VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Aiz sarkanā horizonta. Uz Maskavas–Varšavas ass Irēna Bužinska |
 Austrumeiropas smaids Margarita Zieda Berlīnē |
 Fotogrāfijas mēnesis Parīzē Inese Baranovska Lai gan pamatoti pastāv atziņa, ka Parīze kā pasaules mākslas un kultūras metropole savas pozīcijas pēc 1945. gada ir zaudējusi un līderi ir Londona un Ņujorka, tomēr tik pārliecinošu, stratēģiski tālredzīgu (lai gan arī diezgan birokrātisku) valsts kultūrpolitiku, kāda tā ir Francijā, man nav nācies iepazīt nevienā citā valstī. Demokrātija, dinamisms, dažādība un decentralizācija – šī 4D formula ir visas darbības pa-matos. Tiek organizēti jauni kultūras centri un muzeji ne tikai Parīzē, bet arī dažādos attālos reģionos, nopietni tiek veidotas laikmetīgās mākslas kolekcijas, kurās pārstāvēti autori no visas pasaules, vienīgie atlases kritēriji – kvalitāte, radošo izteiksmes līdzekļu oriģinalitāte un aktualitāte. Orientējoties pēc šādiem principiem, mēs varam cerēt, ka nākotnē arī kāds no latviešu māksliniekiem var nokļūt kādā no šīm prestižajām kolekcijām. Kad daži Latvijas mākslas pārstāvji sūdzas par to, ka Rīgas galerijās fotogrāfija vēlas iekarot glezniecības stabilo statusu, man gribētos, lai arī viņiem būtu iespēja nokļūt Parīzē un pavērot, cik tur liela uzmanība veltīta vienam no 20. un 21. gadsimta mākslas mediju līderiem – fotogrāfijai. Kopš 1839. gada, kad tika atklāta fotogrāfijas tehnika, tā nekad nav sevi ierobežojusi tikai fotožurnālistikā, fotogrāfijas valdzinājums slēpjas tās īpašajās attiecībās ar realitāti, tā fokusējas uz vēstures mirkļu notveršanu un iemūžināšanu, vienlaikus ietverot sevī ne tikai dokumentalitāti, bet arī mākslinieka personisko redzējumu. Šodienas plašajā tehnoloģiju un izteiksmes līdzekļu spektrā blakus var līdzvērtīgi pastāvēt visdažādākās fotogrāfijas izpausmes: klasiskā melnbaltā fotogrāfija, krāsainā fotogrāfija, diapozitīva projekcija, digitālais foto, speciālas apstrādes un drukas tehnikas, mazais, intīmais un lielais formāts, dokumentālais un inscenētais, – galvenais ir kvalitāte, mākslas klātbūtnes intensitāte. Reizi divos gados novembrī Eiropas Fotogrāfijas nams (Maison Europēenne de la Photographie) ar Parīzes mērijas atbalstu organizē fotogrāfijas mēnesi – Mois de la Photo. Tā ir arī daļa no fotogrāfijai veltītās speciālās Eiropas programmas, kurā vēl līderu pozīcijās ir Berlīne un Vīne, bet pēdējos gados šīm jau klasiskajām foto metropolēm piepulcējas arī Roma, Londona, Bratislava un Maskava. |
 Instant Europe Andris Brinkmanis Venēcijā 11. decembrī Friuli-Venēcijas Džūlijas (Friuli-Venezia Giulia) reģiona pilsētiņā Pasarjāno-Kodroipo (Passariano-Codroipo) skatītājiem durvis vēra otrais vērienīgais jaunā Villa Manin laikmetīgās mākslas centra projekts – pagājušās Venēcijas biennāles kuratora, centra mākslinieciskā direktora Frančesko Bonami un kuratores Sāras Kosuličas Kanaruto (Sarah Cosulich Cannarutto) kopīgi veidotā 10 Eiropas jauno dalībvalstu foto un video mākslas izstāde Instant Europe. Latviju citu valstu starpā ar saviem darbiem izstādē pārstāvēja Kaspars Goba un Katrīna Neiburga. |
 Liecība Normunds Naumanis "Lūgšana par redzēšanu". Ilmāra Blumberga fotogrāfijas, grafika tinamajā mašīnā, filma. Jāņa Petraškeviča CD. Svētā Ludviķa baznīca, Calla dei Vecchi, Dorsoduro 2552, Venēcija. Rīkotājs – galerija Nuova Icona, kurators – Andris Brinkmanis. 2004. gada 16. oktobris–21. novembris |
 Ēka sastatnēs. mākslasmuzejam100 Edvarda Šmite |
 Dzīve, kas zaudējusi līdzsvaru Mārtiņš Slišāns Qatsi 1 triloģija "KOJANISKACI" (1983) Ko-ya-nis-qatsi (Ziemeļamerikas hopi cilts indiāņu valodā) – 1) traka dzīve; 2) dzīve nemierā; 3) dzīve, kas zaudējusi līdzsvaru; 4) dzīve, kas sairst; 5) dzīves stāvoklis, kas pieprasa citu dzīvesveidu. "POVAKVACI" (1988) Po-vaq-qatsi (Ziemeļamerikas hopi cilts indiāņu valodā) – dzīvesveids, kas aprij citu ļaužu dzīvības spēku, lai uzlabotu savu dzīvi. "NAGOJACI" (2002) Na-qou-qatsi (Ziemeļamerikas hopi cilts indiāņu valodā) – 1) dzīve, nogalinot citam citu; 2) karš kā dzīvesveids; 3) (mūsdienu versija) civilizācijas vardarbība. |
