VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 2007 Nr.6 (57) | |
 Rīgas torņu skaitītājs Laima Slava Olgas Šilovas skulptūra pie "Hansabankas" ēkas Rīgā | |
 Ceļi daudzos virzienos Stella Pelše Izstāde "Candy Bomber / Našķu bumba: Jaunie Latvijas glezniecībā" no 2007. gada 17. novembra līdz 2008. gada 27. Janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" | |
| Eļļa, sviedri un asinis Artis Svece Izstādes "Candy Bomber / Našķu bumba" (vai varbūt "Našķu bumbvedēja") atklāšanā bija sanācis pamatīgs pūlis. Galu galā izstādē piedalījās 47 mākslinieki, un katram no viņiem bija savi līdzjutēji, kuri papildināja nozīmīgu izstāžu pastāvīgo atklājēju skaitu. Kaut kur fonā skanēja vārdi par glezniecības valodu, bet man tuvumā stāvošie jaunie māk-slinieki tajos neklausījās, viņi patiesi priecājās par katalogu - ka viņiem tāds ir, ka viņi tur ir iekšā, rādīja to paziņām, paziņas šķirstīja un izteica piezīmes, bet piezīmēm nebija nozīmes, jo paziņām pašiem šāda kataloga nebija un viņu tur iekšā nebija, - vārdu sakot, viss bija baigi labi. | |
| Glezniecība 21. gadsimtā. Hibrīdi un mutācijas Maija Rudovska, izstādes kuratore Reiz modernisms uzdeva jautājumu, kas ir glezniecība, pat nenojaušot, ka neatgriezeniski pārmainīs izpratni par šī medija arhetipisko iedabu. Jebkuras glezniecībai veltītas izstādes veidošanā nākas sastapties ar šo jautājumu un nepārtraukti kā mantru to pie sevis atkārtot. | |
 Laikmetīgās mākslas muzejs – jauna publiska telpa Inese Baranovska Par to, ka 21. gadsimta muzejam nav jābūt tikai drošai vērtīgu dārgumu krātuvei, bet dzīvam, nemitīgā attīstībā esošam organismam, tam jārada labvēlīga vide laikmetīgajai mākslai un jādzīvo tagadnē ar skatu nākotnē, 2007. ga da 12. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" Laikmetīgā mākslas muzeja krājuma izveidošanas nodaļas organizētajā un "Aizkraukles bankas" atbalstītajā konferencē "Kādam jābūt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam?" (Dirty Deal Cafe Andrejsalā) vienojās visi: gan uzaicinātie lektori, gan klausītāji - mākslinieki, kuratori, žurnālisti, valsts ierēdņi. | |
| Jautājumi Rīgā Māreta Jaukuri Mēs dzīvojam laikā, kam ļoti raksturīgi paradoksi. Viens no plašāk izplatītajiem, šķiet, ir ieteikums darba iespēju nodrošināšanas nolūkā vairot patēriņu, neraugoties uz klimata maiņas draudiem. | |
 10. starptautiskās Stambulas biennāles optimisms Solvita Krese Atceros, ka pirms diviem gadiem, rakstot par Stambulas biennāli, kļūdaini nosaucu Stambulu par Turcijas galvaspilsētu. | |
 Pārdomas par pirmo Atēnu biennāli Kristaps Grundšteins Oktobra sākums. Laikā, kad Latvijā jau bija vērojamas rudens pazīmes, devos uz siltajām Atēnām, lai apmeklētu pirmo Atēnu biennāli. Šīs ir pirmais tāda veida pasākums Atēnās, un 9. septembrī Gazi Technopolis to atklāja Atēnu mērs Nikitass Kaklamanis ar vārdiem: "Māksla ir zāles dzīves pilnveidošanai!" Par biennāles saukli bija kļuvis vārdu savienojums Destroy Athens jeb "Sagrauj Atēnas". Kas tad īsti ir Atēnu biennāle, un vai tā tiešām var pretendēt uz jauna impulsa došanu pašām Atēnām? | |
 Laikmetīgā māksla kā ateista lūgšana Alise Tīfentāle Lionas laikmetīgās mākslas biennāle un vēl nepiedzīvoto laiku jau uzrakstītā vēsture | |
 Dzīvot ar mākslu Inese Baranovska Londonas East End galerijas un citi | |
 Mūsdienu mākslinieki paradīzes meklējumos Margarita Zieda Berlīnes starptautiskais teātra festivāls Spielzeit Europa 2007/2008, kas turpinās no 5. oktobra līdz 30. janvārim un latviski tulkojams kā "Eiropas sezona", šoreiz nodarbojas ar cilvēces sapņu un utopiju testēšanu. Jautājot - kas no agrākajām kolektīvajām ilgām par laimi, par mainītu, labāku pasauli ir palicis pāri? Kas ir šodienas "paradīzes meklējumi"? Teātrī un dzīvē. | |
 Popārts un māksla Eva Ližbovska Saruna ar gleznotāju Auci Bieli | |
 Veids, kā kļūt par labāku cilvēku Diāna Barčevska Saruna ar gleznotāju Andri Eglīti | |
 ... tagad visi glezno! Ilze Orinska Saruna ar Berlīnes galeristu Gerdu Hariju Libki | |
 Jaunais kino Mārtiņš Slišāns 21. gs. sākuma mākslas parādību pasaules snobisms mēdz izpausties apgalvojumā: "Man nav viedokļa." Tā saka intelektuāli pārsātināts cilvēks, ko iespaidu daudzveidība novedusi līdz vērtību devalvācijai. No otras puses, šie vārdi apliecina arī prāta pūļu veltīgumu, bet, pārnesti no kritikas uz mākslas radīšanas lauku, izceļ saulītē parādības vai cilvēka "tīru" vērojumu. Šāda tendence ienākusi arī jaunākajā latviešu kino - tajā, no kura tikai daļa tikusi līdz lielajam ekrānam un plašākam skatītāju lokam. | |
