Mākslinieks un karš. Bosnijas stāsts Andris Vītoliņš
Stāsts būs par Almu Suljeviču (Alma Suljevič), dzimušu 1963. gadā.
Pirmajā vakarā, ierodoties Sarajevā, mēs apmeklējām projekta “Barakas” pasākumu, kur satiekam Almu. Turpmāko nedēļu mēs bieži sazvanāmies un ejam kopā iedzert kafiju. Iedzert kafiju ar Almu nozīmē piecas – septiņas stundas nemitīgas sarunas. Laikam vairs nav nozīmes, bet vienīgais, kas beidz sarunas, ir nogurums un tas, ka kafetērija slēdzas ciet.
Alma Suljeviča ir multimediāla māksliniece, kas studējusi filozofiju un tēlniecību. Šobrīd viņa ir pasniedzēja Sarajevas Mākslas akadēmijā. Viņa ir piedalījusies daudzās starptautiski skaļu vārdu guvušās izstādēs, to skaitā arī Venēcijas biennālē.
Almas mācību beigas sakrita ar kara sākumu 1991. gadā. Pēc izglītības iegūšanas neilgi pastrādājot savā nozarē, viņa piesakās par brīvprātīgo Bosnijas un Hercegovinas (BIH) armijā. Tas bija īpatnējs bataljons, kas paralēli karadarbība nodarbojās ar kultūru un izklaidi. Sarajevā mani iepazīstināja ar vairākiem inteliģentiem, kas bija karojuši kopā. Tulkotāji, dzejnieki, aktieri, mākslinieki – no vienas vienības. Visu blokādes laiku viņi pavadīja aplenktajā Sarajevā.
|