Zīmols mākslā – vadātājs vai draugs
Pirms pāris gadiem, staigājot pa Luvras galerijām, nonācu pie Leonardo da Vinči “Monas Lizas”, kuru apstāja skatīties un uz gleznas fona fotografēties gribētāju pūlis. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tikt tuvāk devos tālāk pa Luvras gaiteņiem cerībā, ka pūlis pēc kāda laika pazudīs. Un, nogājusi dažus metrus, atdūros pret pāris skaistām gleznām, kas tur stāvēja klusumā un pilnīgā vientulībā. To autors bija neviens cits kā – Leonardo.
Kas ir zīmols mākslā? Apgādnieks, vadātājs, savveida sabiedriska hipnoze – spīdīgas lodītes, kas, virpinātas mūsu priekšā, iemidzina mūsu pašu domas. Atbrīvo mūs no riska un piepūles skatīties un domāt pašiem, dod gatavu viedokli, kurš aizstājas priekšā un traucē redzēt to, kas redzams. Vai gluži citādi – mērķtiecīgs un taisnīgs kultūrpolitikas elements, kas ievieš skaidrību neskaidrībā, veido pamatotu hierarhiju, iztaisno mūsu maldīgos un greizos priekšstatus. Vai varbūt zīmols dzīvo neatkarīgu un stihisku dzīvi pēc sev vien zināmiem likumiem.
Vai un kā zīmols ietekmē mākslinieka/mākslas darba vērtējumu, to “Studija” jautāja vairākiem mākslā ieinteresētiem cilvēkiem – māksliniekiem, mākslas kritiķiem un vēsturniekiem. |
|
|
