VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
2007 Nr.6 (57)
 
Rīgas torņu skaitītājs
Laima Slava
Olgas Šilovas skulptūra pie "Hansabankas" ēkas Rīgā

 
Ceļi daudzos virzienos
Stella Pelše
Izstāde "Candy Bomber / Našķu bumba: Jaunie Latvijas glezniecībā" no 2007. gada 17. novembra līdz  2008. gada 27. Janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls"

 
Eļļa, sviedri un asinis
Artis Svece
Izstādes "Candy Bomber / Našķu bumba" (vai varbūt "Našķu bumbvedēja") atklāšanā bija sanācis pamatīgs pūlis. Galu galā izstādē piedalījās 47 mākslinieki, un katram no viņiem bija savi līdzjutēji, kuri papildināja nozīmīgu izstāžu pastāvīgo atklājēju skaitu. Kaut kur fonā skanēja vārdi par glezniecības valodu, bet man tuvumā stāvošie jaunie māk-slinieki tajos neklausījās, viņi patiesi priecājās par katalogu - ka viņiem tāds ir, ka viņi tur ir iekšā, rādīja to paziņām, paziņas šķirstīja un izteica piezīmes, bet piezīmēm nebija nozīmes, jo paziņām pašiem šāda kataloga nebija un viņu tur iekšā nebija, - vārdu sakot, viss bija baigi labi.

 
Glezniecība 21. gadsimtā. Hibrīdi un mutācijas
Maija Rudovska, izstādes kuratore
Reiz modernisms uzdeva jautājumu, kas ir glezniecība, pat nenojaušot, ka neatgriezeniski pārmainīs izpratni par šī medija arhetipisko iedabu. Jebkuras glezniecībai veltītas izstādes veidošanā nākas sastapties ar šo jautājumu un nepārtraukti kā mantru to pie sevis atkārtot.

 
Laikmetīgās mākslas muzejs – jauna publiska telpa
Inese Baranovska
Par to, ka 21. gadsimta muzejam nav jābūt tikai drošai vērtīgu dārgumu krātuvei, bet dzīvam, nemitīgā attīstībā esošam organismam, tam jārada  labvēlīga vide laikmetīgajai mākslai un  jādzīvo tagadnē ar skatu nākotnē, 2007. ga da 12. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" Laikmetīgā mākslas muzeja krājuma izveidošanas nodaļas organizētajā un "Aizkraukles bankas" atbalstītajā konferencē "Kādam jābūt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam?" (Dirty Deal Cafe Andrejsalā) vienojās visi: gan uzaicinātie lektori, gan klausītāji - mākslinieki, kuratori, žurnālisti, valsts ierēdņi.

 
Jautājumi Rīgā
Māreta Jaukuri
Mēs dzīvojam laikā, kam ļoti raksturīgi paradoksi. Viens no plašāk izplatītajiem, šķiet, ir ieteikums darba iespēju nodrošināšanas nolūkā vairot patēriņu, neraugoties uz klimata maiņas draudiem.

 
10. starptautiskās Stambulas biennāles optimisms
Solvita Krese
Atceros, ka pirms diviem gadiem, rakstot par Stambulas biennāli, kļūdaini nosaucu Stambulu par Turcijas galvaspilsētu.

 
Pārdomas par pirmo Atēnu biennāli
Kristaps Grundšteins
Oktobra sākums. Laikā, kad Latvijā jau bija vērojamas rudens pazīmes, devos uz siltajām Atēnām, lai apmeklētu pirmo Atēnu biennāli. Šīs ir pirmais tāda veida pasākums Atēnās, un 9. septembrī Gazi Technopolis to atklāja Atēnu mērs Nikitass Kaklamanis ar vārdiem: "Māksla ir zāles dzīves pilnveidošanai!" Par biennāles saukli bija kļuvis vārdu savienojums Destroy Athens jeb "Sagrauj Atēnas". Kas tad īsti ir Atēnu biennāle, un vai tā tiešām var pretendēt uz jauna impulsa došanu pašām Atēnām?

 
Laikmetīgā māksla kā ateista lūgšana
Alise Tīfentāle
Lionas laikmetīgās mākslas biennāle un vēl nepiedzīvoto laiku jau uzrakstītā vēsture
 
Dzīvot ar mākslu
Inese Baranovska
  Londonas East End galerijas un citi

 
Mūsdienu mākslinieki paradīzes meklējumos
Margarita Zieda
Berlīnes starptautiskais teātra festivāls Spielzeit Europa 2007/2008, kas turpinās no 5. oktobra līdz 30. janvārim un latviski tulkojams kā "Eiropas sezona", šoreiz nodarbojas ar cilvēces sapņu un utopiju testēšanu. Jautājot - kas no agrākajām kolektīvajām ilgām par laimi, par mainītu, labāku pasauli ir palicis pāri? Kas ir šodienas "paradīzes meklējumi"? Teātrī un dzīvē.
 
Popārts un māksla
Eva Ližbovska
Saruna ar gleznotāju Auci Bieli



 
Veids, kā kļūt par labāku cilvēku
Diāna Barčevska
Saruna ar gleznotāju Andri Eglīti

 
... tagad visi glezno!
Ilze Orinska
Saruna ar Berlīnes galeristu Gerdu Hariju Libki

 
Jaunais kino
Mārtiņš Slišāns
21. gs. sākuma mākslas parādību pasaules snobisms mēdz izpausties apgalvojumā: "Man nav viedokļa." Tā saka intelektuāli pārsātināts cilvēks, ko iespaidu daudzveidība novedusi līdz vērtību devalvācijai. No otras puses, šie vārdi apliecina arī prāta pūļu veltīgumu, bet, pārnesti no kritikas uz mākslas radīšanas lauku, izceļ saulītē parādības vai cilvēka "tīru" vērojumu. Šāda tendence ienākusi arī jaunākajā latviešu kino - tajā, no kura tikai daļa tikusi līdz lielajam ekrānam un plašākam skatītāju lokam.