Uz slidenās taciņas jeb riskantais humānisma slavinājums Alise Tīfentāle
7. Starptautiskā fototriennāle Backlight Tamperē, Somijā:
Izstāde Untouchable Things
no 2005. gada 15. oktobra
līdz 2006. gada 15. janvārim,
Izstāde Spells of Childhood
no 2005. gada 15. oktobra līdz
2006. gada 29. janvārim
|
| Spekulācijas, kontrabandas un krāpšanas īsais kurss Alise Tīfentāle
Vingrinājums iesācējiem melnā tirgus struktūrās: prāta uzdevums no sērijas – "Ja ceturtajā stāvā dzīvo japānis un viņam garšo saldējums, bet pirmā stāva iemītnieks katru rītu lasa avīzi un valkā rūtainu šalli, tad kurš brauc ar sarkanu BMW pikapu un kurā stāvā dzīvo ķīmijas skolotājs?". Šajā uzdevumā, kā jau pienākas, būs pietiekami daudz droši zināmu faktu, taču vēl vairāk būs nojaušamu un vispār nezināmu lielumu. Arī pati uzdevuma jēga, tieši kas jāsaprot un jāatrisina, nebūs viegli atrodama. Ķeramies klāt!
|
| Estētisma uznāciens Berlīnes mākslas forumā Ilze Žeivate
“Jo vairāk raugāmies pasaulē, jo vairāk pārliecināmies, ka krāsas ir radītas skaistumam. Un šis skaistums nav cilvēku kaprīze, bet dzīves nepieciešamība."
(Īvs Legrāns)
|
| Pazaudēties pilsētā. Maršruts: Stambulas 9. starptautiskā mākslas biennāle Solvita Krese
|
| Frieze – privātās un publiskās sadarbības veiksme Ilze Strazdiņa Londonā
Mākslas žurnāla Frieze aizsāktais mākslas gadatirgus Frieze, kas Londonā norisinājās nu jau trešo gadu, ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mākslas pasākumiem Lielbritānijas kultūras dzīvē. Vienlīdz tā ietekme uz mākslas tirgu tieši vai netieši jūtama arī aiz valsts robežām. Britu dienas laikraksts The Observer nešauboties to nodēvējis par otro lielāko notikumu Lielbritānijas kultūras dzīvē – uzreiz aiz galerijas Tate Modern atklāšanas.
|
| Sense in place. Elīne Kalniņa un Kirils Panteļejevs Kirils Panteļejevs
Sense in place ir daļa no starptautiskā projekta, kurā iesaistītas sešas Eiropas valstis. Katrā no tām tiek organizēta izstāde. Šī konkrētā izstāde notika no 1.oktobra līdz 1.novembrim Velsas galvaspilsētā Kardifā, Apvienotajā Karalistē. No Latvijas tajā piedalījās Kirils Panteļejevs un Elīne Kalniņa.
Velsa ir reģions, kas pašlaik piedzīvo strauju attīstību pēc ilgas depresijas. Kārdifas pilsētvide tiek veidota pēc “jaunās” Eiropas labklājības standartiem. Vecie, industriālie ostas objekti tiek nojaukti, un vietā kā sēnes parādās jaunās, modernās ēkas un sakārtoti, nobruģēti laukumi. Šis process neizbēgami izraisa pārdomas par vērtībām – estētikas jautājumiem, mākslas darbu saturu, vēstures nozīmi un garīgumu.
Šīs pārdomas arī ir Kirila Panteļejeva darba idejas pamatā. Peldošā instalācija “Māksla kā piesārņojums” sastāv no vairāk nekā 3500 tukšām plastmasas pudelēm. Daļa no tām nokrāsota zelta krāsā un veido šīs 150 m2 lielās “gleznas” rāmi. Visa konstrukcija ar trosēm piestiprināta pie ūdenstilpnes malām. Objekta atrašanās vieta (ūdens) veido distanci starp darbu un skatītāju, lielais elementu (pudeļu) skaits rada krāsu salikumus un faktūru, kas vairs neasociējas ar piesārņojumu, bet drīzāk ar “dekoratīvu” mākslas izstrādājumu. Tajā pašā laikā, vērīgāk ieskatoties, var pamanīt, ka tas nav nekas vairāk kā liela atkritumu kaudze. Šī paradoksālā situācija parāda mākslas darba tapšanas procesa nianses – tas ir neprognozējams un pretrunu pilns. Ir svarīgi būt spējīgam saskatīt vērtības, kur tās ir, kā arī pamanīt tukšumu, kur tā nav.
|
|
|