VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Glezniecība 21. gadsimtā. Hibrīdi un mutācijas Maija Rudovska, izstādes kuratore Reiz modernisms uzdeva jautājumu, kas ir glezniecība, pat nenojaušot, ka neatgriezeniski pārmainīs izpratni par šī medija arhetipisko iedabu. Jebkuras glezniecībai veltītas izstādes veidošanā nākas sastapties ar šo jautājumu un nepārtraukti kā mantru to pie sevis atkārtot. | |
| Kas ir glezniecība 21. gadsimtā? Kāda ir glezniecība 21. gadsimtā? Būtu aprobežoti šodien uz glezniecību raudzīties caur tradicionāli pieņemto mākslas veidu dalījumu prizmu, kas tos klasificē pēc tehniskajiem parametriem. Pēc mākslas vēstures apgūšanas mēs zinām, ka pie glezniecības pieder tie mākslas darbi, kas izpildīti uz plaknes eļļas, temperas, akrila, guašas, akvareļa u.c. tehnikās. Būtu bezgala viegli pieturēties pie šī dalījuma, ja postmodernisms nebūtu izvirzījis citus noteikumus. Laikmetīgajā mākslā, pārklājoties dažādiem žanriem un mākslas medijiem, vairs nav būtisks tehniskais izpildījums jeb amatnieciskums, bet gan tas, par ko mākslas darbs runā. Svarīgākais ir, kas tiek pateikts un kādā kontekstā tiek pateikts, nevis kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem. Ieva Astahovska rakstā "Glezniecība attēlu laikmetā" norāda, ka kopš 20. gs. 80. gadiem attēla izpratne ir mainījusies - "(..) tā pārkāpj priekšstatu, ka medijs pats ir neapšaubāms pamats, kas kalpo par estētisku izejas punktu, vai ka ar "materiālu patiesību" var tikt atklāta "būtība". Tieši tāpēc noteiktiem medijiem veltītos notikumos - fotogrāfijas, grafikas, tēlniecības u.c. izstādēs - vairs nav ieraugāma attiecīgās mākslas jomas "tīrība", bet tās papildina videodarbi, instalācijas, vides objekti un daudz kas cits, kas atbalso gan noteikto mākslas veidu semantikas variācijas, gan to uztveres iespēju neierobežotību."1
Kaut gan mākslas mediju robežu definēšanas jautājums Rietumu mākslā tika izvirzīts, jau sākot ar 60. gadiem, Latvijā tas aktualizējās tikai 80. gados, "robežpārkāpēju" paaudzes laikā. Realizējot projektu "Jaunie Latvijas glezniecībā", tā kuratores (Diāna Barčevska, Eva Ližbovska, Maija Rudovska, Inese Klestrova, Iliana Veinberga un Ilze Jakuša-Kreituse) nonāca pie secinājuma, ka Latvijas mākslas vidē vēl līdz šim brīdim dominējoša ir klišejiska attieksme pret mākslas veidu dalījuma principiem, kas tiek strikti ievēroti un kur novērojamas minimālas atkāpes. Jaunās paaudzes autori labprāt iekļaujas kādos noteiktos rāmjos, nevis mēģina tos pārvarēt. Jautājums par mākslas mediju robežām un to pārdefinēšanu ir arī jautājums par postmodernu domāšanu, kas projekta īstenošanas gaitā kļuva par izstādes "Candy Bomber /Našķu bumba: Jaunie Latvijas glezniecībā" kuratoru vienu no galvenajiem uzdevumiem. Glezniecība postmodernisma ietvaros, tāpat kā citi tradicionālie vizuālās mākslas veidi, ir ieguvusi hibrīda izskatu, kas attīstījies, krustojoties ģenētiski atšķirīgiem "indivīdiem" - video, fotogrāfijai, instalācijai, performancei, digitālajiem medijiem utt. 2001. gadā Liverpūlē notika laikmetīgajai glezniecībai veltīta izstāde, kuras nosaukums bija tieši tāds - "Hibrīdi. Starptautiskā laikmetīgā glezniecība" (Hybrids. International Contemporary painting) un kuras katalogā Elisone Roulija (Alison Rowley) un Grizelda Polloka (Griselda Pollock) raksta: ""Hibrīdi" ir zaudējuši skaidrību, tiem raksturīgas dažādas mutācijas. "Hibridizācija" var tikt skatīta kā nepieciešama un vajadzīga dažādu elementu krustošana, tomēr, no otras puses, - tas ir kaut kādā veidā šausminošs sajaukums."2 Mākslinieces Bridžetas Railijas (Bridget Riley) vārdiem runājot, glezniecība ir "vietu veidošana" (place making), un mēs varam pieņemt, ka tā (glezniecība) piedāvā neierobežotas izpausmes iespējas, kas neaprobežojas tikai audekla ietvaros. Mūsdienu mākslā, kā raksta Ieva Astahovska, valda "(..) totāla brīvība lietoto materiālu, tehniku un motīvu izvēlē, "aizņemoties" stilus un izteiksmi, pārgleznojot fotogrāfijas, "lejuplādējot" filmu kadrus, "importējot" gleznotajā attēlus no mākslas vēstures, popkultūras, reklāmām, televīzijas, privātiem notikumiem un tā tālāk."3 Arī izstādes "Candy Bomber / Našķu bumba: Jaunie Latvijas glezniecībā" ekspozīcijas atlasē blakus mākslas darbiem, kas veidoti eļļas un akrila tehnikā, izvēlēti tādi, kuros apspēlētas trīsdimensiju formas, grafiski izteiksmes līdzekļi vai eksperimentēts ar dažādiem materiāliem un virsmām. Tā, piemēram, jāakcentē Auces Bieles, Maijas Kurševas, Artura Bērziņa un Lindas Kozules darbi, kuri dažādu tehnisku risinājumu ziņā paplašina izpratni par to, ko mēs saucam par glezniecību. Auce Biele savos darbos audekla vietā izmanto džinsu audumu, ko balina, tādējādi panākot gleznieciskus efektus. Tradicionāli šādi veidoti mākslas darbi būtu klasificējami kā tekstilizstrādājumi. Maija Kurševa darbojas kā ielu māksliniece, kas savu ideju realizācijai spēj izmantot jebkuru virsmu - vai tā būtu kādas pamestas noliktavas ārsiena, "kārtīgi" balts galerijas interjers vai uz rāmja uzvilkts audekls. Viņas darbi top, izmantojot zīmuļus, flomāsterus, jebkura veida krāsas, šablonus, līmplēves un citus materiālus. Maijas darbi nav saistāmi ar kādu atsevišķu mākslas veidu - tie tikpat labi varētu būt gan glezniecība, gan grafika, gan objekti (jo bieži ir kādas interaktīvas darbības sastāvdaļa). Arī mākslinieku Arturu Bērziņu un Lindu Kozuli interesē materiāla virsmas apstrāde, uz kuras tiek veikti eksperimenti ar krāsu pigmentiem. Artura Bērziņa mērķis ir virsmu estetizēt, radot pēc iespējas minimālistisku iespaidu. Viņa gleznu tēlu sistēmu veido punkti, švīkas, faktūras un tekstūras īpašības, nejaušas līnijas utt. Savukārt Linda Kozule mēģina audeklu krokot un locīt, "atraujot" to no rāmja virsmas un pielīdzinot telpiskam objektam. Tehniskā izpildījuma ziņā gandrīz visi no minētajiem piemēriem, ko latviešu mākslinieki atraduši individuālās pieredzes ceļā, jau sen ierakstīti mākslas vēstures annālēs un uzskatāmi tikai par novēlotām refleksijām Latvijas laikmetīgās glezniecības spogulī. 1 Astahovska, Ieva. Glezniecība attēlu laikmetā. No: Candy Bomber / Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā: [Katalogs]. Rīga: Citrons, 2007, 7. lpp. 2 Rowley, Alison, Pollock, Griselda. Painting in a "Hybrid Moment". In: Critical Perspectives on Contemporary Painting / Ed. by J. Harris. Liverpool: Liverpool University Press and Tate Liverpool, 2003, p. 39. 3 Astahovska, Ieva. Glezniecība attēlu laikmetā, 9. lpp. | |
| Atgriezties | |
