuviešu grafiķes, bērnu grāmatu ilustratores Giedres Gučaites (dz. 1948), Žmuidzinaviča meitas, jūras ainavas traktējums: viņa to telpiski konceptuālu uzgleznojusi ar burtu šriftu sagrupējumiem bez datortehnikas palīdzības. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
