VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
LATVIEŠU MĀKSLINIEKI – TARTU, IGAUŅU MĀKSLINIEKI – RĪGĀ
Inese Baranovska
Latvijas Mākslinieku savienības galerija iecerējusi plašu sadarbības un izstāžu apmaiņas programmu ar Igaunijas Mākslinieku savienības Tartu pilsētas nodaļu, Tartu Mākslas māju Kunstimaja un Latvijas mākslinieku aprindās labi zināmo igauņu gleznu kolekcionāru un izstāžu veidotāju Mati Miliusu. 2003. gada novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadadienai par godu Tartu tika atklāta plaša latviešu mākslas izstāžu sērija ar kopīgu nosaukumu "Latviešu mākslas invāzija Tartu", savukārt Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 12. līdz 29. novembrim notika astoņu Tartu mākslinieku darbu izstāde. Izstādes atbalstīja LR Ārlietu ministrija un LR vēstniecība Igaunijas Republikā (īpašs paldies Guntaram Godiņam).
 
No Ilmāra Blumberga izstādes "Zīmējumi ir kastītē".
Ilmars Krūzamē. MĀKSLINIEKA MARKO MĒTAMMA REFLEKSĒJOŠS TĒLS
Prīts Pangseps. CITS ISTABĀ
Peters Alliks. MŪSU NĀKOTNES KONCEPCIJA
 
Idejas autors, tās īstenošanas dzinējspēks un galvenā ass nenoliedzami bija leģendārais Mati Miliuss, kura personība un entuziasms spēj aizraut nu jau vairākas latviešu mākslinieku paaudzes. Tartu vienlaicīgi bija skatāmas astoņas latviešu mākslas izstādes: "Tradīcijas. Figurālā glezniecība Latvijā" (Kunstimaja; piedalījās Ilze Avotiņa, Normunds Brasliņš,  Līvija Endzelīna, Ritums Ivanovs, Frančeska Kirke, Imants Lancmanis, Dace Lielā, Maija Nora Tabaka, Imants Vecozols; izstāde bija Mati Miliusa versija par figurālās glezniecības īpatsvaru latviešu 20. gs. otrās puses un 21. gs. mākslā; jāatzīst, ka bija vērts doties uz Tartu, lai uz Latvijas mākslu paskatītos it kā no jauna, nevis kritizējot, bet ar patīkamu lepnuma apziņu); "Helēnas un Ivara Heinrihsonu gleznas" (Vainemunes teātra koncertzāle); Latvijas jauno gleznotāju Kristīnes Abikas, Katrīnas Avotiņas, Jāņa Avotiņa, Laimas Bikšes, Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas, Līgas Ķempes, Dmitrija Lavrentjeva, Ilzes Neilandes,
Laimas Puntules, Viktora Sviķa,  Māra Upzara, Reiņa Virtmaņa, Andra Vītoliņa darbu izstāde (Tartu universitātes bibliotēka);  Intas Rukas fotogrāfiju izstāde (Etnogrāfijas muzejs); Jura Petraškeviča darbu izstāde (Tamperes izstāžu zāle); Andra Brežes un Jura Putrāma darbu izstade (Tartu bērnu mākslas skola); Imanta Vecozola kluso dabu izstāde (vietējā galerija) u.c. Savukārt novembra beigās Tartu Mākslas muzejā atklāja vērienīgu Ilmāra Blumberga izstādi, daļu no kuras – "Zīmējumi ir kastītē" – pirms tam varēja redzēt "Rīgas galerijā".

Kad 2002. gada decembrī devāmies uz Igauniju atlasīt darbus izstādei Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, mūs pārsteidza Tartu mākslinieku patiesums, neviltotā radošā brīvība un vienaldzība pret dzīves komfortu. Viņi vienkārši rada mākslu tāpēc, ka ir citādi nekā pārējā sabiedrība, viņu kustība ir tāla no labi izskaitļotiem mākslas menedžmenta procesiem, sabiedrības krējuma ap un pie dzīves apritēm. Mūsu izstādē jūs varēsiet iepazīties ar astoņu mākslinieku – Endela Eduaro Tanilo, Andrusa Kazemā, Meiju Mintas, Markusa Kazemā, visā Igaunijā labi pazīstamā grupējuma Kursi skol biedru Ilmara Krūzamē, Alberta Gulka, Prīta Pangsepa un Petera Allika – radītajām gleznām, zīmējumiem, grafikas lapām un instalācijām. Izstādē pārstāvēti vairāku paaudžu mākslinieki, galvenokārt  tie ir trīsdesmitgadnieki, tātad autori, kas ieiet savas radošās attīstības pilnbriedā. Visi izvēlētie mākslinieki nav pakļāvušies pēdējās desmitgades diktētajiem vidusmēra standartiem, saglabā spilgtu individualitāti un raugās uz pasauli kā brīnumu.


 
Atgriezties