VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| ULRIKES OTINGERES REALITĀTES DZĪVES TEĀTRĪ Jānis Borgs | |
 | |
| Līdz mums atlidojusi kādas attālas revolūcijas "šķemba" ar spožām
briljanta šķautnēm. 20. gs. 60. gados viņa, Ulrike Otingere, bija jau
Parīzē. Jaunā vācu brīvmāksliniece tolaik rotēja pašā pasaules
avangarda virpuļa centrā. Iesākumā Rietumeiropā strauji rūga
popkultūras vilnis, kas brāzās pret buržuāzisko kultūrkanonu
bastioniem. Jauno mākslas epatāžās dzima citāda tēlainība. Venēcijā
cildinātais Raušenberga āzis autoriepas skavās jau noblēja ardievas
abstrakcionistu tīrajam intelektuālismam un estētismam. Atkal modās
interese par lielajām sociālajām vērtībām. Viņa bija tur, Sorbonnā, briestošās revolūcijas epicentrā. Studēja mākslas vēsturi, reliģijas zinības un etnoloģiju. Viņas profesori bija pats Klods Levī-Stross, Luijs Altisērs, Pjērs Burdjē... Bet 1968. gadā skanēja arī citi vārdi – Trockis, Mao, Daniels Konbendits, Če Gevara... Lielā jaunatnes sacelšanās un kontrkultūras liesmas apņēma pasauli. Un, lai arī vēlāk viss palika pa vecam, tomēr nekas nekur vairs nebija kā agrāk. Pēc 1968. gada arī Vācijā nostiprinājās jauna un nikna pasaules līmeņa māksla. Tomēr ar īsti vācisku raksturu, skarbi pamatīgu un vāgneriski fantastisku tēlainību. Pirmais starp pirmajiem – Jozefs Boiss ar savu anarhistisko kreisumu. Un vēl Volfs Fostels. Kaut kur līdzās zaļais Joška Fišers. Berlīniete Ulrike Otingere ir tieši šai revolūcijas paaudzei un tās domāšanai piederīga. Tagad viņu pazīst galvenokārt kā filmu mākslinieci. Tas ir īsti nekomerciāls un ar eksperimentiem piesātināts kino, ko raksturo daudzslāņains simbolisms un mākslinieciskuma sakāpināta, brīžiem teatrāla koncentrācija. Viņas darbi allaž apelē pie kultūrpiesātināta intelektuāļa apziņas. Ulrikes Otingeres filmas ir kā nebeidzams ceļojums realitātes brīnumainajā piedzīvojumā. Mēs Rīgā varējām vērot apskaužamu mākslinieces filmu programmu – "Kāda dzērāja portrets", Freak Orlando, "Dorians Grejs bulvārpreses spogulī", “Mongolijas Žanna d’Arka”. Tās tapušas jaunās vācu mākslas uzplaukuma laikā – 70.–80. gados. Bet līdzās bija arī jaunākā – 2004. gada triloģija "Dienvidaustrumu pasāža". Visu šo filmu plūdumā parādās leģendāras vācu kultūras personības – Nīna Hāgena, Edijs Konstantīns, Fostelu pāris, Veruška fon Lēndorfa un citi. Bet ir vēl cita Ulrike Otingere – fotogrāfe. Viņas leģenda vēstī, ka pirmā fotogrāfija tapusi četru gadu vecumā, braucot ar upju tramvaju Amsterdamas kanālos. Tur bijuši divi smaidīgi indiešu kungi, kas vēlīgi ļāvušies meitenītes fotokaislei. Tā nepārstāj degt vēl joprojām – pēc tūkstošiem kadru, kuros nemītīgi kaut kas tiek meklēts, izspēlētas jaunas dzīves variācijas... Foto ir kā sagatavošanās posms Otingeres kinodzīvei. Bet, kad iestājas tā, sastingušajos attēlos savukārt turpinās mirkļa mūžība. Aprite – kā Ešera grafikas torņos; spriedze – kā Ensora dramatiskajās gleznās; laika plūdums – kā Fellīni filmās; noskaņas – kā mūziķu izmisīgajā jautrībā Kusturicas kinodarbos... Otingeres fotokadrs ir grezns, ar tādu kā renesansisku nozīmību, rituālmistiku un cirka ekspresiju apveltīts. Tā ir aktierisku uzstādījumu māksla. Tajā iepretim ierastai fotoformas estētikai vispirms dominē vēstījuma tēlotāju blīvās faktūras. Bet līdzās cilvēku tēliem Ulrikes Otingeres fototeātrī ne mazāk svarīgas ir arī tā "kulises un foni", nereti mežonīgas dabas vai drūmas urbāni industriālas vides klātbūtne, kas vēl jo vairāk pastiprina tēlotās darbības paradoksus un metaforas. Mākslinieces teatrālisms no kinolentēm un fotokadriem beigu beigās piepildās arī īstos skatuviskos uzvedumos. Būtībā Ulriki Otingeri varam uzlūkot kā vienas nemitīgas dzīves lugas veidotāju un spēlētāju. Kino, foto vai teātris, vai kāds cits mākslas veids viņai ir tikai domas medijs, enerģētiska gara lidojuma līdzeklis. Ulrike Otingere ar savām filmām un fotogrāfijām daudzkārt piedalījusies avangarda mākslas mazajās un lielajās skatēs – 1980. gada Venēcijas biennālē, Kaseles documenta 10 (1997) un documenta 11 (2002) ekspozīcijās, kur gūta pasaules ievērība un atzinība. Un mēs varam tikai apbrīnot šīs Berlīnes zvaigznes parādīšanos mūsu mākslas debesīs. Klasiska, spoža, neaizmirstama... Echt – varētu teikt... Haralds Jegodzinskis Par Ulrikes Otingeres fotogrāfijām Ir sajūta, ka viss ar kustību saistītais vēlas kaut ko pastāstīt par dzīvi (vai vismaz rada sajūtu, ka ir tuvs dzīvajam). Arī kino un video, kas šobrīd tiek ļoti augstu vērtēti kā mākslas mediji. Arī Ulrikes Otingeres filmas. Un tomēr – tieši Otingeres fotogrāfijas, kuras ir izstādītas Ārzemju mākslas muzejā, vispārliecinošāk stāsta par kustību, jo fotogrāfiju skatītāji ir spiesti apstāties un uzsākt katrs savu ceļu caur šo attēlu pasauli. Kas dod pamatu šādam apgalvojumam ? Vispirms – skatītāju ziņkārīgu padara fotogrāfijās redzamais, tas liek meklēt iemeslu tajās ieraugāmo cilvēku, dzīvnieku un lietu "kopā sanākšanai ". Šis process ir laikietilpīgs, jo attēlotas nepierastas situācijas, izmantoti neordināri rekvizīti. Lai arī skati veidoti kā filmas kadri (tātad it kā pretendējot uz lielu vērienu), šķiet, režisore tomēr piedomājusi pie foto uzstādījuma. Viss ir noslīpēts līdz pēdējam sīkumam. Scēnas (skati) ir teatrālas un izgaistošas. Tie ir tāli notikumi, kas tikai caur inscenētām fotogrāfijām var kļūt mums tuvi. Ne jau velti nosaukumos bieži ietilpināts jēdziens "opera" – teātrim un operai ir vajadzīga skatuve un ierāmējums. Abus tos Otingere izmeklē īpaši. Skatuviskais ierāmējums fotogrāfijās tiek īpaši uzsvērts, tādējādi norādot skatītājam pareizo virzienu. Vai viss nav viena vienīga opera? Vai pasaule netiek inscenēta, ziņas konstruētas, vai samākslotība neieņem absurdas formas? Otingere smeļas īpašā triku kastē, kas saucas "Neparastā (traku notikumu) estētika". Tomēr līdz ar izbrīnu skatītājs it kā tiek distancēts no šīm trakajām situācijām, tādējādi iegūstot spēju spriest par būtiskāko. Burvju mākslinieks, punduri un sievietes bez apakšējās ķermeņa daļas – vesels cirks piedāvā mūsu domām brīvu manēžu. Otingere "saož" īpašas vietas, savieno šīs vietas ar neparastiem tēliem, ieģērbj tās fantāzijā un spēlē mums priekšā teātri – labākajā nozīmē. Ar pagātnes apstrādes iespēju tagadnē.n | |
| Atgriezties | |
