Makrolab - nākotnes vīzija vai eksistenciālā estētika
Ilze Strazdiņa Londonā
Makrolab ir slovēņu mākslinieka Marko Peļhana un mākslinieku grupas Atol projekts, kura realizācija uzsākta jau 1994. gadā. Šovasar sešu nedēļu garumā ar to varēja iepazīties Blere Atol pils īpašumos, kas atrodas gleznainā Skotijas kalnienē. |
| | 
|
| | |
Marko Peļhana vārds būs pazīstams tiem, kas mazliet ir sekojuši slovēņu mediju mākslas aktivitātēm (piemēram, pievērsuši uzmanību ljudmila.org mākslas serverim vai, interesējoties par neatkarīgo mediju projektiem Visuma izpētē, lasījuši intervijas, kas atrodamas RIXC centra mājaslapā http://rixc.lv/01/nodalas/intervi.html un citur internetā). Pagājušā vasarā Marko Peļhans un grupa Atol viesojās RIXC rīkotajā festivālā “Māksla + Komunikācijas”. Sniedzot performanci Zaķusalā, viņi Latvijas publiku iepazīstināja ar tiem medijiem, ar kuriem visbiežāk manipulē savos darbos. Tā ir radio un satelītu datu un infomācijas signālu plūsma, kas netraucēti pieejama ikvienam, kura rīcībā ir zināšanas un nedaudz tehnoloģiskā aprīkojuma.
Marko Peļhans pēc Ļubļanas Kino, radio un televīzijas akadēmijas beigšanas 1992. gadā nodibināja Atol, kas joprojām darbojas kā viņa izpētes projektu vadības struktūra. Vienlaikus tika uzsākta sadarbība ar “guļamistabas hakeriem” un radio aktīvistiem, konstruējot kaut ko līdzīgu militārās industrijas komunikācijas un informācijas kontroles modelim.
Viens no agrīnajiem Atol darbiem bija Vasilija Kandniska gleznas iespaidā radītā filma "Ladomir: pirmā virsma" (1994), kur redzamā krāsas un līnijas meditācija veidota, miksējot programmēšanas valodu ar High Tech – reālā laika grafiku renderēšanu. Šai darbā izmantotais nosaukums Ladomir turpmāk kalpo kā apakšvirsraksts veselam darbu ciklam. Ladomir ir aizlienēts no krievu avangardista – futūrista - rakstnieka Veļimira Hļebņikova poēmas ar tādu pašu nosaukumu. Tie, kas lasījuši šo poēmu vai ir pazīstami ar Hļebņikova daiļradi, varbūt zinās, ka supremātistu garā konstruētais nosaukums, kas sastādīts no diviem vārdiem, kuri savienoti ar "O", mēģina radīt vīziju par nākotnes universālo zemi (tulkojot Lad kā cilvēks /harmonija un Mir kā miers/pasaule). Šī gan nav visharmoniskākā vai mierīgākā nākotnes zemes vīzija, ko ataino Hļebņikovs, drīzāk gan pilnīga tās antitēze.
Dekonstruējot vecās pasaules kārtību un sintezējot jaunās pasaules modeli, Hļebņikovs ir spējis saskatīt vēlīnā 20. gs. tēlu tieši tādu, kāds tas šodien paveras mūsu priekšā un visapkārt. Mazliet uzmanīgāk paskatoties civilizācijas vēsturē, nav grūti apjaust, ka šodienas sabiedrība atrodas nepārtrauktā kara un apjukama stāvoklī. Marko pats, skaidrojot poēmas iespaidu uz savu radošo darbību, 1997. gadā norāda: “Ladomir īpaši labi pazīst un apraksta šodienas esības būtību: mēs visi esam karavīri globālā kapitāla karā, pastāvīgi pakļauti psihiskai vardarbībai un spiedienam.”
Agrīnos darbos Atol mērķtiecīgi nodarbojās ar šī spiediena un globālās kontroles mehānismu izzināšanu un vizualizēšanu, savukārt Makrolab projekts var tikt uzskatīts par nākamo soli mediju demistifikācijā un informācijas sabiedrības gara materializēšanā, funkcionālu, autonomu kontraktu radīšana.
Projekts Makrolab iecerēts kā desmit gadus ilgs izpētes un attīstības process, kuru noslēgtu ambiciozs mērķis - uzstādīt neatkarīgu izpētes centru Antarktīdā 2007. gadā. Projekts centrējas ap autonomu dzīves vidi (kapsulu), kurā ērti var dzīvot un strādāt četru cilvēki. Tās dizainu kopā ar Marko Peļhanu veidojuši arhitekti Matevz Francis un Aljez Lavrics. Metāldarbus veicis Joze Miklic.
Šī visai komfortablā sudraba krāsas prakttiskā konstrukcija līdzinās futūristu skulptūrai un ir sadalīta vairākās sekcijās. Darba galds, kas atgādina komunikāciju pulti (līdzīgu tai, kas bija uzstādīta documenta X izstāžu hallē, kur pirmo reizi projekts tika izrādīts plašākai publikai): monitori, datori, transformētāji, vadi, klaviatūras. Neliela virtuvīte ar gāzes plītiņu un ūdens krānu, četras guļvietas, un katram sava autonomā higiēnas zona.
Enerģiju ražo vēja darbināta spēkstacija (ar 4 kW avārijas gadījuma ģeneratoru). Ūdeni no nelielās upītes pumpē ūdens pumpis, kam pievienotas attīrīšanas iekārtas. Šāda modeļa miteklis spēj pastāvēt, izmantojot solāro un vēja enerģiju, projekta otrajā fāzē tiek plānots arī izstrādāt atkritumu pārstrādes iekārtas, hidrofonisko vienību, izveidot noslēgtu mūžīgo mazdārziņu un atmosfēras "menedžmenta sistēmu" ārkārtējiem laika apstākļiem.
Viens no projekta mērķiem ir izdzīvošana izolācijā. Viņi pārbauda ideju par to, ka neliela grupa cilvēku pilnīgā izolācijā ir spējīga radīt daudz vairāk informāciju cilvēka evolūcijas un stāvokļa izpratnei nekā plašas masu kustības, Makrolab amplifē telpas un laika izjūtas trūkumu mūsdienu modernā sabiedrībā, kur indivīds ir atstāts bez īstas orientācijas un lietu atpazīšanas iespējas.
Vasarā Makrolab darba grupa strādāj Skotijas kalnienē, 20 kilometru attālumā no tuvākās apdzīvotās vietas un bija aizniedzams tikai kalnu džipā. Patiesībā viņi atradās pilnīgā izolācijā no sabiedrības.
Viņu veiktie ambiciozie pētījumi iedalīti trīs galvenajās izpētes kategorijās: telekomunikācijas, laika apstākļu sistēmas un migrācija (visplašākā šo vārdu nozīmē). Makrolab tehniskais aprīkojums ir līdzīgs tam, ko izmanto zinātniskos izpētes centros. Māksliniekiem tiek nodrošināta pieeja plašam īsviļņu diapazonam, mobilām radio frekvencēm, teleprintiem un satelītu telefonsistēmām, interneta un satelītu video translācijām. Skotijā iedibinātie sakari ar netālo Dandī universitāti Makrolab ir radījusi vēl vienu iespēju - pieslēgties Dandī laika apstākļu novērošanas teleskopiem.
Šovasar sešu mēnešu laikā te pabija gandrīz 30 mākslinieki, zinātnieki un mediju aktīvisti, kas, strādājot ar skenēšanas, ierakstu, digitēšanas, translācijas instrumentiem vai vienkārši ar radio uztvērēju, kolekcionēja un analizēja uztvertos signālus, atmosfērā notiekošo vai daudz tuvākos psihiskos laukus, ko pēcāk transformēja trīsdimensiālās vizuālās struktūrās, dokumentos un objektos. Projekti savā dažādībā variējās no satelītu raidītās informācijas kolekcionēšanas un tās transformēšanas audio /vizuālās datu bāzēs, "sērfošanas" televīzijas kanālos, eksperimentiem ar kalnienē pieejamo floru un faunu, performancēm un laika apstākļu analīzes līdz pat raķešu palaišanai un radio astronomijas online stacijas attīstību plānu izstrādei.
Pēdējais projekts lielā mērā ir saistīts ar Irbenes radio teleskopu, ko (pateicoties jau atkal mūsu pašu RIXC) uz globālās mediju kartes "uzlika" pagājušā gadā uzsāktais projekts "Akustiskā telpa". Projekta Radioqualia dalībnieki, kas rezidēja gan "Akustiskās telpas", gan Makrolab darbnīcās, VIRAC (Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs) radio teleskopa iekļaušanu globālā radio teleskopu lokā uzskata par savu māksliniecisko misiju. Tiek apspriesti plāni par VIRAC pieslēgšanu internetam, par iekļaušanu globālā teleskopu datu bāzē un par online radio izveidi, kur galvenokārt būs pieejami teleskopa raidītie signāli no Visuma. Nākamā gada vasarā darbosies "Akustiskās telpas" laboratorijas, kuru laikā paradzēta satelīttranslācija, kas savdabīgi "apvienos" Latvijas labratorijā strādājošos māksliniekus ar tai laikā Dienvidāfrikā dislocētajiem Makrolab iemītniekiem - māksliniekiem un zinātniekiem.
Marko vienmēr akcentējis vietas izvēles nozīmību kārtējai Makrolab darbnīcai. Tā, piemēram, Skotijas kalnieni viņš noskatījis jau 1996. gadā, kad ar mugursomu plecos esot izstaigājis kalnus no astrumiem līdz rietumiem un nopietni izstudējis Skotijas vēsturi. Pirmajā brīdī, veroties apkārtējos kalnainos klajumos (kas tik ļoti atsauc atmiņā atklātnēs bieži apbrīnoto kailo kalnu galotnes), tas šķiet neskarts dabas stūrītis, kura konceptuālo pievilcību šī projekta kontekstā it kā grūti izprast. Tomēr, iedziļinoties reģiona un vietējā klimata izmaiņu vēsturē, kļūst skaidrāks Makrolab iejaukšanās mērķis tieši šai vidē.
Blere Atol kalniene ir joprojām pils un tur mītošās ģimenes privātīpašums. Reiz šeit zaļojuši skaisti Skotijas meži, kuros mituši neskaitāmi meža zvēri, galvenokārt tūkstošiem stirnu un alņu, kas sargājušies no vilkiem un lāčiem. Meži nu ir nocirsti, tas savukārt mainījis vispārējo klimatu un purvu attīstību, un stirnām vairs nav palicis neviens cits ienaidnieks kā ikgadējais medību laiks.
Intervence vidē (Makrolab fiziska instalācija) un tās skulpturālais raksturs neapšaubāmi ir būtiskas nianses, tomēr Makrolab kontekstā vadītie izpētes darbi telekomunikāciju un satelītsistēmu laukā ir tas, kas veido šī darba unikālo raksturu. Šī iejaukšanās elektronisko datu sistēmā nenozīmē tikai novērošanu vai komunikāciju, tikpat labi tā varētu nozīmēt reprodukciju, pārkonstruēšanu, datu krustošanu. Tieši šis faktors ievirza šeit strādājošo mākslinieku darbību uz slidenās taciņas starp legālo/ nelegālo, kontrolēto/regulēto, publisko / privāto.
Darbojoties laukā, kas no tā aizsākumiem ir bijis valdības un militāro privileģētā teritorija, Makrolab ar savu esību ne tikai apliecina jaunās sociālās vides esību, bet, pētot autonomijas, brīvās pieejas un atvērto tīklu konceptus, virza uz priekšu un popularizē ideju par nekontrolētu starptautisko sabiedrību un informācijas brīvu plūsmu šodienas elektronisko mediju un informācijas sabiedrības laikā.
Pabeidzot nelielo ieskatu unikālā projekta daudzpusīgajos aspektos, vēlreiz citēšu Marko teikto lekcijā, ko viņš sniedza dokumenta X programmas "100 dienas. 100 viesi" ietvaros. Runājot par pretošanās kustības jaunās stratēģijas nepieciešamību, darbojoties kontrolētos komunikāciju laukos, Marko piedāvāja savu stratēģiju. “Uzcelt neatkarīgu, globālu satelīttelekomunikāciju tīklu, kas būtu alternatīva jau esošai Intelsat sistēmai un zemās orbītas komerciālām sistemām. Viss, ko mums vajag, ir iespēja kontrolēt un vadīt četrus satelītus. Par to mums ir jāsāk domāt jau tagad, jo - kā pierādījusi divu gadu ilgā darba prakse un pētījumi - sistēma, uz kuru varam pilnīgi paļauties, lai turpinātu pētījumus Visuma un komunikāciju sfērā, vienkārši neeksistē. Ja runa ir par satelītu tīklu kodēšanu drošības vārdā, tad pavisam nesen Eiropas savienība un ASV aizsāka izstrādāt plānus par koda atslēgu pieejamību tikai šo zemju valdībām. Vārdu sakot, jūs kodējat, bet mēs vienalga turēsim atslēgu."
Tieši erudīcija un risinājumu piedāvājums, saglabājot neatkarīgā mākslinieka pozīcijas, kas balstītas vispārējās brīvības izpausmē, manuprāt, vislabāk raksturo Marko Peļhana un mākslinieku grupas Atol koncepciju un darbību. Tuvāku informāciju par Makrolab projektiem un nākotnes plāniem varat atrast makrolab.ljudmila.org. |
| | | Atgriezties | |
|
