VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 MILZIS JUBILEJĀ UN PĀRMAIŅĀS Laima Slava |
 INTERVIJA ar Frančesko Bonami Interviju ar Frančesko Bonami mēs pacietīgi izgaidījām kopā ar Vācu radio žurnālisti Klaudiju Henni. Paldies viņai par solidaritāti un atbalstu! |
 PAVILJONI Artis Zvirgzdiņš, CPA |
 VĀRDI Daiga Rudzāte |
 IZRĀDE Visvecākā. Visprestižākā. Sākumpunkts Daiga Rudzāte Par Venēciju mēdz runāt tikai vispārākajās pakāpēs – kā par dēmonu, kas sagūsta dvēseles. Tā nav Londona, kur "viss notiek", tā nav lielo domu pārpilnā Ņujorka, tā nav vēsturiskā mākslas citadele Parīze. Venēcija ir mistika. Varbūt mīti padarījuši Venēcijas biennāli (visvecāko, visprestižāko izstādi, starptautisko mākslas izstāžu sākumpunktu) par kulta pasākumu, ko apmeklē vai katra mākslas procesos ieinteresēta un iesaistīta persona. Tā ir izrāde, kurā piedalās zvaigznes (šogad to ir daudz: Frančesko Bonami kūrētajā biennāles sadaļā Delays and Revolutions slaveni vārdi rindojas cits citam līdzās – no Endija Vorhola pirmā videodarba līdz Hērstam un Metjū Bārnijam, kas biennālē izstādījis savu jaunāko, pēc skandalozi slavenā The Cremaster Cycle tapušo darbu) un kurā tik daudziem tiek piedāvāta iespēja dejot kordebaleta pirmajās rindās cerībā, ka, atverot nākamās dienas rīta avīzi, ieraudzīsi tieši savu vārdu. Šī ir vienīgā gigantiskā mākslas ekspozīcija, kuras koptēlu veido ne tikai viena kuratora iecere, bet vai visas pasaules mākslas ideju saplūsme, tādējādi garantējot daudz lielāku pārsteigumu un atklājumu iespējamību nekā jebkura cita megaizstāde (tostarp arī tāda vērtība kā Kaseles documenta). Venēcijas biennāle ir perfekts tramplīns katram māksliniekam un līdz ar to arī ikvienas valsts mākslai, kura vēlas, lai to vismaz pamanītu. Par Venēcijas biennāli var diskutēt, var analizēt kuratora konceptu un tā realizāciju, var apšaubīt tā vai cita mākslas darba pašvērtību, tomēr nepārvērtējams ir Venēcijas biennāles nozīmīgums laikmetīgās mākslas ainas rādīšanā un – arī virzīšanā. Šai kontekstā pilnīgi absurdas šķiet Latvijas lokālās kultūrvides ierēdņu šaubas par šāda veida sevis eksponēšanas nepieciešamību un sev tīkamas mesijas (kuratora izskatā) gaidīšana. Turklāt – ne vienas, bet vairāku. |
 IZKĀPŠANA "UTOPIJAS STACIJĀ" Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs |
 BALTIJA Divi gudri, treŠais ... Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs |
 AUGSTAS KVALITĀTES MĀKSLA PAR PIETICĪGĀM CENĀM Māra Traumane |
 Žaketes atsvabinātājs Margarita Zieda |
 PILSĒTA VIRS PURVA, PURVĀ VAI – PĀRPURVOJUSIES Sergejs Timofejevs, “Orbīta” |
 PILSĒTA UN PILSĒTNIEKI TĒMA AR VARIĀCIJĀM Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs |
 LEĢENDA, VĀRDĀ TIMURS NOVIKOVS DAUDZŠĶAUTŅAINS BRILJANTS, KAS MIRDZ Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs |
 ĢERBONIS – PATĪBAS ZĪME Imants Lancmanis, Rundāles pils muzejs |
 MEETING PLACE Truls Olins |
 ESTĒTISKAIS JŪTĪGUMS – 6. starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls \"Māksla + Komunikācijas\". 2003. gada 15.–18. maijs, Rīga Ieva Auziņa, jauno mediju kultūras centrs RIXC |
 ABSTRAKTA FORMA – UZDEVUMS SKATĪTĀJIEM Stella Pelše, LMA Mākslas vēstures institūts Vērienīgā izstāde (simt mākslinieku 230 abstraktas kompozīcijas!), komplektēta no Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, privāto galeriju un privātkolekciju krājumiem, bija iecerēta kā apliecinājums, ka abstrakcionisms Latvijas (ne tikai trimdas) glezniecībā var tikt traktēts kā "noturīga tendence", rezultātā arīdzan visai krāšņa un vizuāli atraktīva. Turklāt izstāde nesākās, kā ierasts, tikai ekspozīciju zālē, bet sagaidīja jau ar milzīga spilgta abstrakta darba veidolā dekorētu foajē grīdu, ceļā uz otro stāvu bija izliktas Rietumu abstrakcionisma klasiķu darbu reprodukcijas (iespēja pārdomāt, cik lielā mērā mūsējie līdzinās vai arī atšķiras); radošajā darbnīcā kā papildinājums bija apskatāmi arī mazzināma mākslinieku grupējuma "Zilās durvis" 20. gadsimta 80. un 90. gadu abstraktie darbi, kuru manāmā stilistiskā līdzība gan raisīja netīkamas asociācijas ar sērijveida produkciju. Galvenās ekspozīcijas telpās bija vērojama arī abstrakcijas atdzīvošanās kustīgās bildēs – videofilmās "Sarkanie laukumi" (Dmitrijs Lavrentjevs) un "Brīvības dzimšana" (Aiks Karapetjans, Konstantīns Smirnovs). |
 Miers un nemiers tanī pašā laikā. Gleznotājs Laimonis Mieriņš Laima Slava Laimonis Mieriņš dzimis Latvijā, taču par mākslinieku izveidojies un dzīvo Anglijā. Ekspresīvs izteiksmē, valodā un dzīves stilā, Latvijā viņš atgriežas atkal un atkal. Mieriņa jauneklīgais solis un priecīgā intonācija atbalsojas Rīgas mākslas notikumu telpās it bieži – gan vērtējot citu, gan rādot savus darbus. Arī šovasar paralēli lielajai Latvijas abstrakcionistu izstādei “Rīgas galerijā” redzējām Laimoņa Mieriņa – pēc pārliecības abstrakcionista, pēc Dieva dotumiem izcila zīmētāja – personālizstādi. Tas bija labs iemesls viņu iztaujāt. |
 UNIVERSĀLAS UN DZIĻI PERSONĪGAS GLEZNAS MARKS ROTKO Stella Pelše, LMA Mākslas vēstures institūts Amerikāņu gleznotājs Marks Rotko (Mark Rothko), īstajā vārdā Markuss Rotkovičs (Marcus Rothkowitz, 1903–1970), ir viena no nedaudzajām pasaules slavu ieguvušajām personībām, kas pēc savas izcelsmes saistītas ar Latviju (cits piemērs – Rīgā dzimušais ideju vēsturnieks, filozofs un esejists Jesaja Berlins). Šogad Latvijā tiek atzīmēta Marka Rotko simtgade un notiek virkne pasākumu. To ietvaros Valsts Mākslas muzejā tiks atklāta gleznotāja darbu izstāde (22. septembris– 30. novembris), kas veidota sadarbībā ar Vašingtonas Nacionālo galeriju, ASV Valsts departamentu un Marka Rotko ģimen. Paredzēta arī starptautiska konference "Marks Rotko. Sākuma punkts Dvinskā (Daugavpilī)" (24.–25.septembris), kurā piedalīsies lektori no Francijas, Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Latvijas un ASV. |
 Informācija Latvijā Ansis Vasks |
