VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Valsts, māksla un nacionālā identitāte Artis Svece |
 UpUrĒŠana kultŪrai Laima Slava Par valsti un mākslu 2003. gada 6. augustā sarunājās Rundāles pils direktors, gleznotājs, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis Habilitētais mākslas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš Latvijas Kultūras fonda direktors mākslas zinātnieks Pēteris Bankovskis Žurnāla “Studija” galvenā redaktore Laima Slava |
 Māksla un nodokļu maksātāji Arturs Danto |
| Pieredzes. Austrija, Vācija, Latvija, Lielbritānija, Somija, Kanāda, Austrālija Dace Lamberga |
 Kad kauliņi ir mesti jeb Polijas ceļš Venēcijas biennāles līkločos Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs Šogad Polija Venēcijas biennālē piedalījās jau 38 reizi. Kopš 1932. gada Polijai Dārzos ir arī savs paviljons, kas atrodas starp Rumānijas un Venēcijas paviljoniem. Tomēr pirmoreiz poļu mākslinieki šajā prestižajā mākslas pasākumā piedalījās jau 1897. gadā, un tas bija Henrika Semiradska darbs "Kristiešu slaktiņš", kas atbilstoši toreizējai sabiedriski politiskajai situācijai atradās Krievijas mākslas ekspozīcijā. Vairāk nekā gadsimta laikā poļiem ir uzkrāta pieredze, kas liecina par to, ka nereti sākotnēji visa pamatā ir bijusi kādas nelielas ļaužu grupas vai pat vienas personības pārliecība, ka poļiem Venēcijā ir jābūt. Šī pārliecība gadu gaitā ir nostiprinājusies un ļāvusi izcīnīt un saglabāt valsts budžetā kā konstantu vienību noteiktu summu līdzdalībai Venēcijas biennālē. Jau no pašiem biennāles sākumiem poļu mākslinieki saņēma uzaicinājumu piedalīties daudzajās kopskatēs vai paralēlajās skatēs. Pēdējā desmitgade šai ziņā bija īpaši nozīmīga. Tā 1990. gadā Miroslava Balkas līdzdalība Venēcijas biennāles izstādē Aperto pavēra ceļu viņa plašai starptautiskai atzinībai. Gleznotājs Romans Opalka Venēcijas biennālē piedalījies jau septiņas reizes, bet 1999. gadā Katažinas Koziras videoprojekts izpelnījās pat vienu no četrām biennāles atzinībām. Šogad Polijas paviljonā tika eksponēta mākslinieka (starp citu, invalīda – viņš dzīvi pavada ratiņos) Staņislava Druždža instalācija Alea iacta est. To veido sienas, kas pārklātas ar nedaudz palielināta izmēra 279 936 spēļu kauliņiem. Tie klāj 300 m2 lielās zāles 5 m augstās sienas no augšas līdz apakšai. Zāles vidū ir galds, pārklāts ar zaļu audumu. Skatītājam tiek dota iespēja mest sešus spēles kauliņus un atrast vienu – savējo – no visām 46 646 iespējamām kombinācijām, kuras mākslinieks izkārtojis uz sienām. Tātad kauliņi ir mesti! Un arī mana saruna ar šīgada Polijas ekspozīcijas kuratoru Venēcijas biennālē Pāvelu Sosnovski notika vairākas reizes – gan pirms Venēcijas aprīļa sākumā, viesojoties Varšavā, gan ar interneta palīdzību, saņemot papildu atbildes uz jautājumiem, arī pēc manas otrās īslaicīgās viesošanās Varšavā augusta sākumā. Sarunā ne tikai skārām galveno tematu – Polijas ekspozīciju Venēcijas biennālē, bet arī neviļus runājām par ļoti jūtīgajām valsts un mākslas attiecībām, pareizāk sakot – par valsts politiku mākslas reprezentēšanā. |
 KULTŪRAS MINISTRU SIMPOZIJS Viestarts Gailītis Kas ir jūsu veikums? Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas (KM) un Kultūrkapitāla fonda (KKF) budžeta apvienošanu? Uz šiem diviem jautājumiem atbild pašreizējā kultūras ministre un viņas amata priekšgājēji. |
| PASAKA Ivars Runkovskis No izstādes "Valsts" (1994) kataloga |
