VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Oforta spēks Neles Zirnītes uzvara IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Spānijā | |
 Nele Zirnīte. Krauja | |
|
2007. gada nogalē grafiķe Nele Zirnīte par darbu "Krauja" ieguva galveno prēmiju Spānijas pilsētā Ksativā (Xativa) notikušajā IX Hosē de Riberas vārdā nosauktajā starptautiskajā grafikas biennālē, ko organizē un atbalsta pilsētas dome un Ksativas Rotari klubs. Iemesls, kādēļ grafikas biennāle nosaukta slavenā spāņu baroka laika gleznotāja Hosē Riberas vārdā, ir vienkāršs - kataloņi lepojas ar to, ka viņš dzimis Ksativā. Savukārt mums būtu jālepojas ar Latvijas mākslinieku sasniegumiem. Nele Zirnīte ir daudzkārtēja starptautisku grafikas mākslas konkursu laureāte, un šī uzvara vēlreiz apliecina mākslinieces augsto meistarību, strādājot ar tik sarežģītām grafikas tehnikām kā oforts un akvatinta. Šī grafikas biennāle citu līdzīgu izstāžu vidū izceļas ar spēju novērtēt klasiskās grafikas tehnikas, par ko liecina dalības noteikumos ierakstītais punkts, kas aizliedz piedalīties ar darbiem, kuri tapuši monotipijas, sietspiedes vai digitāldrukas tehnikā. Kopumā biennālē bija iesūtīti 142 darbi, no kuriem žūrija atlasīja 33 darbus otrajai kārtai un visbeidzot no tiem - četrus. Trīs autori - Barbara Titko (Polija), Suna Dzjisjiņa (Song Ji-Xin, Ķīna) un Marta Madalena (Polija) ieguva godarakstus, bet Nele Zirnīte - galveno balvu. Māksliniece piedalījās biennālē ar diviem darbiem - "Krauja" (2006) un "Miriādes" (2006) -, kas Rīgā bija skatāmi viņas personālizstādē Nexus "Rīgas galerijā" 2007. gada rudenī. Tagad Nele Zirnīte gatavojas nākamajām izstādēm - biennāles uzvarētājam ir pienākums rīkot izstādi Ksativā (mākslinieces darbi tur būs skatāmi 2008. gada rudenī), un jau pavisam drīz gaidāmas izstādes Klaipēdā un Viļņā, kā arī 2009. gada pirmajā pusē - personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ar kuru Nele Zirnīte atzīmēs piecdesmito jubileju. Neles Zirnītes darbi izceļas ar īpašu tehnikas jutekliskumu un sarežģītu tēlu valodu, ko bagātina radošās domas dziļums un izteiksmīgums. Mākslinieces daiļradē, ļaujoties apziņas plūsmai, līdzīgi kā 20. gs. sirreālistu darbos, aktualizējas tēli, kas līdzinās cilvēciskām būtnēm, bet tajā pašā laikā ir pietiekami mītiski un noslēpumaini. Grafiķe Nele Zirnīte darbu "Krauja" komentē šādi: "Saikne starp daudzām lietām, kas pa neredzamiem kapilāriem dzenā dzīvības asinis cerību jūrā, palīdzot noturēt harmonisko dzīves pulsu... Kā gribas sataustīt to īsto un bez aritmijas simptomiem." Darbā apvienotas vairākas tehnikas - oforts, akvatinta un atklātais kodinājums, radot vieglu estētisku kompozīciju, kurai piemīt īpaša, nervus kutinoša noskaņa, kas izteikta tās izkārtojumā. Cilvēku figūras ir kā rasas lāses, kas rīta agrumā vēl cenšas noturēties pie zāles stiebriem. Jūra - kā dzīves jēdziena metafora, kurā katrs turas pie savas trauslās dzīvības. Katram ir kāda cerība, mērķis, ko piepildīt dzīvē, varbūt pat vienkārši saglabāt savu dzīvību. Neles Zirnītes darbu tēlainībai raksturīgs vizuāls trauslums, kas eleganti apvienots ar garīgu spēku (bet varbūt tas ir tieši fiziskais spēks, ja ņem vērā, ka grafikas māksla ir pietiekami sarežģīts un smags darbs). Mākslinieces darbos jaušama kādas citas, netveramas pasaules eksistence, kas pastāv tikai kodinātos plates virsmu novilkumos, iemiesojot personisko pārdzīvojumu, izjūtu un domu sajaukumu ar fantāziju. Rezultātā rodas izcili grafikas darbi. | |
| Atgriezties | |
