2008. gada 8. jūlijā Arlā, Francijā, tika atklāts viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem fotogrāfijas festivāliem pasaulē - Les rencontres d'Arles. Photographie. Šādā formātā festivāls tiek organizēts jau kopš 1968. gada. Svarīgi ir piebilst, ka atšķirībā no Paris Photo, kas ik gadu apskatāms Luvras piramīdā, šis festivāls ir nekomerciāla rakstura un uzskatāms par lielāko notikumu fotomākslā Francijā. Varētu tikai mācīties no Francijas, kā tiek atbalstīti un stratēģiski gudri virzīti dažādi kultūras un mākslas pasākumi ne vien valsts centrā Parīzē, bet arī perifērijā. Tā skaistais Provansas reģions iegūst savu pievienoto vērtību un laikmetīgu elpu. Līdzīgi kā teātra festivāls pārvērš līdz nepazīšanai kaimiņos esošo kluso, antīko un viduslaiku pieminekļiem bagāto Dienvidfrancijas pilsētiņu Aviņonu, šis grandiozais pasākums Arlai liek kļūt par visas pasaules fotogrāfu, fotogrāfijas ekspertu un cienītāju Meku. Sešdesmit izstādes, īpašas vakara programmas, lekcijas, preses konferences, grāmatu izstāde, tikšanās ar autoriem, portfolio review (speciālisti vērtē autoru darbus), speciālas izglītības programmas un vēl daudz kas cits, kādēļ ir vērts doties uz Arlu. Visi interesenti festivāla 60 izstādes vēl var apskatīt līdz 14. septembrim.
www.rencontres-arles.com
Festivāla pārsteigums vai dēla atgriešanās
Šogad festivālā par galveno kuratoru tika pieaicināts slavenais franču modes dizainers Kristiāns Lakruā. Nezinātājiem šāda izvēle var likties dīvaina, bet rezultāts pierādīja, ka tas bija izcili veiksmīgs gājiens gan no publicitātes un mārketinga viedokļa, gan mākslinieciskajās kvalitātēs un, protams, finansiālo atbalstītāju piesaistē. Izrādās, Kristiāns Lakruā 1951. gadā ir dzimis Arlā, kur pavadījis arī bērnību un jaunību, vēlāk gan savā modes dizainera karjeras laikā viņš reti apmeklējis dzimto pilsētu. Tā nu šajā reizē Lakruā ir gan festivāla vieskurators, gan pilsētas iedzimtais. Festivāla direktors Fransuā Ebels (François Hébel) sākotnēji bija cerējis, ka viņš piekritīs kūrēt kādas sešas izstādes, taču beigās tieši Kristiāns Lakruā kļuva par visa festivāla virsdiriģentu. Ebels festivāla kataloga ievadrakstā "Arla: kaislīga atgriešanās" (Arles: a passionate Return Trip) atzīmē, ka Kristiāna Lakruā diktētā festivāla programma ir pārsteigusi viņu pašu, jo tie, kas gaidīja tikai modi, būs vīlušies. Šis ir stāsts par mākslinieka jūtīgumu un prasmi saskatīt neparasto un citādo arī vienkāršās dzīves norisēs. Pats Kristiāns Lakruā kataloga ievadā raksta: "Tas, ko es gribēju parādīt, ir jūtas, tā ir atvērtas sirds ķirurģija attiecībā uz manu dzimto pilsētu un lietām, ko es pazīstu."
Lakruā ir plaša redzesloka mākslinieks, kura radošā karjera visu mūžu tā vai citādi bijusi saistīta ar fotogrāfiju. Meistars pratis izvēlēties sev garīgi tuvu mākslinieku izcilus darbus, vēl nerādītus, mazāk zināmus, katram autoram veltot īsu rindkopu un komentējot savu izvēli. Tieši pēc Lakruā iniciatīvas tika celta gaismā Arlas pilsētas vēsture ar vairākām brīnišķīgām izstādēm, komplektētām no muzeju materiāliem un personiskajiem arhīviem.
Latvija Arlas festivālā
Novitāte festivāla programmā ir Culturesfrance speciāli organizēts projekts European Night (www.rencontres-arles.com) par godu Francijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Katras ES dalībvalsts Francijas Kultūras centrs tika aicināts ieteikt ekspertus, kas atlasītu trīs savas valsts fotogrāfus, ikvienam autoram dodot iespēju reprezentēt 25 darbu kolekciju.
Īpašajā festivāla atklāšanas nedēļas programmā 9. jūlija vakarā un visu nakti uz sešiem ekrāniem vērienīgā slaidšovā speciālas mūzikas pavadībā tika demonstrēti visu 27 dalībvalstu 81 autora darbi - tas izskatījās grandiozi. Latviešu kolekcija saņēma aplausus. Visu festivāla laiku izstāžu kompleksā Parc des Ateliers atvērta European Cafe ("Eiropas kafejnīca"), kur uz pieciem monitoriem var noskatīties European Night kolekciju. Rudenī plānots izdot projekta katalogu, bet visu kolekciju atkārtoti demonstrēt Parīzē programmā Nuit Blanche ("Baltās naktis").
Francijas Kultūras centrs Rīgā uzaicināja mani būt par eksperti Latvijas kolekcijai. European Night organizētāji ieteica izvēlēties jaunus, daudzsološus autorus, kas vēl nav starptautiski plaši pazīstami. Svarīgi bija arī domāt par darbu pasniegšanas veidu - slaidu projekcija nav tas pats, kas eksponēšana izstādē. Latviju Arlā projektā European Night pārstāv Māra Brašmane ar kolekcijām "Manas jaunības pilsēta" (20. gs. 60. un 70. gadi) un "Augi mums līdzās" (2007), Ieva Epnere ar melnbalto kolekciju "Cirks" (2006-2008) un Alnis Stakle ar krāsaino darbu kolekcijām "Mājas, mīļās mājas" (2006-2007) un A Place for Dreams (2001-2005). Domāju, ka mēs atšķīrāmies no citu valstu kolekcijām, spējot saglabāt savu identitāti un visas atlases vadlīniju - pārsteigt nevis ar efektīgu un ekscentrisku, visbiežāk inscenētu fotogrāfiju (tādu piemēru bija ļoti daudz), bet ar sajūtu smalkumu un niansēm. Cilvēks, cilvēcisko attiecību trauslums, spēja saskatīt skaisto ikdienišķajā - par šīm nezūdošajām vērtībām tika domāts, veidojot latviešu stāstu.
Pašiem redzēt un piedzīvot
Diviem no Latvijas autoriem - Ievai Epnerei un Alnim Staklem - izdevās pašiem piedalīties festivāla norisēs: organizētāji bija parūpējušies par speciālo akreditāciju, kas ļāva apmeklēt visus pirmās nedēļas pasākumus.
Ieva Epnere: Nedēļa Arlas festivālā bija koncentrēta un profesionālajai pieredzei nepārvērtējama. Trīs dienas pēc kārtas noteiktā laikā bija iespēja doties izstāžu tūrēs kopā ar fotogrāfiem Pēteru Lindbergu (Peter Lindbergh), Vanesu Vinšipu (Vanessa Winship), Timu Volkeru (Tim Walker) un citiem. Katrs fotogrāfs komentēja savus izstādē redzamos darbus, stāstīja par konkrēto fotogrāfiju tapšanu utt. Skatītājiem bija iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijās.
Ļoti labi bija noorganizēta European Night skate. Vairāk dominēja krāsainā fotogrāfija, spēcīga un spilgta bija čehu fotogrāfu darbu prezentācija, arī fotogrāfs no Nīderlandes. Mazāk saistoša šķita Vācijas, Grieķijas un Slovēnijas kolekciju atlase.
Alnis Stakle: Piedāvājumu spektrs Arlā ir tik plašs un daudzslāņains, ka spēs apmierināt visizsmalcinātāko vizuālo gardēdi. Piedāvātās izstādes pārklāja visdažādākos saturiskos (dokumentālā, modes, inscenētā utt.) un scenogrāfiskos (attēlu monumentalizācija, slaidšovi, kolāžas, instalācijas, video utt.) fotogrāfijas medija kontekstus. Personiski visiespaidīgākās šķita Leica Publishers Award ieguvēja Paolo Pellegrīni (Paolo Pellegrini) (As I Was Dying) dokumentālās sērijas, Džefrija Silvertorna (Jeffrey Silverthorne), Pītera Hugo (Pieter Hugo) un Ītena Levitesa (Ethan Levitas) izstādes. Manuprāt, Ītens Levitess ar savām NY vilcienu vagonu sērijām kārtējo reizi pierādījis, ka izcilas fotogrāfijas spēj iztikt bez verbāla paskaidrojuma.
|