 ĪSĀS ATVADAS, ILGĀS TIKŠANĀS
Dmitrijs Rancevs
Andreja Zvjaginceva filma "Atgriešanās" kļuvusi par 2003.gada lielāko kinosensāciju. Un kā nu ne – "Zelta lauvu" un balvu par izcilāko debiju Venēcijas kinofestivālā saņēmis vairs nebūt ne jauns, bet līdz sava triumfa brīdim pat Krievijā nevienam absolūti nezināms režisors! Ievērojot viņa darba nopietno māksliniecisko līmeni, tas patiešām ir notikums. Lokāli atzīmējams ne mazāk nozīmīgs fakts – daudzas nedēļas ilgusī demonstrācija Latvijas kinoteātros. Tomēr par visnozīmīgāko faktu pati "Atgriešanās" pārliecinoši liek uzskatīt skatītājam (indivīdam, ne masai) doto iespēju sastapties ar kinomākslas darbu. Jo tikai šajā sastapšanās brīdī jau tā pa īstam dzimst filma.
|
|
|
