VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 2007 Nr.4 (55) | |
 PIESKĀRIENS SILTAJAI ĀDAI Līga Lindenbauma Elīnas Ļihačevas un Lailas Halilovas darbu izstāde "Siltā āda" Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā "Ēdnīca" Andrejsalā no 12. jūlija līdz 12. augustam | |
| GLOBALIZĀCIJA UN MĀKSLA Eva Ližbovska Izstāde "Globālā intriga" - 3. Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle "Tradicionālais un laikmetīgais" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" no 6. jūlija līdz 12. augustam | |
 PIRMĀ MONOGRĀFIJA PAR LATVIEŠU MĀKSLAS TEORIJU Kristiāna Ābele Stella Pelše. Latviešu mākslas teorijas vēsture: Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900-1940) Disertācija. Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2007. 196 lpp. | |
 “PROGRAMMA MŪSU MĀKSLAI, VIDEI, GARAM” Alise Tīfentāle Valdis Celms. Latvju raksts un zīmes: Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika Rīga: Folkloras informācijas centrs, 2007. 272 lpp.: il. | |
 IMANENCES UN TRANSCENDENCES VALGOS Eva Ližbovska Neles Zirnītes personālizstāde Nexus "Rīgas galerijā" no 21. augusta līdz 11. septembrim | |
 Ojāra Feldberga gads Pedvālē Ruta Čaupova Pedvāle pārsteidz. Gandrīz vienmēr. Nu jau piecpadsmit gadu garumā katra jauna sezona ir sākusies ar kādu īpašu notikumu, ar Ojāra Feldberga plānotu scenāriju, kurā gan neparastas idejas, gan laika un telpas attiecības izaicinoši saspēlējas, veidojot daudznozīmīgi tulkojamus metus paredzētajām programmām un norisēm. | |
 ATMIŅU DĀRZS Ilzes Avotiņas personālizstāde "Atmiņu dārzs" "Rīgas galerijā" no 14. jūnija līdz 14. jūlijam | |
| Imanta Lancmaņa runa, saņemot Francijas Goda Leģiona ordeni 2007. gada 16. jūlijs Cienītās ministru kundzes un godātie ministru kungi, godātais Francijas vēstnieka kungs, ekselences, mēra kungs, dāmas un kungi! | |
| Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde Daiga Rudzāte Eiropas Centrālajā banka Frankfurtē (Kaiserstraße 29) no 20. jūnija līdz 14. septembrim | |
 Piecu gadu jaunieguvumi Dace Lamberga 20. gs. 90. gadu beigās situācija kļuva patiesi katastrofāla - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumi, izņemot dažāda rakstura dāvinājumus, gandrīz vairs nepapildinājās ar jauniem darbiem. | |
 Beļģu māksla Ārzemju mākslas muzeja kolekcijā Daiga Upeniece Ārzemju mākslas muzeja direktores Daigas Upenieces saruna ar Antverpenes Karaliskā mākslas muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Dorīni Kardeinu-Omenu 5. jūnijā pirms izstādes atklāšanas Ārzemju mākslas muzejā | |
 Glezniecisks sveiciens kurmim Dace Lamberga Helēnas Heinrihsones personālizstāde "Sveiks, kurmi!" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē no 13. jūlija līdz 19. augustam | |
 Mana dvēsele saindētā avotā raugās... Irēna Bužinska "Metafora un mīts. Literārie un vēsturiskie motīvi Polijas mākslā 19. un 20. gadsimta mijā" LNMM Baltajā zālē no 2007. gada 31. augusta līdz 30. septembrim "Saindētais avots. Polijas mūsdienu māksla postromantisma ainavā" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" no 31. augusta līdz 21. oktobrim | |
 Kad es dzirdu "scenogrāfija"... Anita Vanaga Prāgas scenogrāfijas un te‚tra arhitektūras kvadriennāle PQ07 no 14. līdz 24. jūnijam | |
 Sculptur Projekte Münster Gundega Cēbere Sculptur Projekte Münster 07 no 17. jūnija līdz 30. septembrim | |
 Documenta vājums vai spēks? Solvita Krese Kas ir documenta, Kaselē zina pastāstīt katrs taksists un neaizmirst arī piebilst par 7000 Boisa iestādītajiem ozoliem. Kad 1955. gadā Arnolds Bode snaudošajā Vācijas mazpilsētā organizēja pirmo documenta, diez vai viņam varēja ienākt prātā, ka visai īsā laika periodā tā pārvērtīsies par starptautisku mākslas Meku, kas ik pa pieciem gadiem pulcēs neskaitāmus mākslas svētceļnieku pūļus. Sākotnēji Bodes mērķi bija ilgajos nacionālsociālistu diktatūras gados pie mākslas kā valdošās ideoloģijas ilustrācijas pieradināto vācu publiku konfrontēt ar starptautiskām modernās mākslas tendencēm. Bodes ideja guva plašu atbalstu gan Vācijā, gan ārvalstīs. Documenta kļuva par savveida laikmetīgās mākslas seismogrāfu. | |
 Pilis – strādniekiem! Alise Tīfentāle Venēcijas mākslas biennāle ir īstā vieta un īstais laiks apcerēt laikmetīgās mākslas derīguma termiņu un tamlīdzīgus jautājumus. Piemēram, tepat mazajā Latvijā mēs šausmināmies, noraugoties uz kārtējo muižu vai baznīcu, kurā padomju laikā ierīkota skola, nabagmāja vai preču noliktava. Savukārt, aizbraucot uz Venēciju, esam stāvā sajūsmā, ieejot kārtējā kapelā, palaco vai baznīcā, no kuras izmēzts viss, kas asociējas ar tās sākotnējo funkciju, un tā vietā vienā stūrī nolikts kāds monitors ar nevienam nevajadzīgu video, otrā - izbērtas smiltiņas, pieslieta koka miza vai piekārts kārtējais bezcerīgais abstraktās glezniecības astotā uzlējuma paraudziņš. Simtiem pārgudru ekspertu, bruņojušies ar pilsētas karti un piezīmjdatoru, nevērīgi izbradā kādreizējās guļamistabas, bēniņus, virtuves un pieliekamos, meklējot, kur varētu būt paslēpta vēl viena nejauka instalācija. Mākslas apsēstajā pilsētā paradoksālā kārtā piepildījies padomiskais sauklis "Pilis - strādniekiem!", un katrs skatītājs var privileģēti iegriezties lepnos namos, lai starp simtiem mākslas darbu atrastu tos, pēc kuru aplūkošanas viņa viedoklis par pasaules kārtību nekad vairs nebūtu tāds pats. | |
 Māksla, kas nav tikai māksla: Didaktikas sājā garša Ieva Astahovska Apkopojot savas piezīmes un apmainoties iespaidiem par šīgada Venēcijas biennāli, rezumējums ir gandrīz vienprātīgs - šoreiz, īpaši kopējās izstādēs Itālijas paviljonā un Arsenālā, ir maz īstu "atradumu" un kopiespaids ir drīzāk neizteiksmīgs, jo izplūst gandrīz monotonos konfliktu atspoguļojumos, kas ieturēti amerikāniskā didaktikā - terorisms, imigrācijas problēmas, politisku un militāru konfliktu sagrauta pasaule, haoss un cerību trūkums labākai nākotnei utt. Ziņās par biennāli mediji uzsver, ka šīgada kurators Roberts Stors (Robert Storr) ir pirmais amerikānis, kam ticis gods veidot izstādi, savukārt viņa tautieši noteikti piebilst - kā amerikānis viņš izmantojis iespēju atgādināt pasaulei par liberālajām vērtībām, kuras šī valsts garantējusi un arī turpmāk turpinās nodrošināt pasaulē. Eiropeiskai uztverei minētais didaktiskums drīzāk liekas vai nu naivs, vai divkosīgs, liekot uzdot bezgala banālo jautājumu: kāds gan ir ieguldījums pasaules sirdsapziņas modināšanā, piepildot grandiozās izstāžu telpas ar neskaitāmām, bieži visai formālām vienas tonalitātes problēmu reprezentācijām, kas apelē pie pasaules varu sagādātām un neatrisinātām globālām problēmām, kuras mākslas pasaules pārstāvji un kultūras tūristi lietišķi vai paguruši aplūko, lai pēc tam no tā visa atpūstos, iebaudot espresso vai spritz un vērojot "pasaulē skaistākās pilsētas" kanālus? | |
| Citi akcenti Laima Slava Venēcijas biennāle ir kā neizbēgamā likteņa klauvējieni, kas mākslas karsējam atskan ik otro pavasari. Intriga allaž saglabājas, jo mainās kuratori un valstu mākslinieciskās prioritātes, turklāt vizuālo mākslu pasaules aktuālais klimats te ir kā uz delnas. Venēcijā viss turpinās līdz pat novembra vidum, un, lai arī akcenti šogad veidojas citādāk, ko redzēt netrūkst | |
| Ardievas teorijām? Helēna Demakova Leonarda Laganovska daiļrade no postmodernisma skatpunkta | |
