VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Acis plati vaļā Inese Baranovska Skatīties, skatīties, skatīties - tā mudināja piecas dienas Parīzē, kad no 2006. gada 26. līdz 30. oktobrim notika ikgadējais Starptautiskais mākslas forums FIAC, trīsdesmit trešais pēc skaita. | |
 Galerijas Noguerasblachard (Barselona) ekspozīcija. FIAC, Cour Carrée | |
| Pasākuma galvenais komisārs Mārtins Betnods (Martin Bethenod) un mākslinieciskā direktore Dženifera Fleja (Jennifer Flay) nosauca piecus svarīgākos foruma veiksmes aspektus:
Jaunā ģeogrāfija. Jau 2005. gadā tūlīt pēc rekonstruētās Grand Palais atklāšanas tur mājvietu atrada FIAC, atgriežoties Parīzes centrā pēc vairāk nekā desmit gadu ilgušās piespiedu trimdas pilsētas nomalē. Pagājušogad Grand Palais vērienīgajām izstāžu platībām vēl pievienojās jaunums un sensācija: Cour Carrée - Luvras iekšpagalmā speciāli uz pasākuma dienām uzbūvētā caurspīdīgas konstrukcijas 5200 m2 plašā halle. Galeriju atlase. 2006. gadā galvenais kritērijs bija kvalitāte un oriģinalitāte, nevis kvantitāte. Galeriju skaits apzināti bija samazināts par 25%. Aktīva uzmanība īpaši tika pievērsta jaunu, audzsološu galeriju piesaistei. Forumā piedalījās 169 galerijas no 22 valstīm. Franciju pārstāvēja 77 galerijas (aptuveni 45%), ārvalstu galerijas bija 92 (aptuveni 55%), jaunpienācējas - 41 galerija. Pēc vairāku gadu prombūtnes šoreiz FIAC bija atgriezušās daudzas nozīmīgas galerijas - modernisma mākslas starptautiski pīlāri, tādas kā Gmurzsky (Ķelne), Krugier-Ditesheim (Ženēva), Leonard Hutton (Ņujorka), Waddington Galleries (Londona), James Goodman & Max Lang (Ņujorka) un citas. Laikmetīgo mākslu visā tās ambīciju daudzveidībā drosmīgi pārstāvēja Jocelyn Wolf, Loevenbruck, Cosmic or gb Agency (Parīze), Hiromi Yoshii (Tokija), I 20 (Ņujorka), Diana Stigter (Amsterdama), XL, Aidan (Maskava), Catherine Bastide (Brisele), Dvir (Telaviva), Nature Morte Bose-Pacia (Ņūdeli-Ņujorka) un citas. Vēl pasākuma organizētāji, nosaucot svarīgākos foruma novatoriskos aspektus, kā vienu no galvenajiem minēja dizainu un aicināja uz to paskatīties nevis no utilitāra lietotāja, bet mākslas baudītāja aspekta. Deviņām dizaina mākslas galerijām tika ierādīta centrālā vieta ekscentriskākajā FIAC mājoklī - our Carrée hallē Luvras iekšpagalmā. Speciāli sagatavotās satelīta kultūras programmas, promenādes, godalgas. Kā pirmā būtu jāmin ļoti veiksmīgi izveidotā brīvdabas mākslas skate, ko varēja nepiespiesti apskatīt Tilerī dārzā ceļā no Grand Palais līdz Cour Carrée vai otrādi. Šeit tikai piecas ienas bija izstādītas starptautisku korifeju instalācijas, dažādu galeriju sadarbības ar Luvras muzeju rezultāts: Tonijs Kregs, Žerārs Dešāns, Ričards Longs, Deivids Mečs, Bruno Peinado, Aleksandrs Ponomarevs un citi. Ekstravagantie objekti piešķīra tradicionālajai Parīzes promenādes vietai jaunu atrakciju - pat tie, kas neapmeklēja FIAC skates, varēja baudīt mazu, bet vērtīgu daļiņu no notikuma. Aizvadītajā gadā tika aizsākta arī starptautisko kuratoru konference - ICI (International Curators' Invitational) - tas pulcināja māksliniekus, mākslas dīlerus, kolekcionārus, kuratorus un mākslas kritiķus. Jau otro gadu pēc kārtas intrigu saglabāja speciālā Marsela Dišāna godalga (Starptautiska laikmetīgās mākslas balva, ko 2000. gadā iedibināja mākslas kolekcionāri, Pompidū centrs un Modernās mākslas muzejs), kas tiek paziņota tieši FIAC laikā. Godalgai bija nominēti četri autori - Adels Adbesemeds, Leandro Erličs, Filips Majā un Bruno Peinado, kuri tika pagodināti veidot speciālas ekspozīcijas Grand Palais. | |
 Skats no izstādes Cing miliards d'anees Tokijas pilī | |
|
Parīze kā enerģiju akumulējošs un enerģiju dāvājošs mākslas centrs. Šobrīd Parīze ar pilnu jaudu cenšas atkarot savas mazliet pabālējušās līderes pozīcijas starp Eiropas kultūras un māksla metropolēm. Oktobri kā nozīmīgāko mēnesi savā gada plānā izvirza daudzas mākslas un kultūras institūcijas. Tā ir nopietna valsts kultūrpolitika, kas drosmīgi un mērķtiecīgi investē milzīgas summas starptautiskas mākslas un kultūras atbalstā. Vērienīgās izstādes Pompidū centrā (Vija Celmiņa, Roberts Raušenbergs, Īvs Kleins), izcilā ASV fotogrāfa Lī Frīdlendera grandiozā retrospekcija Jeu de Paume, Tokijas pils futūristiskā megaekspozīcija Cing milliards d'anées, jaunā sensācija arhitektūras un muzeju pasaulē Branlī muzejs, kā arī pārējā bagātīgā muzeju, galeriju un teātru izrāžu programma - tas viss veidoja pievienoto vērtību FIAC skatēm, liekot turp traukties speciālistiem un mākslas draugiem no pasaules malu malām. Viss labāk, pārdomātāk un organizētāk - arī foruma serviss, rīkojot tik vērienīgas skates, ir svarīgs, lai snobiski noskaņotie kolekcionāri un eksperti varētu teikt: jā, Parīzē šoreiz viss bija vēl interesantāk un labāk organizēts nekā Art Basel vai Frieze. Te jāmin arī FIAC partneri un atbalstītāji: Parīzes pilsētas dome, Francijas Kultūras ministrija, dažādi mākslas fondi un apvienības, kā arī oficiālie sponsori - Citroën, Giorgio Armani Parfums un citi. Valsts pirkumi no FIAC. Ar Francijas republikas valdības speciālu lēmumu 400 000 eiro no kopējā CNAP (Center National des Arts Plastique) iepirkumu ada budžeta tika novirzīti mākslas darbu iepirkšanai tieši no FIAC skatēm FNAC (Fonds National d'Art Contemporain) kolekcijām ar mērķi valstiskā līmenī atbalstīt Francijas laikmetīgās mākslas tirgu. Novērtējot FNAC ekspertu izvēli (viņi bija pirmie FIAC apmeklētāji ar ekskluzīvām pirmās atlases iespējām), jāatzīst, ka tā ir tālredzīga un vieda - tiek ņemts labākais. Vienlaicīgi ar galvenajiem FIAC pasākumiem notika paralēlā jauno galeriju skate SHOW OFF turpat netālu no Grand Palais, kā arī radikālāks alternatīvais pasākums FLICK, kura trajektorija bija tālu no tradicionālajām Parīzes apskates vietām - kultūras un mākslas centrā La Bellvilloise (metrostacija Gambet netālu no Perlašēza kapsētas). Pirmo reizi notiekošais SHOW OFF apvienoja sešdesmit vienu galeriju, kas nākotnē varētu cerēt iegūt vietu godpilnajā FIAC skatē, bet pagaidām vēlējās pārsteigt ar kaut ko jaunu. Tomēr pārsteiguma moments bieži vien izpalika - situācija analoga lielajai skatei, tikai ekspozīcijas paviršākās un saspiestākas. Mani personiski vairāk saistīja FLICK atmosfēra un tur redzētais. Kaut kādā ziņā tas atgādināju mūsu pašmāju jauno mediju centra RIXC un Andrejsalas aktīvistu rīkotos pasākumus, varbūt lielāks vēriens un daži interesantāki autori, bet galvenais - demokrātiski vienkārša atmosfēra, tāda pleca sajūta gan starp rīkotājiem, gan apmeklētājiem (gados jauni cilvēki vai mākslu mīloši dīvainīši), neredzēja snobisko centra pasākumu publiku. Trīs dienu garumā no rīta līdz vakaram apmeklējot visus mākslas megaforuma pasākumus, var nogurt, un vienu brīdi pat iezogas neķītra doma, vai tās mākslas pasaulē nav par daudz, tomēr viss pasākumu kopums ir atstājis patīkamu pēcgaršu, nu gluži kā labs franču vīns. | |
| Atgriezties | |
