 Kārlis Freibergs. Nāves deja
Anita Vanaga
“Es esmu maz strādājis kopā ar kādu, kam piemīt tik liels talants. Talants, ko nevar iemācīties nevienā skolā vai paņemt no kādām grāmatām. Viņam tas nāca tieši no viņa ķermeņa. Stipra vizuālā redze un varas pilna ekspresija, savienota ar izsmalcinātu iejūtu koncepcijā un stāstā, kas tiek stāstīts.”(Linuss Felbūms)
Kārlis Freibergs
(13.06.1971.–21.07. 2000.
Apbedīts Meža kapos)
Scenogrāfs.
Tēvs Andris Freibergs – scenogrāfs,
māte Valentīna Romanovska – aktrise, kostīmu māksliniece.
Beidzis Rīgas lietišķās mākslas
vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1990), Latvijas Mākslas
akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1996); diplomdarbs – scenogrāfija Pētera Pētersona lugai “Neviena paša vārda” Jaunajā Rīgas teātrī (vad. A. Freibergs).
No 1997. gada – Latvijas Nacionālās operas maketētājs.
Veidojis scenogrāfiju izrādēm:
K. Monteverdi un K. Orfa operai “Orfejs” (1996, Jaunais Rīgas teātris),
I. Bernovas “Pieneņu vīns”
(pēc R. Bredberija romāna,1997,
Valmieras Drāmas teātris),
Dž. Verdi operai “Dons Karloss”
(1998, Latvijas Nacionālā opera),
I. Pavlova “Paradīzes bērni”
(pēc Ž. Prevēra, 1999, Valmieras Drāmas teātris, izvirzīta nominācijai “Gada labākā scenogrāfija”).
Veidojis scenogrāfiju un kostīmus izrādēm:
A. Nikolai “Rudens stāsts” (1995, Rīgas Krievu drāmas teātris),
S. Moema “Apsolītā zeme” (1997, Jaunais Rīgas teātris),
B. Britena baletam “Bovarī kundze” (1997, teātris “Vanemuine”, Tartu),
F. Garsijas Lorkas “Dona Perlimplina mīlestība” (1997),
A. Kicberga “Vilkate” (1998, Valmieras Drāmas teātris),
V. Šekspīra “Vētra” (2000, Nacionālajais teātris).
Bijis mākslinieks TV filmai “Hercogiene Doroteja” (1996),
mākslas filmai “Paslēpes” (1999).
Izstādēs piedalījies kopš 1994. gada.
|
|
|
