VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Gunārs Birkerts. Birkerta klātbūtnes faktors Jānis Dripe,īpaši “Studijai” |
 Mstislavs Rostropovičs. Visuma cilvēks ar čellu. Dažas līnijas Mstislava Rostropoviča portretā Inese Lūsiņa,”Diena”, īpaši “Studijai” Augusta sākumā Rīgā gaidām vienu no 20. un 21. gadsimta izcilākajām personībām – čellistu, diriģentu, pianistu Mstislavu Rostropoviču. Viņš ieradīsies, lai piedalītos savā vārdā nosauktajā starptautiskajā Rīgas Rostropoviča čella festivālā no 3. līdz 9. augustam, kur sniegs meistarklasi, vadīs apvienotu čellistu ansambli un spēlēs noslēguma koncertā 9. augustā Dzintaru koncertzālē. Tajā viņš spēlēs čehu nacionālromantiķa A. Dvoržāka čella koncertu – skaņdarbu, ko atskaņoja 1990. gadā, pirmoreiz pēc 16 piespiedu prombūtnes gadiem viesojoties dzimtenē kopā ar ASV Nacionālo simfonisko orķestri, ko tobrīd vadīja. Latvijas Nacionālajā operā 14. augustā viņš nodiriģēs savu īpaši iemīļoto baletu – Sergeja Prokofjeva “Romeo un Džuljetu”. FAKTI Čellists, diriģents, pianists, izcils kameransamblists. Dzimis 1927. gada 27. martā Baku (Azerbaidžāna) mūziķu ģimenē. Četru gadu vecumā sācis mācīties klavieres. Astoņu gadu vecumā iestājas Maskavas Centrālajā mūzikas skolā. Desmit gadu vecumā jau studē Maskavas konservatorijā. 1945. gadā – 1. vieta Vissavienības konkursā. 1947., 1949. gadā – Prāgas un Budapeštas starptautisko konkursu laureāts, ātri kļūst pazīstams kā čellists PSRS un sociālisma zemēs. 1948. gadā kļūst par Maskavas konservatorijas docentu, bet 1959. gadā (32 gadu vecumā!) – par profesoru. 1955. gadā Prāgā iepazīstas un nekavējoties apprec dziedātāju Lielā Teātra solisti Gaļinu Višņevsku. 1967. gadā debitē pie diriģenta pults Maskavas Lielajā teātrī P. Čaikovska "Jevgeņija Oņegina" izrādē. 1964. gadā pirmie vieskoncerti Rietumos (VFR). 1974. gadā spiests atstāt PSRS. 1978. gadā viņam atņem pilsonību, ko atgūst tikai 1990. gadā. 1977.–1994. gadā – ASV Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, pēc B. Britena nāves kļūst par Aldeburgas festivāla māksliniecisko vadītāju. 1990. gadā pirmoreiz pēc 16 gadu prombūtnes uzstājas dzimtenē viesturnejā ar ASV Nacionālo simfonisko orķestri. Atgūst pilsonību. Par laimīgākajām mūžā uzskata 1991. gada augusta puča dienas, kad ieradās piedalīties Krievijas parlamenta aizstāvēšanā. Kopš 1956. gada – ieraksti firmā EMI u.c. Saņēmis daudzus starptautiskus apbalvojumus un goda nosaukumus no Ļeņina prēmijas līdz Cilvēktiesību līgas balvai un Krievijā iedibinātajam ordenim "Par kalpošanu Tēvzemei". Goda pilsonis daudzās valstīs. Hārvarda, Jēlas, Prinstonas, Telavivas, Dublinas, Oksfordas un Kembridžas universitātes Goda doktors. Divas meitas: Olga un Jeļena, septiņi mazbērni. Latvijā daudz koncertējis padomju gados. Brīvajā Latvijā viesojies 1993. gadā ar ASV Nacionālo simfonisko orķestri kā diriģents un 1996. gadā kā čellists koncertā Latvijas Nacionālajā operā. M. Rostropoviča audzēkņu vidū ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori Eleonora Testeļeca un Māris Villerušs. |
| Ortodoksālā buržuā rotaļas. Peter Greenaway Dita Rietuma, “Diena”, īpaši “Studijai” Ko jūs sakāt par domu radīt kaut ko bagātīgu un dīvainu nākotnē? – ar šādu jautājumu beidzas Pītera Grīneveja vēstule Operai, kad tika konstatēts, ka diemžēl nebūs iespējams iestudēt Eiropas kultūras mēnesim veltīto multimediālo mākslas darbu. JĀ! saka Opera. |
