VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| REPORTĀŽA NO VIĻŅAS Daiga Rudzāte Latviešu un lietuviešu jauno mākslinieku izstāde Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā, Lietuvā. No 2003. gada 18. novembra līdz 2004. gada 11. janvārim. Darba grupa Ojārs Pētersons Mārtiņš Vanags Aivija Everte Ieva Rubeze Ģirts Korps Sanita Sokolova Martins Virbulis Kaspars Podnieks Kuratori Helēna Demakova (Latvija) Ķēstutis Kuizins Linara Dovidaitīte Renata Dubinskaite Kristina Inčūraite Virginija Januškevičūte Ūla Tornau (Lietuva) Projekts notiek pēc Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Lietuvas Republikā Mairas Moras iniciatīvas un tika atklāts Latvijas Republikas dibināšanas 85. gadadienā. Mākslinieki (Latvijas sektors) Gunda Balode Evelīna Deičmane Dace Džeriņa FAMOUS FIVE (Līga Marcinkeviča Mārtiņš Ratniks Ieva Rubeze) Kaspars Goba Ernests Kļaviņš Edgars Jurjāns Ģirts Korps & Girnu Giesmes Kristīne Kursiša Miks Mitrēvics Katrīna Neiburga Santa Oborenko Anta Pence Dita Pence Ingrīda Pičukāne PURECULTURE (Emīls Rode Simona Veilande) Kristīne Plūksna Kaspars Podnieks Mārtiņš Ratniks Krišs Salmanis Martins Virbulis | |
| |
| Iespējams, profesionālā notrulinātība bija tā, kālab es it kā biju
pārstājusi ticēt lokālam mākslas brīnumam. Varbūt vainojams arī pirmais
novecošanas sindroms, kura rezultātā sāk mākt garlaicība un šķiet, ka
nekas pārsteidzoši brīnumains (nu tāds kā, piemēram, Tillbergs,
Pētersons, Breže, “Maigās svārstības” vai LPSR Z utt. – uzskaitījums
varētu būt ļoti plašs) Rīgā, kur nav pat vienas normālas izstāžu zāles,
vairs nevar notikt. Šis background taču laikam bija tas, kādēļ
18. novembrī, sākot apskatīt latviešu un lietuviešu mākslinieku izstādi
Viļņā, mani pārņēma zināms pozitīvs šoks. It kā jau a priori bija
zināms, ka Famous 5 piedalījušies Sanpaulu biennālē, un projekts,
neklātienē izzināts, šķita gana interesants; arī pārējie šis skates
dalībnieki ik pa mirklim parādījušies tai vai citā visnotaļ interesantā
pasākumā, tomēr līdz šim Rīga tā arī nav ieraudzījusi jaunās paaudzes
mākslas kopumu un tādējādi tai laupīta pašapziņa, kāda pārņēma, redzot
latviešu jauno mākslinieku darbus 2 Show – pamanāmus, profesionālus un
piesātinātus. Un, lai cik muļķīgi būtu mākslas sakarā izmantot sporta
sacensību triumfējošo garu, es sajutos tā kā droši vien kāds cits,
beidzoties futbola spēlei starp Latviju un Turciju. Runa gan šoreiz nav
par kādu uzvaru vai zaudējumu, bet par apziņu, ka – izrādās, arī "mēs
varam un spējam". Šī izstāde atbilst starptautisku ekspozīciju kanoniem, kur līdzās saturiski, emocionāli un konceptuāli izteiksmīgiem mākslas paraugiem gandrīz vai obligāts nosacījums ir pārsteiguma, brīnuma elements. Ne velti 2001. gada Venēcijas biennāles Arsenāla daļu tās kurators Haralds Scēmans ievadīja ar Rona Mjūka veidoto gigantiskā puisēna tēlu, ne gluži bez iemesla visa Eiropa 2002. gadā dzīvoja ar Metjū Bārnija vārdu uz lūpām. Izstādes 2 Show darba grupa ik pa mirklim iedēstījusi šādus pārsteiguma stādus (piemēram, F5 "Laiks rādīs", Kristīnes Kursīšas "Karmas diagnostika"), tomēr tas nenozīmē, ka izstādes pamatass rotētu tikai ap vienkāršotu vēlmi sagūstīt skatītāju ar ārējās formas čaulu. Pirmkārt, Viļņā redzamās mākslas būtība slēpjas vēlmē risināt dialogu par mūsdienu pasauli un šodienas cilvēku, bieži vien par mākslas darba atspēriena punktu izmantojot dokumentālus citātus vai parafrāzes par sabiedrībai pazīstamām zīmēm, tekstiem, ikdienišķām ainām. Otrkārt, apjomīgie lielformāta darbi nav atrauti no formātā it kā daudz nemanāmākiem, veidojot savdabīgu noslēgtu loku, ceļošana pa kuru nozīmē pārvietošanos pa noteiktu trajektoriju no viena punkta uz nākamo. Un nokļūšana pie nākamā darba ir loģiska un intriģējoša, jo savā veidā tas ir turpinājums kaut kam aizsāktam. Tā dēļ arī nešķiet, ka videofilmas noskatīšanas televizora ekrānā prasa pārlieku daudz laika, jo ir iesēta vēlme izzināt. Spēja izveidot tik sabalansētu kopumu, kā zināms, vienmēr ir viens no grūtākajiem uzdevumiem apjomīgās mākslas skatēs. Iespējams, varētu diskutēt par ļoti konkrētām iekārtojuma niansēm, par to, ka apjomīgiem darbiem būtu jāatrodas plašākās telpās, ka fotogrāfijas ar tomēr visai atšķirīgu emocionālo un saturisko slodzi nebūtu jāpārvērš par bezgalīgu virteni, taču neapšaubāms ir fakts, ka šī izstāde demonstrē augsta līmeņa mākslu, kas brīva no aizspriedumiem – egoistiskiem, nihilistiskiem un kašķīgiem. Jāatzīst, 2 Show pauž arī lojalitāti attiecībā pret mākslas mediju izmantojumu, neizslēdzot, piemēram, glezniecību, ko reanimēt vēlējās arī šīgada Venēcijas biennāle. Vienlaikus neapšaubāms ir fakts, ka šodienas jaunās latviešu mākslas ainā triumfē Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļa, kas piesaka sevi kā ļoti konkrētas un pārliecinošas skolas (Ojāra Pētersona) tradīciju kopēja, kuras darba rezultātā tapuši izteikti klasiski laikmetīgās mākslas paraugi, kuros līdzās visiem citiem raksturlielumiem nozīmīga ir arī profesionāla amata prasme. Tas nozīmē vien to, ka viņiem ir ne vien lieliskas idejas, bet arī māka tās pasniegt un parādīt. Un tas ir ļoti daudz ne tikai lokālā mērogā, bet ļauj konkurēt un, šķiet, pārsteigt arī starptautiskā kontekstā. Ceļš uz Viļņu ir kā dokumentāls apliecinājums Kristīnes Plūksnas vēlāk ieraudzītajam darbam, kas Viļņas Laikmetīgās mākslas centra izstāžu telpas simboliski sadala divos sektoros – latviešu un lietuviešu, kur uz cilvēku nolemtās robežlīnijas drūzmējas mašīnu pulciņš līdzīgi neprognozējamajiem sastrēgumiem Grenstāles robežpunktā, kam no vienas puses pieguļ Latvija, no otras – Lietuva. Savulaik tik pazīstamais uzraksts – You are leaving the American sector – , kas papildināja Berlīnes mūri, pārfrāzēts un uzrakstīts ar melnu uz balta četrās valodās – latviešu, lietuviešu, krievu un angļu. 2 Show, kur satiekas latviešu un lietuviešu māksla, ko radījuši jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, "nav vienkārši reprezentatīva skate, kurā izstādīts noteikts latviešu un lietuviešu mākslas daudzums. Izstāde dialogā ar līdzīgas mentalitātes, taču atšķirīgā tradīcijā augušiem māksliniekiem dod pārskatu par interesantākajām jaunās mākslas norisēm Latvijā un Lietuvā" (izstādes kuratore Helēna Demakova). | |
| Atgriezties | |
