VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 2008 Nr.4 (61) | |
 PORTRETA ATLANTĪDA RUNDĀLES PILĪ Eduards Kļaviņš Izstāde "19. gadsimta portrets Latvijā" Rundāles pils muzejā no 24. maija līdz 1. novembrim | |
 ...KO SPĒJ ĪSTS GLEZNOTĀJS Maija Tabaka Leonīda Mauriņa personālizstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē no 27. jūnija līdz 27. jūlijam | |
| Vietas faktors Vilnis Vējš Šogad katrā numurā "Studija" raksta par jauniem latviešu laikmetīgās mākslas darbiem, kas bijuši apskatāmi Maskavā, Flensburgā, Diseldorfā, tagad arī Amsterdamā, Reimsā, Prāgā un... Šo sarakstu var turpināt. Vienlaikus gandrīz vai jāatvainojas lasītājiem - sak, jūs šos darbus neesat redzējuši un ticams, ka arī neredzēsiet, tāpēc, lūk, jums tikai fotogrāfijas un apraksti. Kam būtu jānotiek, lai Rīga, Latvijas galvaspilsēta, pašiem māksliniekiem nešķistu visbezcerīgākā vieta pasaulē, kur izstādīt savus mākslas darbus? | |
 SKAISTUMS CĒSĪS Laima Slava Mākslas festivāls "Cēsis 2008" Cēsu alus brūzī no 18. jūlija līdz 16. augustam | |
 CILVĒKI PILSĒTĀ Inese Baranovska Izstāde Homo Urbanus - Homo Sapiens? Amsterdamā, kultūras parkā Westergasfabriek, no 29. maija līdz 15. septembrim | |
 Iepazīt Arlu Inese Baranovska Starptautiskais festivāls Les rencontres d'Arles. Photographie Arlā no 8. jūlija līdz 14. septembrim | |
 Mākslas un šampanieša kopdzīve Pomrī Laima Slava Izstāde "Māksla Eiropā" Reimsā, Domaine Pommery No 14. jūnija līdz 31. decembrim | |
 Sarežģītā cilvēka vienkāršās patiesības vai otrādi Alise Tīfentāle Eiropas laikmetīgās mākslas biennāle Manifesta 7 Trentīno - Dienvidtiroles reģionā Itālijā no 19. jūlija līdz 2. novembrim | |
 Signe Baumane. Ķermenis un karnevāls Viktors Freibergs Pastāv uzskats, ka animācija ir vienīgā konsekventi patiesā kino forma, jo tajā (protams, ir arī izņēmumi kā jebkurā jomā) filmas autors rada pilnīgi visu vēstījuma telpu, neko neaizgūstot no tā dēvētās realitātes, nav nekā tāda, kas nebūtu mākslinieka rokas radīts. Turpretim kino, kā reiz to apgalvojis Pazolīni, mākslinieks veido savu izteiksmes līdzekļu arsenālu, patapinot tēlus no apkārtējās pasaules un tikai pēc tam iestrādājot tos savā personiskajā kino valodā. Animācijas filmā autors (vismaz iluzori) pilnībā valda pār tēliem, ciktāl vēlmes un meistarība to atļauj, bet spēlfilma daudz vairāk pakļauta nejaušībām nekā animācijas lente - kaut vai tāpēc, ka katram aktierim ir sava personība un griba, turpretim zīmēti personāži (kā varētu šķist) ir bez savas gribas izpausmēm. Taču nepārspīlēsim autora brīvību, kā reiz apgalvojis angļu rakstnieks Džons Faulzs, ikviens personāžs kādā brīdī sāk dzīvot savu dzīvi un atsakās tev, autoram, paklausīt. Lai nu kā, bet jebkurš mākslas darbs, arī animācija, ir tas esamības lauks, kurā iespējama vislielākā pašizpausmes brīvība, ko Signe Baumane visā pilnībā izmanto. | |
 Kultūras kari pret klusumu Māra Traumane "Homoseksuāļu "kopiena", feministes, pilsoņi brīvdomātāji, abortu piekritēji, karogu dedzinātāji un daudzas citas malējās politiskās grupas ir aktīvākas nekā jebkad, popularizējot savus bīstamos antiģimeniskos un antiamerikāniskos plānus. Viņi cīnās ar mums visās frontēs! (..) Džerij, Amerikai nepieciešama Jūsu palīdzība - atkal.1 Tā noslēdzas ASV republikāņu senatora (Ziemeļkarolīnas pārstāvja) Džeses Helmsa (Jesse Helms) 1991. gadā rakstīta vēstule sludinātājam Džerijam Falvelam (Jerry Falwell). Ar centieniem iegrožot, viņaprāt, "neķītras un nepiedienīgas" mākslas parādīšanos ASV sabiedrības redzeslokā Džese Helmss 1991. gadā jau bija kļuvis par pazīstamāko un ietekmīgāko konservatīvi reliģiskās nometnes pārstāvi t. s. kultūras karos. Helmsa konservatīvisms tobrīd vērsās ne vien pret mākslas brīvību un tās atbalstu no valsts puses, viņam bija izšķiroša loma arī AIDS politikas veidošanā ASV. Viņa nopelns cita starpā ir ar AIDS slimo cilvēku ieceļošanas ierobežošana (kopš 1987. gada), kā arī "rūgts AIDS izpētes un ārstēšanas noliegums"2. | |
 Par sievietēm – māksliniecēm un Aleksandru Beļcovu Baiba Vanaga Šoruden Rīga kļūs par vienu muzeju bagātāka - oktobra sākumā bijušajā Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas dzīvoklī tiks atvērts abiem māksliniekiem veltīts muzejs, kura ideju izauklējusi viņu meita Tatjana Suta. | |
 Orlānas metamorfozes Jekaterina Vikuļina Nesen Tallinā notika slavenās franču mākslinieces Orlānas (Orlan) izstāde Post Identity Strategies. Orlāna ir multimediāla autore, viņa darbojas fotogrāfijas, video, tēlniecības, instalāciju un performances jomā. Bet šo mūsdienu māksliniekiem ierasto līdzekļu vidū ir viņas pašas ķer menis, ko viņa pārvērtusi par mākslas darbu un, citējot mākslinieces teikto, arī par "publisku diskusiju vietu". | |
 Nāves un vientulības aizvējā – Ženē par Džakometi Dens Dimiņš Žana Ženē (Jean Genet, 1910-1986) draudzība ar Alberto Džakometi (Alberto Giacometti, 1901-1966) bijusi neseksuāla un nenoturīga, taču starp šiem diviem īpašības vārdiem nav meklējamas nekādas cēlonības vai laika attieksmes. Ženē vienkārši nav piemitis sabiedriskums, turpretim Džakometi, norāda viņa pētnieki, bijis gana konvencionāls. Šīs draudzības augļi ir Džakometi gleznotais Ženē portrets un Ženē rakstītais teksts "Alberto Džakometi darbnīca" (L'atelier d'Alberto Giacometti), kura fragmenti tagad lasāmi arī latviski. No vienas puses, Džakometi desakralizē "svēto" Ženē, uzliekot viņu uz audekla visai izmisušā, neticīgā un bezpalīdzīgā pozā, bet, no otras, - Ženē profanē Džakometi elitāro mākslu, jo, "uzdodot dumjus jautājumus, to var labāk pieradināt", tai var vairāk pietuvoties un tad ļaut vaļu emocijām un asociācijām. | |
 Nojaukt pieminekli Elīna Reitere Viena no slavenākajām epizodēm Sergeja Eizenšteina filmā "Oktobris" ir cara Aleksandra III pieminekļa nojaukšana, bet vēlāk filmas gaitā tas no detaļām soli pa solim tiek atjaunots. Līdzīgi ir ar pirmajā acu uzmetienā monstrozo tēlu "Sergejs Eizenšteins", kas tiem, kuri cik necik apzinātā vecumā paspējuši padzīvot Padomju Savienībā, šķiet padomju kino "svētā govs". | |
