Divkāršā citēšana
Oļegs Bateņins
"Kultūra savā būtībā ne tikai pielāgojas cilvēka dzīves apstākļiem, bet vienmēr arī protestē pret tiem," izteicies Josifs Bakšteins, 2. Maskavas laikmetīgās mākslas biennāles galvenais kurators, pārfrāzējot Teodora Adorno teikto mūsdienu mākslas kontekstā.
|
| | 2. Maskavas biennāle norisinājās no 2007. gada 1. marta līdz 1. aprīlim. Galvenā ekspozīcija atradās torņa "Federācija" telpās MoskvaSiti rajonā, kur pašlaik tiek būvēta vesela biroju pilsēta. Iespējams, tas bija apliecinājums, ka arī Krievijas biznesa aprindu pārstāvji var iesaistīties aktuālos mākslas procesos, tos finansiāli atbalstot. Galvenā ekspozīcija bija izvietota trīs stāvos, katrā no tiem dominēja noteikta tematika, kas kopā akcentēja biennāles pamattēmu - "Piezīmes: ģeopolitika, tirgi, amnēzija".
Maskavas biennālei bija rūpīgi organizēta reklāmas kampaņa, kurā iesaistījās arī viens no lielākajiem Krievijas tirdzniecības centriem CUM. Cilvēkiem iepirkšanās laikā neuzkrītoši tika piedāvāta iespēja apmeklēt biennāli - tātad piedalīties mākslas norisēs. Šogad biennāles apmeklējums bija pārsteidzoši liels salīdzinājumā ar 1. biennāli 2005. gadā.
Īpaši interesanti biennāles ietvaros likās speciālie projekti:
-
Kuratora Oļega Kuļika projektā "Ticu" piedalījās 59 mākslinieki no Krievijas. Izstādē bija redzama īsta krievu māksla - savdabīga, iekšēji dziļa. Šis projekts bija žests tai realitātei, kurā māksliniekam nākas dzīvot. Oļegs Kuļiks piedāvāja visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem pilnīgi abstrahēties no realitātes un, ieskatoties savā iekšējā pasaulē, meklēt atbildes uz jautājumu, kā pašlaik iespējams rast iedvesmas avotu. Lielākā daļa no māksliniekiem meklē to ceļā, kur garīgums ir ne tikai reliģiska piederība, bet arī morālo pamatvērtību pašsaprotama ievērošana.
-
Fotoizstādē, kas bija aplūkojama Maskavas fotomākslinieku centrā, bija izvietoti franču fotogrāfu Pjēra un Žila darbi. Šis duets slavens ar Vorhola un Dalī portretiem. Radot savus darbus kopīgi, viņi sasniedz pārsteidzošu rezultātu, kurā apvienojas smalki pārdomāta fotogrāfijas kompozīcija un apbrīnojama krāsu izjūta, piesaistot lielu uzmanību ar pilsētas atribūtiem (naktsklubu un žurnālu estētika).
-
Metjū Bārnijs, amerikāņu mākslinieks, kurš jau vairākus gadus piedalās starptautiskās biennālēs Venēcijā un Sanpaulu, 1996. gada Hugo Boss prēmijas ieguvējs, Maskavas biennālē rādīja savu pēdējo filmu Drawing Restraint 9, par kuru The Guardian rakstīja, ka "tas ir pirmais patiešām izdevies māksliniecisks darbs kino sfērā pēc Bunjuela un Dalī "Andalūzijas suņa", kas radīts tēlotājas mākslas kontekstā".
-
Valie Export, kas savā laikā bija novatore performances un kino sfērā un izveidoja feministiskas akcijas filozofiju, savos multimediju darbos izmanto sieviešu ķermeni, lai tādējādi kritizētu patriarhālās sabiedrības uzskatus. Biennāles laikā bija aplūkojami mākslinieces darbi, kas tapuši pēdējos četrdesmit gados.
-
Izstāde ar nosaukumu "Tas, ko mēs redzam, tas, ko mēs dzirdam. Vizuālie akcenti" bija veltīta mūzikai - ne mūzikas baudījumam, bet gan estētiskām pārdomām par to. Izstādē piedalījās tādi mākslinieki kā Vladimirs Tarasovs (Lietuva), Vladimirs Martinovs (Krievija), kā arī vairāki mākslinieki no Vācijas un ASV. Krievu komponista Vladimira Martinova audiovizuālais darbs "Komponista nāve" ir pārdomas par postmoderno laiku. Viens no galvenajiem Martinova uzskatiem ir tāds, ka mūzikas komponēšanā var izmantot jau esošos mūzikas pieminekļus. Tas tiek pamatots ar jau izmantotu Gustava Mālera 5. simfonijas fragmentu, ko savā filmā "Nāve Venēcijā" vizualizēja režisors Viskonti. Tādējādi vērojama divkāršā citēšana - kā piezīmes, komentāri par jau esošiem mākslas darbiem.
Paši krievi Maskavas laikmetīgās mākslas biennāli uztver kā svarīgu demokrātiskas Krievijas kultūrpolitikas daļu. Tā ir mākslinieku, kuratoru, mākslas kritiķu iniciatīva, kas tiek atbalstīta ne tikai valsts, bet arī privāto uzņēmumu līmenī. |
| | | Atgriezties | |
|
