VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| KULTŪRAS MINISTRU SIMPOZIJS Viestarts Gailītis Kas ir jūsu veikums? Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas (KM) un Kultūrkapitāla fonda (KKF) budžeta apvienošanu? Uz šiem diviem jautājumiem atbild pašreizējā kultūras ministre un viņas amata priekšgājēji. | |
| |
| Raimonds Pauls (1990.–1993. gads) Kas ir jūsu veikums? Mans laiks KM bija visdrūmākais. Pats svarīgākais – bija jāsaglābj tas, kas ir tradicionāls un vērtīgs. Daļēji tas izdevās. Mēģināju interesēties par saimnieciskām lietām, piemēram, tika slēgta Opera kapitālremontam. Tagad, šķiet, vairāk domā par kultūras programmām. Taču lai manu darbību vērtē citi. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? Kultūrai naudu piešķir pēc atlikuma principa. Lauvas tiesu noēd aizsardzība. Skaidrs, ka lielākā problēma ir mazas naudas summas dalīšana. Bieži vien KKF naudas dalītāji varbūt nav gluži neitrāli. Bieži ir neizdevušies mākslinieciski eksperimenti. Bet, ja KKF būs KM pakļautībā, tad man jājautā – kam tas vispār ir vajadzīgs? Kaut kādai pārvaldes sistēmai jābūt, taču, ja nauda nonāks pie ierēdņiem, – kurš tad vērtēs, kam dot, kam ne? Kādēļ tad ir šīs divas pasaules – ierēdņi un mākslinieki? Ierēdņiem nav jājaucas kultūrā, viņiem ir jānodrošina izpilde. Ja nauda plūdīs caur KM, tad tās reāli nebūs. Jānis Dripe (1994.–1995. gads) Kas ir jūsu veikums? 1. Kad sāku strādāt, tādas KM nemaz nebija. Man kā nepolitiskam cilvēkam "no malas" premjers Valdis Birkavs piedāvāja valsts ministra darbu Jāņa Vaivada vadītajā Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijā. Deviņi mēneši rūpīga darba un pārliecināšanas mākslas (paldies tādiem labā nozīmē daiļrunīgiem kolēģiem kā Džemma Skulme, Juris Karlsons u.c.), līdz varējām izdzert glāzi šampanieša pie metāla plāksnes ar lakonisku uzrakstu LR KULTŪRAS MINISTRIJA. 2. Mūsu laikā iesākās Lielās mūzikas balvas tradīcija – tā ideja ir pilnīgi un vienīgi Raimonda Paula, bet KM to īstenoja dzīvē, un tas nemaz nebija vienkārši. 3. Manuprāt, tika uzrakstīts interesants un tam laikam vajadzīgs dokuments – Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes. Šķiet, ka nākamajiem ministriem pamatnostādnes labi noderēja, veidojot kultūrpolitikas tālāko likumdošanu un attīstības konceptuālos dokumentus. 4. Jauni, skanīgi un starptautiski dziedāšanas svētki piedzima 1995. gadā – Baltijas un ziemeļvalstu Dziesmu svētki. Imants Kokars šo ideju bija ilgi lolojis. 5. Nopirkām Latvijas darbnīcu Parīzes mākslas centrā. Naudas, protams, īsti nebija, bet piedāvājums tik vilinošs – Starptautiskajam mākslas centram pašā Parīzes sirdī būvējās neliels paplašinājums, un Latvija varēja vienu darbnīcu dabūt. Toreizējais premjers Māris Gailis bija izcili saprotošs, bet tur ir sava loģika – viņa sieva ir arhitekte, un Mārim ir daudz draugu mākslinieku aprindās. 6. Pēc smaga, dārga un nervoza septiņu gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darba 1995. gada rudenī tika atklāta Latvijas Nacionālā opera. Darbu nobeiguma posmā gandrīz vai katru otro dienu biju būvlaukumā, stratēģiskās plānošanās piedalījās arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Māris Gailis. Atkal atcerējos, ka esmu arhitekts, un vest sarunas ar kolēģiem un būvniekiem bija interesanti. Citādi visu arhitekta radošo enerģiju biju ieguldījis KM trīs sanitāro mezglu izbūvē, fasādes krāsojumā un pagalma labiekārtojumā. 7. Vienkārši lai būtu skaists un laimīgs skaitlis 7, piebildīšu, ka tika nodibināta ministru un ministriju konsultējoša institūcija – Nacionālā kultūras padome. Labs ieguldījums spilgtu personību radošās domas piesaistei valsts kultūrpolitikas problēmām. Arī labs solis kultūras vadības caurskatāmības un demokratizācijas virzienā. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? Šodienas KKF ir krietns solis uz priekšu. Jaunākie strāvojumi Latvijas finanšu politikā rāda, ka ir iespējama atpakaļiešana, un mani tas dara bažīgu. Ir jāzina, kas darīts iepriekš un kādi modeļi izmantoti ceļā uz lielāku caurskatāmību, stabilu finansiālo bāzi un naudas līdzekļu demokrātisku sadali. KKF iekļaušana pamatbudžetā un pakļaušana konkrētā brīža politiskajai un finanšu konjunktūrai ir atgriešanās vairs neeksistējošā attīstības telpā. Ojārs Spārītis (1995.–1996. gads) Kas ir jūsu veikums? 1. Man pārņemot KM, tika taisīts audits par iepriekšējo posmu. Līdz bankrotam bija novesti vairāki KM pārziņā esošie uzņēmumi, konkrēti – Operetes teātris. Man iekrita tas nepatīkamais darbs to likvidēt. 2. Periodu no 1994. līdz 1998. gadam, tas ir, laiku pirms manis, manu laiku, Pīka un pēcteču laiku, var saukt par "lielo mahinatoru laiku", jo šajā laikā no kultūras ministra tika prasīts un gaidīts, lai viņš palīdz nelikumīgā KM īpašuma privatizācijā. 3. Ar manu ienākšanu kultūras iestāžu vadību sāka pārveidot uz ekonomiskiem pamatiem, lai tās vadītu nevis nopelniem bagātie mākslinieki, bet viens domājošs cilvēks, kas pazīst tirgu. Piemēri – pabeidzot Nacionālās operas restaurāciju, bija manāma tendence Operas budžetu kāpināt līdz tādam prasību līmenim, kas nav adekvāts budžeta iespējām. Rezultātā biju spiests atbrīvoties no Operas intendanta. Ieliekot vietā ekonomiski spēcīgu, bet ne kultūras aprindu cilvēku, cieta Operas prestižs. 4. Budžetā tika ielikta Valmieras teātra celtniecības pabeigšanai nepieciešamā nauda, tika turpināta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izstrādes dotēšana. 5. Tika noorganizēts Latvijas mazākumtautību kultūras festivāls "Latvijas vainags". 6. Es braucu uz Igauniju pētīt KKF veidošanas pieredzi, statūtus un mehānismus. KKF mehānisms pamatos noskaidrots manā laikā. 7. Kā pozitīvas lietu var vērtēt iestrādes Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanai pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Dailes teātra direktora amatā pieņēmu Bērtuli Pižiču. Tas tika darīts, lai vadībā būtu cilvēks, kas pārzina kasi un attiecīgi spēj veidot peļņu nesošu teātra repertuāru. Līdz tam teātris strādāja izšķērdīgi, gan ne bez mākslinieciskas kvalitātes. Izšķērdīgums netika kompensēts ar izrādēm, kas nes peļņu. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? Pirms KKF Kultūras ministrijai bija zināmi iezīmēti finanšu līdzekļi, kas tika ar sabiedriski ievēlētu ekspertu palīdzību piešķirti noteiktiem projektiem. KM ieceltie eksperti nespēja būt absolūti neitrāli. Ne vienmēr mērķdotācijas tika izveidotas lietderīgi. Radot sazarotu KKF struktūru, radās cerība, ka tajā ir iestrādāts mehānisms, kā iezīmētos līdzekļus sadalīt objektīvi. Daudzās nozares un apakšgrupas, kur ir savas ekspertu grupas, dod cerību, ka tie spēj novērtēt KKF iesniegto projektu vajadzību un lietderību. Pozitīvi ir tas, ka eksperti rotē. Ministrijā ierēdņi nerotē. Teorētiski pie iespējas, ka KM pārdala līdzekļus, nevajadzētu būt bažām, jo ierēdņiem vajadzētu būt profesionāliem un godīgiem. Vienlaicīgi daži ierēdņi nevar būt speciālisti visās nozarēs, kā tas ir ar KKF struktūru, kura ir sazarota un iesaista daudzus ekspertus. Rihards Pīks (1997. gads) Kas ir jūsu veikums? 1. Uzreiz varu atbildēt, ka KKF likums tika izveidots manā laikā, bet tā apstiprināšana Saeimā apstājās, kad valdība krita. 2. Manā laikā tika vairāk nekā divas reizes palielināts atbalsts kino nozarei. Kopējais atbalsts gan bija neliela naudiņa, tikai vairāk nekā pusmiljons, taču sākotnēji kino nozarei bija vien 260–270 tūkstoši latu. Uzsākts tika daudz kas. 3. Bija jāstrādā pie teātra likumdošanas – tikai tagad kļuvis skaidrs, ka, lai arī teātri ir valsts iestādes, tie strādā kā uzņēmumi. Vēlējos izveidot likumu par kultūras institūcijām (ne šāds, ne tāds tas tika vēlāk pieņemts), kas formulētu teātru darbības veidu situācijā, kad tie reizē ir uzņēmēji un saņem līdzekļus no valsts. Toreiz paši nesaprata, ka vajadzēja atbrīvot rokas. Bija beidzies padomju laiks, bet nebija vadītāji, kas īsti spētu saprast brīvo tirgu. Toreiz Latviju bija skārusi ekonomiskā lejupslīde, kas traucēja strādāt. 4. Akadēmiskajam korim "Latvija" par māksliniecisko vadītāju tika iecelts Māris Sirmais. 5. Operā arī bija zināms samulsums, kad mainījās vadība. Kopā ar Vitāliju Gavrilovu izveidojām "Aldara" balvu, mans nodoms bija atrast katrai mākslas nozarei lielo sponsoru. To diemžēl nepaspējām izdarīt. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? KKF netika izgudrots no jauna, tā ir Eiropas pieredze, arī pirmskara Latvijā bija Kultūras fonds, kas guva naudu no valsts iezīmētiem nodokļiem, kurus iekasēja no alkohola, tabakas, azartspēlēm. Tas, ka KKF faktiski tiek likvidēts, ir īstermiņa nekulturālas domāšanas fakts, jo fonds radīts, lai būtu atbalsts radošajiem projektiem. Valsts vai pašvaldības finansē kultūras iestādes, nevis neatkarīgus radošus projektus. Rakstnieki, mūziķi un gleznotāji nevar citur saņemt atbalstu. Otrkārt, pat ja teātri un kino gūst naudu no KM, arī jābūt divām alternatīvām, kur lūgt atbalstu. Tas ir tādēļ, ka tīri personīgi kādam naudas dalītājam var nepatikt kāda naudas lūdzēja deguns. Ramona Umblija (1997.–1998. gads) Kas ir jūsu veikums? 1. Sagatavots un pieņemts "Likums par Kultūrkapitāla fondu", uzsākta fonda darbība. 2. Veikta otrā redakcija "Ziņojumam par valsts kultūrpolitiku", un ziņojums aizstāvēts Strasbūrā. 3. Izstrādāta koncepcija un uzsākts darbs pie nacionālās programmas "Kultūra" sagatavošanas. 4. Sagatavoti materiāli un kopā ar toreizējo Rīgas pilsētas mēru Andri Bērziņu Luksemburgā aizstāvēts Rīgas kā 2001. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pretendentes piedāvājums (pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un veiktajām darbībām Rīgā 2001. gadā tika sarīkots Eiropas kultūras mēnesis). 5. Sagatavots un valdībā iesniegts dokuments par ārkārtas Dziesmu svētku sarīkošanas nepieciešamību sakarā ar Rīgas 800 gadu svinībām (Dziesmu svētki tika sarīkoti). 6. Apstiprināta un uzsākta programmas "Kamermūzika" finansēšana. 7. Sagatavots un valdībā izskatīts "Likuma par Nacionālās bibliotēkas celtniecību" jautājums, uzsākta minētās tēmas publiska apspriešana. 8. Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un Liepājas teātri sagatavots un valdībā apstiprināts trīspusējas sadarbības līgums, uz kura pamata tika mainīts Liepājas teātra juridiskais statuss un tā finansēšanas kārtība. Nepagūtais, esot minētajā amatā: 1. Kultūras ministrijas struktūras reorganizācija atbilstoši valsts kultūrpolitikas aktualitātēm. 2. Kino nozares sakārtošana. Kārina Pētersone (1998.–2002. gads) Kas ir jūsu veikums? Šajā amatā biju trīs dažādās valdībās 7. Saeimas pilnvaru laikā. Protams, dzīve un koleģiālā gaisotne Ministru kabinetā, kur jārēķinās ar visu nozaru interesēm, ienesa savas korekcijas manos sākotnēji maksimālistiskajos uzstādījumos. Taču arī paveikto grūti formulēt dažos teikumos. Mēģināšu summēt, kas izdevies: 1.Četros gados dubultojies KM budžets. 2. Panākts, ka kultūra tiek finansēta nevis pēc pārpalikuma principa, bet pamatojoties uz nozares attīstības prioritātēm (tika pabeigta un iedzīvināta nacionālā programma "Kultūra") 3. Puse no KKF līdzekļiem tika novirzīta mērķprogrammām, kas aptver visu Latvijas teritoriju, galvenokārt laukus. 4. Finansiāli vai juridiski tika nostiprinātas atsevišķas institūcijas vai jomas. Līdzekļi piešķirti Valmieras teātra pabeigšanai, teātru tehniskās attīstības programmai, Rundāles muzeja ugunsdrošībai, Liepājas simfoniskajam orķestrim, "KREMERata" dibināšanai, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra līdzdibināšanai, Literatūras informācijas centra un Mūzikas informācijas centra dibināšanai, Eiropas kultūras mēnesim, "Eirovīzijas" konkursam, jaunām programmām pieminekļu aizsardzībā, Latvijas kino dalībai Eurimage un Media Plus, vairāku jomu darbinieku algām. Tiesību akti: autortiesību jomas reglamentācija, muzeju, skolu, bibliotēku akreditācija, Operas budžets un statuss, bibliotēku darbības regulācija, akadēmisko un publisko bibliotēku datorizācija, Nacionālās bibliotēkas projekta likums utt. 5. Tika izveidotas koleģiālas lēmējinstitūcijas (profesionāļu padomes) katrā no jomām. Diemžēl ne vienmēr dialogs ar nozares profesionāļiem noveda pie problēmu atrisinājuma likuma formā. Tas neizdevās teātra jomā, tautas mākslas un kino nozarē. Ceru, ka tagad iesāktais darbs turpināsies. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? Eiropas Padome, kas atšķirībā no ES darbojas ar kultūrpolitiku un to arī izvērtē, savās vadlīnijās galvenokārt uzsver kultūras dažādību un pieejamību. Līdz šim galvenais instruments šo divu principu īstenošanā Latvijā ir bijis KKF, kurā savukārt visa pamatā bija konkursa un profesionālas, koleģiālas lemšanas princips, kad nozarēs kompetenti cilvēki lemjot mēģināja sabalansēt viena konkursa ietvaros savā jomā vairākus mērķus – lai, no vienas puses, tiktu līdzsvaroti attīstīta jaunrade, mantojuma saglabāšana, izglītība, izdevējdarbība un pētniecība un, no otras puses, tiktu atbalstīti nacionālas un starptautiskas nozīmes projekti, kā arī reģionālas, lokālas vai individuālas nozīmes iniciatīvas. Ja ir vēlme mainīt kaut ko šajā kārtībā, būtu jādefinē, pirmkārt, kas tiks uzlabots, otrkārt, ar ko tiek pamatota atkāpšanās no Eiropā lielākoties pieņemtā decentralizētā, subsidēšanas vai "rokas attāluma" principa tieši šobrīd, kad mēs citu jomu likumos tuvojamies Rietumu praksei. Neapskaužu tos, kas ministrijā būs pie lemšanas, ja esošā kārtība tiks mainīta. Ingūna Rībena, kultūras ministre Kas ir jūsu veikums? Pirms 10 mēnešiem, stājoties kultūras ministres darbā, mans uzstādījums bija – ar seju pret Latvijas kultūrvidi, uzdrīkstoties apzināt esošo situāciju un ķeroties pie kultūras nozares sakārtošanas valstī. Mērķis – radīt iespējas kultūras cilvēkiem "vieglāk elpot" un rezultatīvāk strādāt brīvā, sakārtotā demokrātiskā vidē. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, un darāmā ir daudz. Izdevies izkustināt no stagnācijas KM aparāta darbību un uzsākt sen vajadzīgās reformas ministrijā. Efektīvi strādājoša, modernizēta ministrija spēs nodrošināt to, lai Latvijas kultūras videi beidzot tiktu piedāvāti skaidri pastāvēšanas noteikumi un lai tiktu celts kultūras prestižs līdzās par sabiedrības dzinējspēkiem uzskatītajai ekonomikai un politikai. Ir kāpināts ministrijas darba temps, ministrija cenšas sekmēt kultūras jomā strādājošo iniciatīvas, piedāvājot sevi kā tolerantu un konstruktīvu sarunu partneri. Lai apzinātu, kā un pēc kādiem principiem līdz šim tikuši izlietoti no valsts budžeta kultūrai atvēlētie līdzekļi, ministrijā tika veikts KM finanšu vadības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas audits. Pirmais 12 gadu laikā. Pēc situācijas izvērtēšanas tika uzsākta KM pārvaldes sistēmas uzlabošana un optimizēšana – mainīts ministrijas administratīvais kodols, ieviesti jauni vadības pārvaldes principi. Nomainījušās KM būtiskas "atslēgas personas" – valsts sekretārs, finanšu departamenta direktore, ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma direktors u.c. Ekspertīze par KM nekustamo īpašumu iepriekšējo periodu apsaimniekošanu iesniegta ģenerālprokuratūrā. Līdz šim neviens ministrs nebija pieķēries tam klāt. Žurnālu "Studija", iespējams, interesē arī mana attieksme pret laikmetīgo mākslu. Uzskatu, ka jāpastāv līdzsvaram starp tradicionālo un laikmetīgo. Ja ir runa par valsts budžeta līdzekļu izmantojumu, tad prasība pēc kvalitātes, manuprāt, ir loģiska un tiek akceptēta arī profesionālajās vidēs. Ir radīti un pastāv vairāki mīti. Par to, ka man neesot tuva laikmetīgā māksla, par to, ka bibliotēkas projekts esot "morāli novecojis", par to, ka manā klātbūtnē nedrīkstot pieminēt vārdu "Venēcija", un tā tālāk. To labi ilustrē fakts, ka 2001. gadā, kad vadīju "Aģentūru “Rīga 800"”, tieši Latvijas līdzdalībai Venēcijas biennālē – Kairiša un Blumberga filmas "Burvju flauta" realizācijai – no svinību budžeta tika piešķirts apjomīgs finansējums – aptuveni 25 000 latu. Šis projekts bija arī Rīgas 800 gadu svinību sastāvdaļa, pie Kongresa nama bija izveidota atsevišķa svētku zona "Rīga spēlē teātri". Informācija par šo faktu tā arī nekad neparādījās medijos, lai gan projekta veidotāji neaizmirsa piesaukt citus projekta atbalstītājus un sponsorus. Ir absurdi vispirms saņemt naudu projektu realizācijai un vēlāk producēt leģendas par to, ka "kāds kaut ko vai kādu nemīl". Jautājums par "rokas stiepiena attāluma" principu manī izraisa divējādas izjūtas: pirmā (sk. arī atbildi KKF sakarā) – brīvība šai gadījumā nav pašmērķis vai pašvērtība. Minētais princips sevī ietilpina arī atbildību un atskaites sistēmu. KKF statusa maiņa nemazina KKF brīvību, bet palielina atbildību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. KKF sūtība – finansēt daudzveidīgu un līdzsvarotu jaunrades procesu – nav tikusi apšaubīta un netiks apšaubīta, nekas būtībā nav mainījies. Otrā izjūta – līdzšinējo neatkarības laiku pie valsts līdzekļiem tieši "rokas stiepiena attālumā" atradušies pietiekami daudz cilvēku, kas pietuvinātību valsts resursiem izmantojuši savas labklājības celšanai. Prioritāšu un būtiskāko KM veikumu uzskaitījums laikā no 2002. gada 7. novembra līdz 2003. gada 16. septembrim. 1.Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekts. Realizējot vienu no šīgada prioritātēm – Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecības projektu – , veikts apjomīgs izpētes darbs, lai apzinātu, kāda ir reālā Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas situācija. Tikai tagad!!! Diemžēl tikai šīs valdības darbības laikā tika radīta juridiskā un administratīvā bāze bibliotēkas projekta realizācijai – izstrādāts jauns, darboties spējīgs LNB projekta īstenošanas likums, izveidota uzraudzības padome un ministrijas darba grupa, kas profesionāli un atbildīgi strādā, lai projektu īstenotu atbilstoši likumam. Apstiprināts veicamo uzdevumu un finansējuma plāns diviem gadiem. 2. Algas. Pie veiksmēm noteikti jāmin fakts, ka īsā laikā izdevās panākt algu palielinājumu gan trīs Latvijas simfonisko orķestru mūziķiem, gan teātru darbiniekiem. 3. Teātri. Veidojot nākamā gada budžetu, nopietni analizējām pašreizējo līdzekļu sadalījumu teātriem un neatradām īstu pamatojumu tam, kāpēc finansējums teātru starpā sadalīts tā, kā tas sadalīts. Secinājām, ka finansējuma sadalē nav bijis vienotu principu, un centāmies tādus izveidot. Balstoties uz Ekonomikas institūta izstrādātiem ieteikumiem, līdzekļu sadalē KM aizvien vairāk ņems vērā māksliniecisko kvalitāti un izrāžu apmeklētību. To vēlējās arī Latvijas teātra padome. Iepriekšējā sezonā tā tika sadalīti 6-7 % dotācijas. Nākamajā gadā tā daļa, uz kuru attiecas kvalitātes un apmeklējuma sadalījums, būs 20 % no kopējā teātru budžeta. Mainīsim arī ministrijas un teātru sadarbības modeli. Teātri pašlaik izstrādā trīs gadu darbības plānu, kas aptver māksliniecisko un saimniecisko darbību un repertuāra politiku. Tas palīdzēs saprast, ko teātri vēlas un var izdarīt ar valsts piešķirto finansējumu un kā šis instruments – nauda – tiek izlietots, lai mērķi sasniegtu. Nomainot Nacionālā un Dailes teātra vadību, ministrija vēlas atrast arī jaunus vadītājus, kas ilgtermiņā spētu nodrošināt abu teātra pastāvēšanu un profesionālo darbību. 4. Likumprojekts "Par tautas mākslu". Ministrijas speciālisti ir izstrādājuši jaunu nolikumu par valsts mērķdotāciju sadali tautas mākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam. Tās piešķiršanas kritēriji ir precizēti, ieviešot līdz šim iztrūkstošo skaidrību dotācijas sadales principos, un demokratizēti, lai nauda nepaliktu tikai lielajās pilsētās, kur objektīvi iespējams panākt augstāku kolektīvu darbības kvalitāti. Kultūras procesu attīstībai reģionos aizvien vairāk uzmanības pievērš arī KKF, izvērtējot konkursos iesniegtos projektus. Lai samazinātu plaisu starp pilsētnieku un lauku iedzīvotāju iespējām piedalīties kultūras procesos, šogad veiktas vairākas iestrādes. KM speciālisti ir iesaistījušies likumprojekta "Par pašvaldībām" jaunās redakcijas izstrādē. Reģionos un novados daudz lielāka vieta būtu jāierāda tautas namiem un kultūras namiem kā centriem, kas vieno ap sevi vietējo kultūras dzīvi. Bez valsts atbalsta vietās, kur pašvaldību vadītāji nav kultūras patrioti, šie nami strauji komercializējas. Tāpēc svarīgi veidot kultūras un tautas namu akreditācijas sistēmu, kā tas šobrīd jau ir īstenots muzejos un kultūrizglītības iestādēs. Akreditācijas rezultāti būtu pamats, kas dotu iespēju pretendēt uz valsts finansējumu. Likumprojekta "Par tautas mākslas tradīciju saglabāšanu" mērķis ir juridiski nostiprināt obligātu atbalsta mehānismu Dziesmu svētkiem un tautas mākslas procesu uzturēšanai. Vienojoties ar Izglītības ministriju, KM pārziņā saglabāta arī vienota kultūrizglītības piramīda: mākslas un mūzikas skolas, vidusskolas un augstskolas. 5. Arhitektūra – kultūras nozare. Arhitektūra kā nozare iekļauta KM sistēmā, un Latvijas arhitektiem bez citām iespējām turpmāk būs arī tiesības pretendēt uz KKF finansējumu līdzvērtīgi citu kultūras nozaru pārstāvjiem. Runājot par arhitektūru, jāmin arī tas, ka beidzot Saeimā pieņemts KM virzītais Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības likums. KM izteikusi protestu pret degradācijas procesiem Rīgas publiskajā telpā saistībā ar "Saules akmens" celtniecību Pārdaugavā un piešķīrusi kultūras pieminekļa statusu Komētfortam. Kā jūs vērtējat Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda budžeta apvienošanu? Valdības lēmumu par speciālo budžetu likvidāciju man kā ministrei bija jārespektē. Kompromiss šajā jautājumā ir – paredzēt esošo līdzekļu apjoma saglabāšanu, to nostiprinot KKF likumā. Lai izmainītu KKF finansējuma apjomu, arī turpmāk, tāpat kā līdz šim, būtu jāizdara grozījumi KKF likumā. Pašreizējai valdībai, nemaz jau nerunājot par KM, šādu nodomu nav, teorētiski šādu iespēju nevar izslēgt. KKF drošību lielā mērā noteiks tas, cik lielu atbalstu KM saņems no kultūras nozarē strādājošajiem. Man ir saprotamas radošo cilvēku bažas par ierēdņu iespējamo vēlmi noteikt, kādi kultūras projekti būtu atbalstāmi, taču, nonākot KM pamatbudžetā, KKF finansējums nav kļuvis apdraudētāks. Ne iepriekš, ne tagad KM nav varējusi un nevar rīkoties ar šiem līdzekļiem, kā tai ienāk prātā, un KKF pārvaldes modeli nav iecerēts būtiski mainīt. Tas, tāpat kā līdz šim, kalpos par konkursu projektu finansējuma demokrātisku sadales sistēmu. Svarīgāk par to, kur šis budžets atrodas, ir valsts izpratne par nepieciešamību finansiāli atbalstīt radošo cilvēku darbību, veicinot gan radošās vides pastāvēšanu, gan radošo daudzveidību, gan atzīstamus konkrētus panākumus. Kultūra – valstiskā prioritāte 2004. gadam. Pirmo reizi valsts pastāvēšanas laikā kultūra ierosināta kā iespējamā Latvijas valsts prioritāte līdzās Eiropas Savienībai (ES) un NATO un apspriesta Ministru kabinetā un sabiedrībā. Uzskatu to par panākumu. Domāju, ka gan mans, gan nākamo Latvijas kultūras ministru pienākums ir atkal un atkal pieteikt valdībā kultūru kā valsts prioritāti. Pirmais solis, kas tika sperts šogad, ir šī ceļa sākums. | |
| Atgriezties | |
