VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 GRAFIKAS DAŽĀDIE ĀTRUMI Ieva Lejasmeijere |
 GALVENAIS VARONIS LAIKS Ieva Pitruka Kādu pēcpusdienu, gatavojoties filmēt sižetu “Zootropam”, Daira Āboliņa Adrijas jūras krasta smiltīs ar kociņu uzrakstīja vārdu VISKONTI. Es nodrebēju. Uz mirkli likās, ka pagātne ir atgriezusies. Lido salā ģeniālais aristokrāts savulaik filmēja “NĀVI VENĒCIJĀ”. |
 MŪŽĪGAIS UN PĀREJOŠAIS Tērnera balva 2003 Ilze Strazdiņa Londonā Anja Gallačo Villijs Dohertijs Dino un Džeiks Čepmeni Greisons Perijs |
 Tirgus neprāts Londonā jeb frenzy Frieze Ilze Strazdiņa Londonā No 17. līdz 20. oktobrim Londonā norisinājās pirmais starptautiskais mākslas gadatirgus Frieze |
 Reālisms pagaidām uzvarĒjis Alise Tīfentāle 8. Berlīnes mākslas mesē Art Forum (1.–5. oktobris) galvenokārt bija iespēja vienuviet redzēt, ko piedāvā vairāk nekā 100 galerijas no Vācijas un 23 citām valstīm. Var uzskatīt, ka tās ir "topa" galerijas, jo dalībai mesē tās atlasa gan starptautiska galeriju īpašnieku un kuratoru (to skaitā Diseldorfas Kunsthalles direktore Ulrika Grosa un Marčella Bekaria no Castello di Rivoli Turīnā) žūrija, gan ievērojama dalības maksa. Turklāt galerijas rāda t.s. angažēto mākslinieku darbus – tos, kurus pērk kolekcionāri un kuri pašlaik skaitās modē, – kā arī jaunu, daudzsološu autoru (vairākus arī no Austrumeiropas – Polijas, Slovēnijas, Slovākijas) darbus. Berlīnes mākslas meses tradīcijas dibinātas pirms septiņiem gadiem kā pretstats vai alternatīva Ķelnes mākslas mesei, un šim faktam ir pietiekams pamatojums – Berlīne ir kļuvusi par būtisku mākslas centru Eiropā, uz kuru pārceļas pat no Londonas (jo tur ir pārāk dārga sadzīve un pārmērīgi spēcīga konkurence). Austrumberlīne vispār ir tāds kā mākslas aktivitāšu zirnekļa tīkla centrs, kur gandrīz katrā mājā ir arī vismaz viena mākslas galerija (gan parastā "gleznu veikala" formā, gan pavisam alternatīvas un netradicionālas iestādes), un mākslinieku – gan vietējo, gan no citurienes iebraukušo – te netrūkst. Vietējās mākslas aprindās gan bija dzirdama neapmierinātība ar šo Art Forum, jo tas esot pārāk "elitārs", pārāk konjunktūrai pakļauts un arī mākslu neizdodas pārdot tik labi, kā vajadzētu, – Berlīnē gan ir daudz mākslinieku, bet mākslas pircēju tomēr maz. Meses fons ir "mākslas rudens" – intensīva mākslas notikumu sērija. Katru vakaru daudzās no privātajām galerijām un alternatīvajām izstāžu telpām tiek atklāta kāda jauna izstāde, notiek vairākas lielas un prestižas izstādes – "Māksla VDR", šķelmīgā pornogrāfa Terija Ričardsona (Sisley katalogu bilžu autors) personālizstāde, hiperreāli šokējošā tēlnieka Rona Mjūka darbu izstāde un maketu mākslas zvaigznes Toma Saksa instalācijas Gugenheima muzejā –, nemaz nerunājot par neskaitāmiem privātiem pagalmiem, dzīvokļiem un studijām, kurās draugu pulkam savus jaunākos darbus prezentē mākslinieki, kuru vārdi pašlaik nevienam ārpus šī pulka neko neizsaka, bet daudzi no kuriem varbūt pēc pāris gadiem tiks minēti nopietnā kontekstā. |
 BERLĪNE – MASKAVA (1950–2000) ŠODIENAS SKATĪJUMĀ Irēna Bužinska Pirms astoņiem gadiem tika īstenots grandiozs projekts – izstāde "Berlīne – Maskava. 1900-1950". Toreiz Daniela Lībeskinda iekārtotā ekspozīcija Berlīnē, Martin-Gropius-Bau telpās un pēc tam Maskavā, Tretjakova galerijā Krimas krastmalā pārliecinoši un spoži atklāja starp abām pilsētām ilgi eksistējošo kultūras sakaru intensitāti, blīvumu un auglīgo mijiedarbību. Par izstādes mērogiem liecina kaut vai fakts, ka tika eksponēti 2700 darbi no 14 valstu muzejiem un privātām kolekcijām. "Berlīnes un Maskavas attiecības" abās minētajās pilsētās piesaistīja vairāk nekā 600 tūkstošus skatītāju uzmanību. Toreizējās skates iespaidīgie panākumi un moto "viņi bija ne tikai ienaidnieki" optimistiskais tonis viesa pārliecību, ka ir vajadzīga otra daļa, lai parādītu un raksturotu abu pilsētu (un līdz ar to valstu) kultūras attīstības procesus 20. gadsimta otrā pusē. Tagad ir tapis ne tik apjomīgs un skaitliskā ziņā daudz pieticīgāks turpinājums. No 2003. gada 28. septembra līdz 2004. gada 5. janvārim jau tradicionāli tas vispirms skatāms Berlīnē, kur Martin-Gropiuss-Bau 5000 m2 lielajās telpās iekārtota ekspozīcija "Berlīne – Maskava 1950-2000. Šodienas skatījumā". No 2004. gada 21. marta līdz 15. jūnijam to mazliet izmainītā un papildinātā variantā, ko piekritis veidot Maskavas mākslinieks Jevgeņijs Ass, būs iespējams apskatīt Maskavā, Tretjakova galerijas zālēs Krimas krastmalā. |
 Parīzes rudens Dace Lamberga |
 REPORTĀŽA NO VIĻŅAS Daiga Rudzāte Latviešu un lietuviešu jauno mākslinieku izstāde Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā, Lietuvā. No 2003. gada 18. novembra līdz 2004. gada 11. janvārim. Darba grupa Ojārs Pētersons Mārtiņš Vanags Aivija Everte Ieva Rubeze Ģirts Korps Sanita Sokolova Martins Virbulis Kaspars Podnieks Kuratori Helēna Demakova (Latvija) Ķēstutis Kuizins Linara Dovidaitīte Renata Dubinskaite Kristina Inčūraite Virginija Januškevičūte Ūla Tornau (Lietuva) Projekts notiek pēc Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Lietuvas Republikā Mairas Moras iniciatīvas un tika atklāts Latvijas Republikas dibināšanas 85. gadadienā. Mākslinieki (Latvijas sektors) Gunda Balode Evelīna Deičmane Dace Džeriņa FAMOUS FIVE (Līga Marcinkeviča Mārtiņš Ratniks Ieva Rubeze) Kaspars Goba Ernests Kļaviņš Edgars Jurjāns Ģirts Korps & Girnu Giesmes Kristīne Kursiša Miks Mitrēvics Katrīna Neiburga Santa Oborenko Anta Pence Dita Pence Ingrīda Pičukāne PURECULTURE (Emīls Rode Simona Veilande) Kristīne Plūksna Kaspars Podnieks Mārtiņš Ratniks Krišs Salmanis Martins Virbulis |
 Bet stunda nāk Jānis Putniņš |
 BezgalĪgais kino Dmitrijs Rumjancevs |
 LATVIEŠU MĀKSLINIEKI – TARTU, IGAUŅU MĀKSLINIEKI – RĪGĀ Inese Baranovska Latvijas Mākslinieku savienības galerija iecerējusi plašu sadarbības un izstāžu apmaiņas programmu ar Igaunijas Mākslinieku savienības Tartu pilsētas nodaļu, Tartu Mākslas māju Kunstimaja un Latvijas mākslinieku aprindās labi zināmo igauņu gleznu kolekcionāru un izstāžu veidotāju Mati Miliusu. 2003. gada novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai par godu Tartu tika atklāta plaša latviešu mākslas izstāžu sērija ar kopīgu nosaukumu "Latviešu mākslas invāzija Tartu", savukārt Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 12. līdz 29. novembrim notika astoņu Tartu mākslinieku darbu izstāde. Izstādes atbalstīja LR Ārlietu ministrija un LR vēstniecība Igaunijas Republikā (īpašs paldies Guntaram Godiņam). |
