VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde Daiga Rudzāte Eiropas Centrālajā banka Frankfurtē (Kaiserstraße 29) no 20. jūnija līdz 14. septembrim | |
| "Vēsture, kultūras mantojums un sabiedrības stāvoklis joprojām ir nozīmīgi atskaites punkti Latvijas mākslā, un tos bagātina un papildina tādi aktuāli temati kā patērētājfilozofijas un plašsaziņas līdzekļu vilinājums un jaunu tehnoloģiju izmantošana. Šodien Latvijas mākslā vērojama pārsteidzoša oriģinālu, vienreizēju darbu dažādība, kas ne tikai būtiski bagātina Eiropas kultūras ainu, bet arī sniedz lielisku ieskatu valsts dvēselē un kultūrā." (No Eiropas Centrālās bankas preses materiāliem)
20. jūnijā Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, tika atklāta izstāde, kas pirmo reizi ārpus Latvijas reprezentē topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju. Nozīmīga loma tās veidošanā neapšaubāmi ir Aizkraukles bankas finansiālajam atbalstam - desmit gadus ilgā periodā šī institūcija mākslas iepirkšanai atvēlējusi vienu miljonu latu. Kolekcijas veidošana aizsākās 2005. gadā un, protams, šobrīd ir procesā, taču - kā pierāda ekspozīcija Eiropas Centrālās bankas telpās Frankfurtē - muzejam jau ir radīts profesionāli pārliecinošs kodols, kas spēj atklāt vairākas būtiskas latviešu mūsdienu mākslas parādības, piedāvājot skatītājiem iepazīt visdažādākos medijus - fotogrāfiju, video, objektu mākslu, lielformāta grafikas, glezniecību utt. Kopumā Laikmetīgās mākslas muzeja šībrīža kolekciju reprezentē 19 autori, kuru vidū ir Imants Lancmanis, Juris Boiko, Andris Breže, Leonards Laganovskis, Ojārs Pētersons, Ieva Iltnere, Inta Ruka, F5, Oļegs Tillbergs, Aija Zariņa un citi. Ekspozīcija Eiropas Centrālajā bankā tapa, Laikmetīgās mākslas muzejam sadarbojoties ar Latvijas Banku, kas jau vairākus gadus veido pati savu kolekciju. Tālab šai izstādē līdzās topošā muzeja kolekcijai skatāmi arī atsevišķi darbi no Latvijas Bankas krājumiem - pārstāvēto autoru vārdi īpašus komentārus neprasa: Ilmārs Blumbergs, Edvards Grūbe, Helēna Heinrihsone un Ģirts Muižnieks. (Nedaudz dīvains šo autoru kontekstā var šķist izstādes kataloga iekārtojums, kur pēdējiem četriem māksliniekiem atvēlēta it kā piedevas loma, atļaujoties pat tādas vaļības kā patvaļīgi diletantiska radošo biogrāfiju rediģēšana.) Kādam varbūt var šķist dīvaini, kāpēc gan māksla tiek eksponēta bankā, tāpēc būtiski piebilst, ka Vācijā plaši tiek izmantots tāds termins kā "banku māksla", kas nozīmē, ka mākslas izstādīšana bankas telpās ir visai ierasta prakse un nav nekas neordinārs. Šī pēc skaita ir jau 15. ekspozīcija sērijā "Eiropas Savienības dalībvalstu laikmetīgā māksla", ko Eiropas Centrālā banka demonstrē savās telpās. Protams, ekspozīcijas bankā mākslu zināmā mērā padara par dekoratīvu objektu, taču jāatzīst, ka šoreiz izstādes iekārtotāji bija visai veiksmīgi adaptējuši ekspozīciju konkrētajā vidē. Diskutabls ir jautājums, vai mākslas reprezentācija šai vidē spēj izraisīt rezonansi profesionāļu aprindās, tomēr atklāšana, kurā runas teica Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bija pulcinājusi visai ievērojamu viesu skaitu, kuru vidū bija arī vācu galeristi, kritiķi, kolekcionāri un žurnālisti. Ekspozīciju visu laiku var apskatīt arī interesenti - pirms tam gan saskaņojot savu vizīti ar rīkotāju piedāvātajiem apmeklējuma laikiem un izejot visai bargu drošības kontroli. | |
| Atgriezties | |
