 Vīrietis kā tēls. Vīrieša bagātība
Komentē Normunds Naumanis, “Diena”
Vīrieša ķermenis tiek reti aprakstīts ne tikai pasaules, bet pat speciālajā literatūrā. Vai ne tādēļ vājinājusies vīrieša saikne ar ķermeni? Dažas vīrieša ķermeņa daļas joprojām netiek nosauktas īstajos vārdos vai ir nodēvētas pa roku galam – šā tā. Vīrietis atceras par savu ķermeniskumu ārkārtējās, vairumā gadījumu – stresa pilnās situācijās. Daudz vairāk uzmanības tas velta savai darbotieskārei, kuras rezultāti pārsvarā ir kata-strofāli. Vīrietis ir sarāvis nabas saiti ar savu ķermeni.
Taču vīrietis patiesībā ir reti skaists. Vēl vairāk – viņa skaistums nepazīst analogus dzīvajā dabā.
Daži teic – vīrietis dzimis, lai nogalinātu. Viņam piemīt slepkavas skaistums.
Taču ir cilvēki, kas domā: tā ir tikai daļa patiesības. Vīrieša ķermenī atrodams nesavtīgas pašapliecināšanās skaistums. Vīrieša pleci un krūtis, arī lāpstiņas, elkoņa locītavas un muguras kumpis ir absolūti nesavtīgi.
Pavisam kas cits ir kājas.
Vīrieša kāja ir skaistuma iemiesojums. Tā ir tik dinamiska savā spalvainībā. Vīrietim nevajag tur kaut ko apskūt. Tā ir izaicinoša, un, pateicoties potītes locītavas iekārtojumam, pēdai, pirkstiem ar lielajiem nagiem, visbeidzot – ādai, kāja ātri skrien. Celis kā saikne starp augšu un apakšu vienkārši nevar nebūt funkcionāls.
Vīrieša roku pirksti – ātrās reaģēšanas brīnums.
Es mīlu skatīties uz vīrieti, kad tas iet, paņēmis bērnu pie rokas. Maza roķele lielā rokā. Mani sajūsmina šī vienkāršā neatbilstība.
Par vīrieša zodu runā visādas muļķības. Ne reizi vien dzirdēts, ka zods uzdzen domas par niknumu. Naivie cilvēki! Vīrieša zods drīzāk ir ērts objekts, lai nodotos apcerei.
Vīrieša naba – kosmiskās telpas centrs. Ja vīrieša naba ir vaļēja, viņš ir saimniecisks, tam patīk gatavot. Ja naba ir iekšupvērsta, viņš vienalga ir saimniecisks. Vienmēr ar grābekli esamības augļudārzā.
Vīrieša āda ir maiga. Tā ir tik maiga, ka to vienmēr gribas taustīt ar rokām.
Guloša vīrieša skaistumu grūti aprakstīt vārdos – jebkurā valodā.
Kad vīrietis piepūš vaigus, tas līdzinās Dievam.
Kad vīrietis iet ar krustu, viņš vienmēr atgādina Jēzu Kristu.
Vīrieša svilpienu es vispār nevaru salīdzināt – ne ar ko.
Stingrie vīrieša dibena apaļumi ir skaisti ne tikai kā pašvērtība, skaists ir arī tas, kas atrodas starp tiem.
Olas – lūk, bagātību sala. Tur ir viena tāda vietiņa, ka vispār traks var palikt.
Nekad es nesaukšu vīrieša ģenitālijas prastajā vārdā par locekli. Pimpis ir pimpis, un es rakstīšu šo vārdu ar lielo burtu kā vārdu Dzimtene. Es svītroju to no necenzēto vārdu krājuma.
Es augstu vērtēju pimpja neatdarināmo patstāvību, tā autonomos lēmumus.
Jūs kādreiz esat redzējuši masturbējoša vīrieša acis?
Tās ir pilnas sausu asaru.
Jūs kaut reizi esat vērojuši, kā vīrietis ēd? Man aizraujas elpa, kad veros šajā priekšnesumā.
Kad vīrietis viendien nav skuvies, tas kļūst par iedvesmas ģēniju.
Mani satrauc viņa nemitīgā traukšanās kāre. Ir tik labi, kad viņš ar pirmklasīgu iznīcinātāju taisa virāžas debesīs,vispirms nostājoties ar visu lidaparātu uz galvas, tad – krītot vēkšpēdus.
Man patīk, ja kails vīrietis vannasistabā sukā matus, vērdamies iegarenā spogulī līdz grīdai. Viņš ķemmē matus atpakaļ. Tas ir burvīgi. Man tīk, kā viņš pasmīn, ar rūgtenu parfīmu iemasējot vaigus.
Neesmu ogļraču ciešanu apjūsmotājs, bet man patīk, ja vīrietim ir drusciņ drusciņ netīra seja.
Resns vīrietis vai tievs vīrietis – kāda starpība! Abiem ir ādamāboli.
Vīrieša krūšu galiņi – lūk, nesavtīguma jaunie simboli.
Kakls – kustība.
Mute – klusums.
Miris vīrietis ir mazāk bīstams par jebkuru citu dzīvnieku. |
|
|
