VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
NO VISA KĀ PA DRUSKAI...
Ilze Orinska
  Apskatot Eiropas muzeju piedāvājumu vasaras sezonai, kļūst skaidrs, ka izstāžu rīkotāji nebūt negatavojas mierīgajam bez­publikas brīvdienu laikam, bet gan steidz gādāt to pašu labāko un iespaidīgāko, it kā savstarpēji sacenšoties. Tāpēc šoreiz - īsi, bet informatīvi - mēģināsim apzināt pēc iespējas vairāk gaidāmo mākslas notikumu.

 
  Berlīne

Sākumā - par kādu jaunu un oriģinālu izstāžu vietu Berlīnē. No jūnija mākslas cienītāji, kam rocība neļauj iegādāties pašiem savu mūsdienu mākslas kolekciju, varēs apjūsmot vācu kolekcionāra un reklā­mas biznesmeņa Kristiāna Borosa (Christian Boros) grandiozo mākslas templi. Lielās ažiotāžas iemesls ir vieta, precīzāk, atvēršana vairs nav nekāda sensācija, ko 2003. gadā Borosa kungs ar kundzi noskatīja saviem aptuveni 500 mākslas darbiem - 1942. gadā Hitlera iecienītā arhitekta Alberta Špēra (Albert Speer) celto aizsargbunkuru, kas bija pa­redzēts apkārtējo iedzīvotāju un Berlīnes Frīdrihštrāses stacijas pasažieru glābšanai pilsētas bombardēšanas laikā. Pēc gadu ilgas projektēšanas un četru gadu pārbūves darbiem Berlīnes austrumu puses centrā ir tapis unikāls muzejs: saglabājot arhitektūras un vēstures pieminekļa ārējo veidolu ar ložu atstātajām kara zīmēm, iekš­pusē ar modernu dimanta griežņu tehniku ir izveidots īpatnējs vienots interjers. Pati pārbūve šķiet kā apmāta mākslinieka izlo­lota ideja... Izgraizot līdz pat 3,10 m biezo dzelzsbetonu, no 120 telpām ir izvei­dotas 80 ar griestu augstumu no 2,30 līdz 13 met­riem. Izstāžu telpu kopējā platība ir 3000 m2, uz jumta ir izvietoti 1000 m2 plaši kolekcionāra dzīvojamie apar­tamenti ar terasi un dārzu. Atšķirībā no citām jaunā­kajām muzeju celtnēm ar lieliem logiem un dienas gaismu Borosa bunkurā ir tikai mākslīgais apgaismojums. Arī ekspozīcija ir īpatnēja - nevienam kura­­toram netika ļauts to pieslīpēt. Māksli­nieki paši bija atbildīgi par savu darbu pre­zentāciju, daļēji tos pat tematiski pārveidojot un pielāgojot celtnes specifikai.

Lai iekļūtu mākslas bunkurā un divu stundu garā ekskursijā apskatītu kolekcijas pirmo daļu - skulptūras, instalācijas un performances, kas tematizē šo īpatnējo celtni un telpu, no jūnija var pieteikties interneta lapā (www.sammlung-boros.de), kuru ievada kolekcionāra teikums: "Es krāju tādu mākslu, ko nesaprotu".

Mūsdienu muzejs - Hamburgas stacija Berlīnē (Hamburger Bahnhof - Museum fur Gegenwart) vienlaikus piedāvā divas foto­grāfijas lielmeistaru izstādes: līdz 10. au­­gus­tam "Skaidrais saprāts" - Anna un Bern­hards Blūmes (Reine Vernunft - Anna&Bernhard Blume) un līdz 24. augustam Volfganga Tilmana izstāde "Deglis" (Lighter - Wolfgang Tilmanns).

1937. gadā dzimušie Anna un Bernhards Blūmes ir mūsdienu slavenākie inscenētās fotogrāfijas žanra pārstāvji. Lielformāta melnbalto attēlu sērijās pašu mākslinieku atveidoti personāži vai arī viņu ikdienas ierastā vide - virtuve, dīvāns, koki u. tml. - traucas stihiskā kustības virpulī. Mākslinieki pāris ironiski filosofiskos pašeksperimentos ilustrē tēzi par visu šausmu un briesmu pirm­sākumiem ierastajā un zināmajā. Bla­kus agrāko gadu darbiem izstādē ir skatāmi arī jauni, ar datortehniku radīti, - te gan jāatzīst, ka tehnikas triki un visvarēšana šoreiz kapitulē vienkāršas mehānikas un jestras idejas priekšā.

Gados krietni jaunākais Volfgangs Til­mans (dz. 1968. g.) 20. gs. beigās kļuva pa­zīstams ar oriģināliem portretiem un pop­kultūras momentuzņēmumiem. 2000. gadā Londonā viņam tika piešķirta Tērnera bal­va - nozīmīgākais apbalvojums, kāds Liel­britānijā var aplaimot mākslinieku, kas jaunāks par 50 gadiem. Tilmans ir fotografējis visu - cilvēkus, klusās dabas, ainavas, pilsētas. Tagad viņa interesi saista pats foto­grāfijas tapšanas process, fotopapīra struktūra un īpatnības, fotogrāfija kā mate­riāls objekts, nevis attēlošanas līdzeklis. Jaunie, bieži vien īpatnēji abstraktie darbi veido izstādes centrālo daļu. Plašā skate ar vairāk nekā 200 fotogrāfijām aptver laiku no 1986. līdz 2008. gadam.

Līdz 31. augustam Hamburgas viesiem un caurbraucējiem noteikti jāapmeklē Švei­­­­ces pazīstamākā mākslinieku dueta Pētera Fišli (dz. 1952. g.) un Dāvida Veisa (dz. 1946. g.) (Peter Fischli, David Weiss) retrospektīvas "Jautājumi un ziedi" (Fragen &Blumen) izstāžu zālē Deichtorhallen, kas atrodas netālu no Hamburgas Centrālās stacijas, - ērta iespēja lieliski pavadīt laiku, ja, gaidot vilcienu, negribas klīst pa bieži vien lietaino Ziemeļvācijas lielpilsētu... Nopietnības un vienveidības nomāktajā mūsdienu mākslas ainavā tā ir arī vienrei­zēja izdevība - redzēt divu lielu mākslinieku humora un grandiozu ideju pilnas daiļrades kopskati. Fišli un Veisa fotogrāfijas, filmas, skulptūras un instalācijas šķiet kā jautru spēļu nepretenciozi blakusprodukti, no ku­riem nozīmīgas tēmas un dziļš saturs izlo­bās tikai pēc tam, kad smiekli ir aprimuši un amizantu skatīšanos nomaina uzmanīga pētīšana.

Hamburgas Mūsdienu galerija (Galerie der Gegenwart) - laikmetīgās mākslas mu­zejs vasarā saviem apmeklētājiem piedāvā divas ļoti atšķirīgu mākslinieku izstādes. Līdz 6. jūlijam - 1964. gadā Minhenē dzi­­mu­šā Tomasa Demanda (Thomas Demand) fotogrāfijas, līdz 24. augustam - 1903. ga­dā Daugavpilī dzimušā un 1970. gadā Ņu­jorkā mirušā gleznotāja Marka Rotko (Mark Rothko) darbus.

Izstāde "Kamera" (Camera) izceļ Tomasa Demanda mākslas politisko aktuali­tāti. Dzidrie, vienlaikus arī mīklainie attēli raisa pārdomas par politikas meliem, nor­malitā­tes bezdibeņiem, spiegošanu, novē­rošanu un izspiešanu. Reālus notikumus vai zīmī­gas vietas, ko sabiedrības apziņā ieskalo un manipulē masu mediji, māksli­nieks savā darbnīcā detalizēti rekonstruē modeļos - to vienīgais materiāls ir papīrs -, kuri tad pārtop liela formāta fotogrāfijās. Tās gan ir jāpētī ilgi un pamatīgi, visu laiku sev atgā­dinot, ka viss ir neīsts un no papīra.

Marka Rotko izstāde "Retrospektīva" (Die Retrospektive) ar aptuveni 110 dar­biem tiek reklamēta kā ārkārtīgi reta izde­vība vienu­viet priecāties par tik daudziem ab­straktā ekspresionisma pamatlicēja dar­biem, kas tik drīz vis neatkārtosies. Tiek minēti vairāki iemesli šādai prognozei, pie­mēram, Rotko gleznu astronomiskās cenas mākslas tirgū un trauslā krāsu slāņa saglabāšanas problē­mas. Divas trešdaļas ekspo­nātu uz laiku ir atceļojuši no ASV un Eiropā līdz šim vēl nav redzēti.

Bonna

Rietumvācijas bijušās galvaspilsētas Bon­nas milzīgais mākslas un izstāžu nams Bundeskunsthalle rāda kontrastus. Līdz 17. augustam nozīmīgu pašmāju māksli­nie­ku sniegumu izstādē "Apmeklējums" (Visite) un Japānas lietišķās mākslas šedev­rus iz­stā­dē "Svētā kalna tempļa dārgumi" (Tempelschatze des heiligen Berges) līdz 24. augustam. Pirmā izstāde tika veidota sakarā ar Vācijas prezidentūru ES Padomē un 2007. gada pavasarī ciemo­jās Briselē. 60 ievērojami vācu mākslinieki, kā, piemē­ram, Rebeka Horna, Katarīna Zīverdinga, Gerhards Rihters, Jorgs Imen­dorfs (Rebecca Horn, Katharina Sieverding, Gerhard Richter, Jorg Immendorff) un citi radoši izzina un inter­pretē cilvēka esamības pamatnosacīju­mus ar visdažādākajiem māk­slinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Izstāde ir Vācijas mūs­dienu mākslas vizītkarte, ko pasniegt sva­rīgu apmeklējumu laikā, lai pretī saņemtu krietnu devu respekta un atstātu svarīgu iespaidu.

Satraucoša eksotikas un reliģiskas paci­lātības dvesma caurstrāvo otro izstādi. Tajā skatāmi Japānas vecākā klostera Daigo-dži (Daigo-ji) dārgumi: 240 izcili lietišķās mākslas priekšmeti, kas izgatavoti laikā no 8. līdz 17. gs., - lielformāta skulptūras, vērtīgas gleznas un attēlu ruļļi, izsmalcinā­tas kaligrāfijas un budisma svētraksti sut­ras. Tā ir lielākā budisma mākslas izstāde aiz Japānas robežām. Trauslie un vairākus gadsimtus senie priekšmeti ļoti jūtīgi reaģē uz ilgu transportēšanu un apkārtējo apstākļu maiņu. Nacionālais kultūras aiz­sar­dzības likums vēl jo vairāk apgrūtina mākslas priekšmetu izvešanu no Japānas. Tādēļ sensacionāls ir lielais sargājamo nacio­nālo dārgumu skaits, kas ir atceļojuši uz Bonnu.

Minhene

Vācijas dienvidu apceļotājiem Minhenes Mākslas nams (Haus der Kunst Munchen) līdz 14. septembrim piedāvā nesen mirušā amerikāņu popārta iedibinātāja Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg) materiālkolāžu izstādi  "Ceļojot '70-'76" (Travelling '70-'76). 20. gs. vidū mākslinieks savos darbos sāka integrēt atras­tus priekš­metus - spul­dzes, tapešu gabalus, autorie­pas, tā jaucot robežu starp glezniecību un tēlniecību. Kā jau liek nojaust izstādes no­sau­kums, sešas eksponētās darbu sērijas ir radušās ceļo­ju­mu iespaidā - no 1970. ga­da pēc ārkār­tīgi veiksmīga laika Ņujorkā mākslinieks apce­ļoja Eiropu, Izraēlu, Indiju un citas valstis. Līdz šim reti rādītie darbi ir koncentrēti, skaidri un precīzi, tie liecina par lielu vēro­šanas prieku un prasmi.

Vienreizīgs vērotājs ir arī 1952. gadā Bristolē dzimušais fotogrāfs Martins Parrs (Martin Parr). "Parra pasaule" (Parrworld) ir otra vasaras izstāde Minhenes Mākslas namā (līdz 17. augustam). Britu fotogrāfa darbi ir atpazīstami pēc neierastiem skat­punktiem, spilgtām krāsām un dīvainiem motīviem. Vairāk nekā 30 gadus Parrs ar kritisku, nesaudzīgu  un vienlaikus arī hu­mora pilnu skatījumu dokumentē sabied­rību un sadzīvi Lielbritānijā, kā arī tādus globālus fenomenus kā masu tūrisms. Jau­nākajā sērijā Luxury speciāli šai izstādei Parrs sev raksturīgajā groteskajā manierē portretē bagātos un skaistos modes skatēs, zirgu skriešanas sacensībās, mākslas un luk­suspriekšmetu tirgos Dubaijā, Durbanā un Maskavā. Otru šīs interesantās un dzīvīgās skates daļu veido paša fotogrāfa savāk­ta dīvainu attēlu, pastkaršu un kuriozu objek­tu kolekcija. Tā akcentē viņa cieņu pret ne­parasto un dīvaino, kas, uzmanīgāk vēro­jot, atklājas banālajā. (www.hausderkunst.de)

Madride

Madridē Nacionālais Prado muzejs (Museo Nacional del Prado) vasaras sezonā piedāvā Goiju, turklāt - restaurācijas uz­postu. Izstāde "Goija kara gados" (Goya en tiempos de guerra) (līdz 13. jūlijam) ir veltīta ģeniālā spāņu gleznotāja Fransis­ko de Goijas (Francisko de Goya) darbībai laikā no 1795. līdz 1819. gadam, kad tapa daudzi viņa  ievērojamākie darbi - gleznas un grafi­kas cikli par kara tēmu. Divas pazīstamākās gleznas par 1808. gada 2. maija spāņu sacelšanos pret Napoleona Bonaparta armiju un dumpinieku nošaušanu 3. maijā, notīrī­tas un restaurētas, veido izstādes centrālo daļu. Prado muzeja īpašumā ir pasaulē lie­lākā Goijas kolekcija ar vairāk nekā 140 gleznām, bet ekspozīcijas autori nav apmierinā­ju­šies ar pašmāju dārgumiem vien, publikai tiek piedāvāti daudzi šedevri no citiem muzejiem un privātām kolekcijām. No otr­dienas līdz sestdienai no plkst. 18, svētdie­nās no plkst. 17 ieeja muzejā ir par brīvu. (www.museodelprado.es)

 

Vīne

Arī Austrijas galvaspilsēta Vīne vilina ar liela mākslinieka lielu retrospektīvu. Pauls Klē - "Formu spēles" (FormenSpiele) līdz 10. augustam mākslas muzejā "Albertīna" (Albertina).

Paula Klē (1879-1940) mākslā, kas vien­laikus ir gan priekšmetiska, gan abstrakta, redzamā īstenība un sirreāli poētiskie izdo­mājumi savijas kompleksos, mīklainos un alegoriskos attēlos. Izstādes pamatā ir orga­niskās ķīmijas profesora un kontraceptīvo tablešu izgudrotāja Karla Džerasi (Carl Djerassi) dāvinājums Albertīnas muzejam - vairāk nekā 65 modernā klasiķa darbi. Kolek­cionāru jo īpaši interesējis Paula Klē grafiskais mantojums - zīmējumi, akvareļi, guašas, grafikas. (www.albertina.at)

Parīze

Līdz 15. jūnijam otrās Monumentas ietvaros Parīzes Grand Palais 13 500 m2 plašajā Kupola zālē šogad ļauts izvērsties amerikāņu tēlniekam Ričardam Serram (Richard Serra). Viņa monumentālā skulp­tūrinstalācija ar nosaukumu Promenade komunicē ar vienreizīgo celtnes arhitektūru, kupola dzelzs konstrukciju un stiklu. Spe­ciāli šai vietai un izstādei radītā tērauda ainava, kas ir gan radikāla un poētiska, gan lakoniska un aizraujoša, piedāvā iespēju no jauna izjust telpu, līdzsvaru, gravitāciju. Pērn ar Anselma Kīfera (Anselm Kiefer) ārkārtīgi veiksmīgo un 135 000 cilvēku apmeklēto izstādi iedibinātā Monumenta ir interesants pasākums ar milzīgu rezonansi ne tikai Francijas, bet arī internacionālajā mākslas pasaulē. (www.monumenta.com)

Londona

No Londonas Tate Britain uz Parīzes Modernās mākslas muzeju (Musee d'Art Moderne de la Ville de Paris) līdz 7. septembrim ir pārcēlusies angļu gleznotāja Pētera Doiga (Peter Doig) izstāde. Ja vien ir iespēja, jāredz šī mūsdienu dārgākā māksli­nieka mulsinošās, dīvainas noskaņas rosi­nošās gleznas, kas, šķiet, aptumšo mākslas pircēju prātus un izsolēs regulāri sasniedz astronomiskas cenas un jaunus rekordus. Tālāk izstāde ceļos uz Frankfurti - no 9. oktobra būs skatāma mākslas muzejā Schirn Kunsthalle.

Toties Britu muzejs (British Museum) ar izstādi "Fascination with Nature" līdz 5. augustam atskatās uz Ķīnas pagātni un cenšas izdibināt putnu, ziedu un kukaiņu motīvu nozīmi Ķīnas mākslā. Šajā izstādē ieeja ir bez maksas. (www.thebritishmuseum.ac.uk)

Londonā gaidāmā olimpiāde jau pamatīgi uzkurinājusi gan publikas, gan muzeju darbinieku interesi par Ķīnu. To apliecina fakts, ka vienlaikus divi lieli muzeji vasaras programmā iekļāvuši izstādes par šīs valsts mākslu un kultūru. Viktorijas un Alberta muzejs (Victoria and Albert Museum) līdz 13. jūlijam rāda izstādi "Ķīnas dizains šodien" (China Design Now), koncentrējot uzmanību uz Ķīnas milzīgo un neremdināmo kāri pēc visa jaunā, it īpaši pēc moderna dizaina. Izstādē var iepazīt Ķīnas labāko jauno arhitektu, fotogrāfu, mēbeļu un modes dizaineru pārsteidzošos projektus. (www.vam.ac.uk)

 
Atgriezties