VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| CILVĒKI PILSĒTĀ Inese Baranovska Izstāde Homo Urbanus - Homo Sapiens? Amsterdamā, kultūras parkā Westergasfabriek, no 29. maija līdz 15. septembrim | |
 Aigars Bikše. Izvēle - ideālists. 2008 | |
Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē vērojama laikmetīgās mākslas skaidrojumu un akcentu nemitīga nobīde - māksla ne tikai kā estētisks baudījums acij un prātam, bet arī kā aktīvs instruments, kas iesaistās politikas un sabiedrības kritikā. Šodienas aktuālākās problēmas - ekoloģiskā apdraudētība, pieaugošā vardarbība, personiskās identitātes krīze, miera un harmonijas meklējumi sevī un apkārtējā vidē - ir likušas māksliniekiem meklēt neordinārus un spilgtus izteiksmes līdzekļus, kas veidotu aktīvāku dialogu ar skatītāju. Jauno tehnoloģiju straujā attīstība ir paplašinājusi arī mākslas iespējas. Par neatņemamu laikmetīgās mākslas sastāvdaļu kļuvusi iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē. Mākslas darbi, kuru koncepciju pamatā ir sociālās, politiskās vai vides aizsardzības problēmas, tiecas pārkāpt tradicionālās mākslas robežas. Šo tendenci var vērtēt kā mūsdienu fenomenu, proti - apgūstot novatoriskās tehnoloģijas un ar tām saistīto jaunu izteiksmes līdzekļu un formu arsenālu, mākslinieki ne tikai saplūdina dažādu mākslas veidu robežas, bet arī attiecībās ar skatītāju lauž privātās un publiskās telpas barjeras un maina jau ierastos spēles noteikumus. Dialogs starp mākslinieku un mākslas vērotāju pats iegūst mākslas darba statusu. Izstādei ir ļoti zīmīgs nosaukums: Homo Urbanus - Homo Sapiens? ("Pilsētas cilvēks - saprātīgs cilvēks?"). Deviņi uzaicinātie Latvijas mākslinieki radīja jaunus darbus speciāli kultūras parka Westergasfabriek promenādei: Aigars Bikše ("Izvēle - ideālists"), Ēriks Božis ("Pa saviem kanāliem"), Asnate Bočkis ("Esmu mājās"), Kristaps Gulbis (Mobile City Case), Kristaps Ģelzis un Voldemārs Johansons ("Sazināsimies"), Laura Feldberga ("Lasītava. I-III"), Kirils Panteļejevs ("Priekšpilsētas Buda"), Uģis Traumanis ("Konstrukcijas. I-IV "). Katrs autors iedziļinājās 21. gadsimta pilsētas cilvēka eksistences problēmās, kas ir līdzīgas kā Rīgā, tā Amsterdamā un arī citur pasaulē. Lieli un mazi - visi skatītāji bija gatavi dialogam ar mākslu, un tieši netradicionālākie darbi izraisīja visaktīvāko interesi. Maija Meijere-Bergmane, Westergasfabriek direktore: Apciemojuma laikā Rīgā pagājušā gada novembrī, kad kopā ar Latvijas puses kuratori Inesi Baranovsku apspriedām organizatoriskos jautājumus, biju pārsteigta par Latvijas mākslinieku vitalitāti un optimismu, ko rada iespēja strādāt brīvi un veidot mākslas darbus bez jebkādiem ierobežojumiem un dogmām. Tagad ir patiess prieks novērtēt aizraujošos Latvijas mākslinieku tēlniecības darbus, izstādi, kas brīvi pieejama publiskai apskatei visiem šajā skaistajā kultūras parkā. Izstādes koncepcija atbilst principiem, ko savā darbībā īsteno Westergasfabriek. Šis parks ikvienam var pastāstīt stāstu par to, kā, veiksmīgi apvienojot spēkus, reiz pamesta industriālā zona spēj pārtapt cilvēkam draudzīgā un kreatīvā vidē. Šeit saplūst kopā alternatīvās mākslas un underground mūzikas mutuļojošā enerģija, ielu kultūra un mode - viss, kas sniedz mūsu pilsētai dzīvīgumu. Es ceru, ka šādi projekti kļūs par tradīciju Westergasfabriek, pārtopot regulārās vides mākslas biennālēs, kas spētu sniegt prieku tūkstošiem apmeklētāju. Mākslai ir neskaitāmas definīcijas. Tomēr ikviena personiskais skats un nianšu novērtējums ir svarīgāks par jautājumu, kas ir "īstā māksla". Galvenais ir katra skatītāja individuālā spēja interpretēt mākslas darbu un visu izstādi kopumā. | |
| Atgriezties | |
