VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Makrolab - nākotnes vīzija vai eksistenciālā estētika Ilze Strazdiņa Londonā Makrolab ir slovēņu mākslinieka Marko Peļhana un mākslinieku grupas Atol projekts, kura realizācija uzsākta jau 1994. gadā. Šovasar sešu nedēļu garumā ar to varēja iepazīties Blere Atol pils īpašumos, kas atrodas gleznainā Skotijas kalnienē. |
 CENTRĀLĀS EIROPAS AVANGARDS: APMAIŅA UN TRANSFORMĀCIJA, 1910 – 1930 Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs Veimāra, Berlīne, Desava, Prāga, Lubļana, Vīne, Zagreba, Belgrada, Bukareste, Budapešta, Poznaņa, Lodza, Krakova, Varšava – šīs pilsētas veido Centrālās Eiropas avangarda transformācijas galvenos punktus laikposmā no 1910. līdz 1930. gadam. Izstāde “Centrālās Eiropas avangards: apmaiņa un transformācija, 1910 -1930”, kura stāsta par šīs Eiropas daļas ļoti nozīmīgu 20. gs. jaunās mākslas attīstības periodu, vispirms bija aplūkojama Losandželosā - LACMA no 2002. gada 10. marta līdz 2. jūnijam. Tad no 7. jūlija līdz 6. oktobrim tā bija atvērta Minhenē, Haus der Kunst, bet no 2002. gada 10. novembra līdz 2003. gada 9. februārim ar to varēs iepazīties Berlīnē, Martin Gropius Bau. Negribētos katra liela mākslas projekta tapšanā saskatīt kādu politisku zemtekstu, tomēr vienotās Eiropas aprises un reāla pastāvēšana provocē uz iespējamiem vēsturiski politiskiem un sociāla rakstura komentāriem. Šī iemesla dēļ izstāde vispirms liek domāt par Eiropas kartē vairākkārt notikušajām radikālajām izmaiņām 20. gadsimta gaitā. Meklēt varbūtējas paralēles un salīdzinājumus ar pagātnes situāciju Eiropā un šodienas aktuāliem procesiem. Toreizējo radošo procesu un sakaru intensitāte arī tagad izraisa apbrīnu. Eiropa gan toreiz nebija uz brīvprātīgiem noteikumiem izveidots valstu un nāciju koeksistences modelis. Tomēr laikam tieši 20. gs. sākumā mūsu kontinentā valdīja savstarpējai apmaiņai un mākslas transformācijai ļoti labvēlīgs klimats - tāds, kas bez interneta un citu šodienas moderno sakaru līdzekļu palīdzības veicināja svaigāko mākslas aktualitāšu izplatību pa visu kontinentu. Mākslinieki un intelektuālā sabiedrība nemitīgi nodarbojās ar sevis pārdefinēšanu un rekonstruēšanu. Eiropā izveidojās vienots radikālās radošās un intelektuālās sabiedrības kontaktu tīkls, kas tikpat sekmīgi turpināja darboties arī tad, kad pēc Pirmā pasaules kara vecajā labajā Eiropas kartē tika mainītas sabrukušo impēriju robežas un to vietā parādījās liels skaits jaunu neatkarīgu valstu. Centrālā Eiropa jau pati par sevi ir ļoti bagāta kultūrvēsturiska vide. Nenoliedzami, ka kārtējo interesi par Eiropas kultūru izraisīja radikālās sociāli politiskās pārmaiņas 20. gs. 80. gadu beigās. Atjaunoto valstu parādīšanās kartē pievērsa uzmanību to kultūras mantojumam. Zināmā mērā tad arī sākās šīs konkrētās izstādes tapšana – ar daudz intensīvākiem Centrālās Eiropas valstu mākslas pētnieku savstarpējiem kontaktiem un līdzdalību starptautiskos projektos. Te laikam vērts atgādināt kaut vai par Bonnas Kunsthalles atklāšanu ar grandiozo mākslas projektu “Eiropa. Eiropa. Avangards Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā” 1994. gadā, kam sekoja vairāki mazāka mēroga projekti un izstādes. Turpretī amerikāņu mākslas zinātnieka Stīvena Mensbaha (Steven Mansbah) pētījums par moderno mākslu no Baltijas līdz Balkāniem 1999. gadā apliecināja, ka interese par šo reģionu kultūru radusies arī citur pasaulē. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Losandželosā (izejas punkts bija zinātniska konference ar Eiropas speciālistu piedalīšanos) sākās arī minētās izstādes sagatavošana Losandželosas pavalsts Mākslas muzejā (LACMA) kuratora Timotija Bensona vadībā, kurš, uzklausot arī daudzu Eiropas mākslas speciālistu viedokli, izveidoja konkrēto Centrālās Eiropas avangarda transformācijas versiju. Timotija Bensona atbildes uz mani interesējošiem jautājumiem saņēmu ar interneta palīdzību. |
 Viņš pārdos radošu garu Daiga Rudzāte Mazajā Smilšu ielā, kur savulaik atradās galerijas “Daugava” telpas, šoruden darbu uzsāka mākslinieku preču veikals (pazīstams jau vairākus gadus), galerija, hobiju skola un – arī rāmētava. Kaspars Zariņš, kas ģenerējis šī projekta ideju, nu cenšas to materializēt. Romantiķis, lai cik dīvaini tas skanētu, runājot par personu, kas uzsākusi biznesu. |
