VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Miervaldis Polis Daiga Rudzāte “Manu darbību kopumā, manu dzīvi un līdz ar to mākslu un visu, kas ar to saistās, nosaka kaut kas, ko aptuveni varētu nosaukt par dziņu. (..) es nenodalu savu dzīvi no mākslas, nestādu vienu pāri otrai. Tās atrodas nepārtrauktā cēloņu un seku mijiedarbībā. Kā es gleznoju, tā es dzīvoju,” rakstīja gleznotājs Miervaldis Polis 1987. gadā intervijā pats ar sevi žurnālā “Māksla”. Man vienmēr šķitis, ka visa viņa dzīve ir performance, kas nesākas mirklī, kad viņš ielien zelta ādā, pasludina sevi par muižnieku vai atklāj savu memoriālo istabu kādā galerijā. Viņam patīk komunikēties, stāstīt visvisādas lietas, izskaidrot un izvirzīt dažnedažādas teorijas, un daudzus cilvēkus tas aizrauj. Masu mediji viņu mīl bezgalīgi, viņš ir kļuvis par to neatņemamu sastāvdaļu, un, man šķiet, arī viņam pašam tas itin labi patīk. Šī izrāde, kurai ritot tik viegli uztvert apkārtējo reakciju un vienlaikus pašam drusku padižoties. Daži šodienas gleznotāji uzsver viņa izcilo zīmētāja talantu un to, ka mūsdienu pasaulē vairs nav daudz profesionāļu ar tik augsti izkoptu sava amata prasmi. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš 1972. gadā saņēma akadēmijas medaļu un diplomu par gada labāko mācību zīmējumu. Gleznotājs Miervaldis Polis vairākkārt piedalījies starptautiskajās zīmējumu biennālēs Klīvlendā. Latviešu mākslas kritika viņu raksturo kā spilgtu un savdabīgu personību – gleznotājs, performanču mākslinieks, teorētiķis. Septiņdesmito gadu sākumā viņš radīja pirmos darbus fotoreālisma manierē, kurus uzskata arī par pirmajiem šī stila paraugiem bijušajā Padomju Savienībā. Viņa uznāciens uz latviešu mākslas skatuves bija spilgts un – tālaika kontekstā – šokējošs. Fotoreālisma manieres un fantastisku vīziju saplūšanas rezultātā tapa ceļojumu piezīmes laikā un telpā. Tur bija milzu kolosi pirkstu veidā – senas kultūras drupas, pie kurām pozēja gleznotājs pats vai Līga Purmale. Miervaldis Polis brīvi “klejoja” pa Venēciju vai Ameriku, vai svešām gleznām. Viņš ceļoja laikā, telpā, savās fantāzijās. Mākslā viņš vienmēr manipulējis ar savu tēlu. Varbūt ar glezniecības un performanču palīdzību gleznotājs Miervaldis Polis mēģinājis atrast pats sevi un savu pasauli, savai mākslai cenšoties piemērot (vai otrādi) dažādas filozofijas un stilus. Daudziem varbūt būs pārsteidzošs gleznotāja stāstījums par daudzajiem periodiem viņa daiļradē, jo klaji nolasāma vienmēr bijusi akadēmiskā reālisma maniere. Obmanka – kā saka Miervaldis Polis pats. Viņa daiļrades periodu pārejas bijušas plūstošas un it kā nepamanāmas. Šodien, kā atzīst pats, viņš lielākoties glezno tikai portretus. Klasiskus parādes portretus. Daudzi dižmanīgi vīri un ģimenes raugās no viņa pēdējos gados tapušām gleznām. |
 D U B U L T PORTRETS. Raitis un Rasa Šmiti Māra Traumane, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, īpaši “Studijai” Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mediju mākslinieki, elektroniskās mākslas un mediju centra e-lab dibinātāji (kopā ar Jāni Garanču un Alisi Tīfentāli) un koordinatori, ikgadējā jauno mediju festivāla "Māksla+Komunikācijas" organizētāji, interneta radio OZOne izveidotāji, starptautiskā interneta audio un radio tīkla Xchange vieni no dibinātājiem un interneta sarakstes Xchange koordinatori. No 1998. līdz 2000. gadam – lektori Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā, lekciju cikla nosaukums – "Jaunie mediji". Izdevuma "Akustiskā telpa" redaktori. Kopš 1993. gada Rasa Šmite un Raitis Šmits strādā kopā mediju mākslas jomā (instalācijas, akcijas, video, vides māksla, foto, elektroniskā māksla u.tml.). No 1993. līdz 1996. gadam piedalās vairākās mūsdienu mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Šajā laikā tapušas piecas personālizstādes. Kopš 1996. gada mākslinieki pievēršas mediju mākslai, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kultūras attīstības veicināšanai Latvijā, nodibinot elektroniskās mākslas un mediju centru e-lab Rīgā, ar ko arī saistās lielākā daļa no visām turpmākajām aktivitātēm šajā jomā. E-lab koordinētais starptautiskais projekts tīklā Xchange – net audio network 1998. gadā konkursā Prix Ars Electronica' 98 (Linca, Austrija) ieguva 2. vietu interneta projektu kategorijā. |
