VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Zaigas Gailes reciklētās vērtības
Ieva Zībārte, "Diena", īpaši "Studijai"
Zaiga Gaile – arhitekte, "Zaigas Gailes biroja" vadītāja, viena no Latvia Nostra dibinātājām Nozīmīgākie darbi: Ķīpsalas ģipša fabrikas rekonstrukcija Filozofu namiņa Ķīpsalā restaurācija Viesnīca "Bergs" Berga bazāra rekonstrukcija Vereinsbank Rīga rekonstrukcija Ēkas Kalēju ielā 18/20 rekonstrukcija Ēkas Aldaru ielā 10 rekonstrukcija Kalnciema ielas koka ēku ansambļa attīstības priekšlikums Zaigu Gaili ir grūti iedomāties būvlaukumā tāpat kā būvniecības žurnāla lapās, lai gan viņa ir bijusi abos. Zaiga ir arhitekte, kuras atstātais mantojums būs nevis novatorisku mūslaiku tehnoloģiju sasniegumi, bet gan apziņas veidošana par vides kārtību un estētiku, arī par laikmetīgās mājas pavarda izpratni. Dzīvesstila vēsmas Zaigai ir piešķīrušas publiskā stila ekspertes un vecu māju sargātājas lomu. Zaigai pārmet elitārismu, ar to saprotot augstus telpas kvalitātes standartus, to vidū tīrību un kārtību. Viedoklis par viņas darbu mēdz būt klišejisks, jo steigā ir ērtāk atkārtot vispārpieņemto viedokli. Esmu domājusi par virzienu, ko pārstāv "Zaigas Gailes birojs", to bieži mēģina formulēt arī Zaiga pati un viņas kolēģes – Iveta Cibule un Liene Griezīte. Zināmā mērā viņas ir savrupa parādība, jo darbā apvieno divas pretējas nozares – restaurāciju un jauno arhitektūru. To, ka savrupā būšana nu jau desmit gadus ir liegusi saskatīt Zaigas Gailes arhitektūras būtību, sapratu tikai nesen, ciemojoties Filozofu namiņā Ķīpsalā. Mazais koka namiņš Daugavas krastā tuvu pilsētas sirdij ir globālo attīstības vīziju minipiemineklis, kas ir daudzkārt revolucionārāks par Zaigas lielajiem objektiem – viesnīcu Berga bazārā un Ķīpsalas ģipša fabriku. Zaiga nav savrupa, jo pārstāv ekoloģiskās arhitektūras virzienu. Iespējams, tas ir drosmīgs apgalvojums, taču tikai tiem, kas par ekoloģisko arhitektūru uzskata mežus iznīcinošās guļbūves. Ekoloģiskā arhitektūra mūsdienās ir saistīta ar otrreizējo pārstrādi (vecās koka grīdas Zaigas objektos), dabisko vēdināšanu (logi, skursteņi, krāsnis) un labdabīgu, videi nekaitīgu dzīvošanu (slavenais Zaigas velosipēds un iepirkšanās pie vecītēm tirgū). Ekoloģiskā arhitektūra veicina atgriešanos pie tradīcijām, kuras Zaiga nemitējas atgādināt kopš aktīvajiem latviešu mājas pētīšanas laikiem savas karjeras sākumos, taču tā neignorē laikmetīgā cilvēka prasības pēc komforta. Līdzīgi kā pati arhitekte, arī Filozofu namiņš "klibo", ja to mēģina iebīdīt kādās nebūt kategorijās – tas nav jaunbūve, tas nav arī restaurēts muzeja eksponāts, kur nu vēl rekonstrukcija, jo rekonstruējams bija vien vecais manteļskurstenis. Zaiga ir pagātnes pārstrādātāja, viņa reciklē vērtības, uzslāņojot šodienas atziņas.