 Joprojām neizceltais ģēnijs Georgs Šenbergs
Ineta Purmale
Mainīgs un neprognozējams savos darbos kā aizvadītais pavasaris – tā klasiskās mākslas galerijā “Antonija” ienāca Georgs Ansis Jānis Šenbergs (1915–1989). Viņš pats jau vairs ne, bet viņa darbi. Kaut varētu teikt arī tā, jo viņš ir viņa gleznas. Mākslinieks, kas sevi pilnībā, bez atlikuma ielicis savā mākslā. Tāpēc arī izstādei dots nosaukums “Dienasgrāmata”.
Doma par Georga Šenberga izstādes rīkošanu radās nejauši. Galerijā bieži tiek piedāvāti dažādu mākslinieku darbi, un te, kādā pavasara dienā, tika atnestas divas neliela formāta Georga Šenberga gleznas. Tā kā galerija “Antonija” specializējusies klasiskajā mākslā, tad klasiķu darbi šeit nonāk bieži. Taču šīs gleznas pārsteidza ar īpašo individualitāti, rokrakstu, šarmu, tās ļoti atšķīrās no latviešu glezniecībai raksturīgajām kvalitātēm. Radās vēlme pameklēt vēl kādus darbus, un tā galerijas apmeklētājiem tika piedāvātas septiņas Georga Šenberga gleznas un sešpadsmit lapas ar mākslinieka meditatīviem tekstiem. Šī bija tā retā reize galerijas dzīvē, kad darbi tika pārdoti jau pirms izstādes atklāšanas.
|
Patiesības meklētājs Pārdomas Bruno Vasiļevska izstādē 
