VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| NO VISA KĀ PA DRUSKAI... Ilze Orinska Apskatot Eiropas muzeju piedāvājumu vasaras sezonai, kļūst skaidrs, ka izstāžu rīkotāji nebūt negatavojas mierīgajam bezpublikas brīvdienu laikam, bet gan steidz gādāt to pašu labāko un iespaidīgāko, it kā savstarpēji sacenšoties. Tāpēc šoreiz - īsi, bet informatīvi - mēģināsim apzināt pēc iespējas vairāk gaidāmo mākslas notikumu. | |
|
Berlīne Sākumā - par kādu jaunu un oriģinālu izstāžu vietu Berlīnē. No jūnija mākslas cienītāji, kam rocība neļauj iegādāties pašiem savu mūsdienu mākslas kolekciju, varēs apjūsmot vācu kolekcionāra un reklāmas biznesmeņa Kristiāna Borosa (Christian Boros) grandiozo mākslas templi. Lielās ažiotāžas iemesls ir vieta, precīzāk, atvēršana vairs nav nekāda sensācija, ko 2003. gadā Borosa kungs ar kundzi noskatīja saviem aptuveni 500 mākslas darbiem - 1942. gadā Hitlera iecienītā arhitekta Alberta Špēra (Albert Speer) celto aizsargbunkuru, kas bija paredzēts apkārtējo iedzīvotāju un Berlīnes Frīdrihštrāses stacijas pasažieru glābšanai pilsētas bombardēšanas laikā. Pēc gadu ilgas projektēšanas un četru gadu pārbūves darbiem Berlīnes austrumu puses centrā ir tapis unikāls muzejs: saglabājot arhitektūras un vēstures pieminekļa ārējo veidolu ar ložu atstātajām kara zīmēm, iekšpusē ar modernu dimanta griežņu tehniku ir izveidots īpatnējs vienots interjers. Pati pārbūve šķiet kā apmāta mākslinieka izlolota ideja... Izgraizot līdz pat 3,10 m biezo dzelzsbetonu, no 120 telpām ir izveidotas 80 ar griestu augstumu no 2,30 līdz 13 metriem. Izstāžu telpu kopējā platība ir 3000 m2, uz jumta ir izvietoti 1000 m2 plaši kolekcionāra dzīvojamie apartamenti ar terasi un dārzu. Atšķirībā no citām jaunākajām muzeju celtnēm ar lieliem logiem un dienas gaismu Borosa bunkurā ir tikai mākslīgais apgaismojums. Arī ekspozīcija ir īpatnēja - nevienam kuratoram netika ļauts to pieslīpēt. Mākslinieki paši bija atbildīgi par savu darbu prezentāciju, daļēji tos pat tematiski pārveidojot un pielāgojot celtnes specifikai. Lai iekļūtu mākslas bunkurā un divu stundu garā ekskursijā apskatītu kolekcijas pirmo daļu - skulptūras, instalācijas un performances, kas tematizē šo īpatnējo celtni un telpu, no jūnija var pieteikties interneta lapā (www.sammlung-boros.de), kuru ievada kolekcionāra teikums: "Es krāju tādu mākslu, ko nesaprotu". Mūsdienu muzejs - Hamburgas stacija Berlīnē (Hamburger Bahnhof - Museum fur Gegenwart) vienlaikus piedāvā divas fotogrāfijas lielmeistaru izstādes: līdz 10. augustam "Skaidrais saprāts" - Anna un Bernhards Blūmes (Reine Vernunft - Anna&Bernhard Blume) un līdz 24. augustam Volfganga Tilmana izstāde "Deglis" (Lighter - Wolfgang Tilmanns). 1937. gadā dzimušie Anna un Bernhards Blūmes ir mūsdienu slavenākie inscenētās fotogrāfijas žanra pārstāvji. Lielformāta melnbalto attēlu sērijās pašu mākslinieku atveidoti personāži vai arī viņu ikdienas ierastā vide - virtuve, dīvāns, koki u. tml. - traucas stihiskā kustības virpulī. Mākslinieki pāris ironiski filosofiskos pašeksperimentos ilustrē tēzi par visu šausmu un briesmu pirmsākumiem ierastajā un zināmajā. Blakus agrāko gadu darbiem izstādē ir skatāmi arī jauni, ar datortehniku radīti, - te gan jāatzīst, ka tehnikas triki un visvarēšana šoreiz kapitulē vienkāršas mehānikas un jestras idejas priekšā. Gados krietni jaunākais Volfgangs Tilmans (dz. 1968. g.) 20. gs. beigās kļuva pazīstams ar oriģināliem portretiem un popkultūras momentuzņēmumiem. 2000. gadā Londonā viņam tika piešķirta Tērnera balva - nozīmīgākais apbalvojums, kāds Lielbritānijā var aplaimot mākslinieku, kas jaunāks par 50 gadiem. Tilmans ir fotografējis visu - cilvēkus, klusās dabas, ainavas, pilsētas. Tagad viņa interesi saista pats fotogrāfijas tapšanas process, fotopapīra struktūra un īpatnības, fotogrāfija kā materiāls objekts, nevis attēlošanas līdzeklis. Jaunie, bieži vien īpatnēji abstraktie darbi veido izstādes centrālo daļu. Plašā skate ar vairāk nekā 200 fotogrāfijām aptver laiku no 1986. līdz 2008. gadam. Līdz 31. augustam Hamburgas viesiem un caurbraucējiem noteikti jāapmeklē Šveices pazīstamākā mākslinieku dueta Pētera Fišli (dz. 1952. g.) un Dāvida Veisa (dz. 1946. g.) (Peter Fischli, David Weiss) retrospektīvas "Jautājumi un ziedi" (Fragen &Blumen) izstāžu zālē Deichtorhallen, kas atrodas netālu no Hamburgas Centrālās stacijas, - ērta iespēja lieliski pavadīt laiku, ja, gaidot vilcienu, negribas klīst pa bieži vien lietaino Ziemeļvācijas lielpilsētu... Nopietnības un vienveidības nomāktajā mūsdienu mākslas ainavā tā ir arī vienreizēja izdevība - redzēt divu lielu mākslinieku humora un grandiozu ideju pilnas daiļrades kopskati. Fišli un Veisa fotogrāfijas, filmas, skulptūras un instalācijas šķiet kā jautru spēļu nepretenciozi blakusprodukti, no kuriem nozīmīgas tēmas un dziļš saturs izlobās tikai pēc tam, kad smiekli ir aprimuši un amizantu skatīšanos nomaina uzmanīga pētīšana. Hamburgas Mūsdienu galerija (Galerie der Gegenwart) - laikmetīgās mākslas muzejs vasarā saviem apmeklētājiem piedāvā divas ļoti atšķirīgu mākslinieku izstādes. Līdz 6. jūlijam - 1964. gadā Minhenē dzimušā Tomasa Demanda (Thomas Demand) fotogrāfijas, līdz 24. augustam - 1903. gadā Daugavpilī dzimušā un 1970. gadā Ņujorkā mirušā gleznotāja Marka Rotko (Mark Rothko) darbus. Izstāde "Kamera" (Camera) izceļ Tomasa Demanda mākslas politisko aktualitāti. Dzidrie, vienlaikus arī mīklainie attēli raisa pārdomas par politikas meliem, normalitātes bezdibeņiem, spiegošanu, novērošanu un izspiešanu. Reālus notikumus vai zīmīgas vietas, ko sabiedrības apziņā ieskalo un manipulē masu mediji, mākslinieks savā darbnīcā detalizēti rekonstruē modeļos - to vienīgais materiāls ir papīrs -, kuri tad pārtop liela formāta fotogrāfijās. Tās gan ir jāpētī ilgi un pamatīgi, visu laiku sev atgādinot, ka viss ir neīsts un no papīra. Marka Rotko izstāde "Retrospektīva" (Die Retrospektive) ar aptuveni 110 darbiem tiek reklamēta kā ārkārtīgi reta izdevība vienuviet priecāties par tik daudziem abstraktā ekspresionisma pamatlicēja darbiem, kas tik drīz vis neatkārtosies. Tiek minēti vairāki iemesli šādai prognozei, piemēram, Rotko gleznu astronomiskās cenas mākslas tirgū un trauslā krāsu slāņa saglabāšanas problēmas. Divas trešdaļas eksponātu uz laiku ir atceļojuši no ASV un Eiropā līdz šim vēl nav redzēti. Bonna Rietumvācijas bijušās galvaspilsētas Bonnas milzīgais mākslas un izstāžu nams Bundeskunsthalle rāda kontrastus. Līdz 17. augustam nozīmīgu pašmāju mākslinieku sniegumu izstādē "Apmeklējums" (Visite) un Japānas lietišķās mākslas šedevrus izstādē "Svētā kalna tempļa dārgumi" (Tempelschatze des heiligen Berges) līdz 24. augustam. Pirmā izstāde tika veidota sakarā ar Vācijas prezidentūru ES Padomē un 2007. gada pavasarī ciemojās Briselē. 60 ievērojami vācu mākslinieki, kā, piemēram, Rebeka Horna, Katarīna Zīverdinga, Gerhards Rihters, Jorgs Imendorfs (Rebecca Horn, Katharina Sieverding, Gerhard Richter, Jorg Immendorff) un citi radoši izzina un interpretē cilvēka esamības pamatnosacījumus ar visdažādākajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Izstāde ir Vācijas mūsdienu mākslas vizītkarte, ko pasniegt svarīgu apmeklējumu laikā, lai pretī saņemtu krietnu devu respekta un atstātu svarīgu iespaidu. Satraucoša eksotikas un reliģiskas pacilātības dvesma caurstrāvo otro izstādi. Tajā skatāmi Japānas vecākā klostera Daigo-dži (Daigo-ji) dārgumi: 240 izcili lietišķās mākslas priekšmeti, kas izgatavoti laikā no 8. līdz 17. gs., - lielformāta skulptūras, vērtīgas gleznas un attēlu ruļļi, izsmalcinātas kaligrāfijas un budisma svētraksti sutras. Tā ir lielākā budisma mākslas izstāde aiz Japānas robežām. Trauslie un vairākus gadsimtus senie priekšmeti ļoti jūtīgi reaģē uz ilgu transportēšanu un apkārtējo apstākļu maiņu. Nacionālais kultūras aizsardzības likums vēl jo vairāk apgrūtina mākslas priekšmetu izvešanu no Japānas. Tādēļ sensacionāls ir lielais sargājamo nacionālo dārgumu skaits, kas ir atceļojuši uz Bonnu. Minhene Vācijas dienvidu apceļotājiem Minhenes Mākslas nams (Haus der Kunst Munchen) līdz 14. septembrim piedāvā nesen mirušā amerikāņu popārta iedibinātāja Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg) materiālkolāžu izstādi "Ceļojot '70-'76" (Travelling '70-'76). 20. gs. vidū mākslinieks savos darbos sāka integrēt atrastus priekšmetus - spuldzes, tapešu gabalus, autoriepas, tā jaucot robežu starp glezniecību un tēlniecību. Kā jau liek nojaust izstādes nosaukums, sešas eksponētās darbu sērijas ir radušās ceļojumu iespaidā - no 1970. gada pēc ārkārtīgi veiksmīga laika Ņujorkā mākslinieks apceļoja Eiropu, Izraēlu, Indiju un citas valstis. Līdz šim reti rādītie darbi ir koncentrēti, skaidri un precīzi, tie liecina par lielu vērošanas prieku un prasmi. Vienreizīgs vērotājs ir arī 1952. gadā Bristolē dzimušais fotogrāfs Martins Parrs (Martin Parr). "Parra pasaule" (Parrworld) ir otra vasaras izstāde Minhenes Mākslas namā (līdz 17. augustam). Britu fotogrāfa darbi ir atpazīstami pēc neierastiem skatpunktiem, spilgtām krāsām un dīvainiem motīviem. Vairāk nekā 30 gadus Parrs ar kritisku, nesaudzīgu un vienlaikus arī humora pilnu skatījumu dokumentē sabiedrību un sadzīvi Lielbritānijā, kā arī tādus globālus fenomenus kā masu tūrisms. Jaunākajā sērijā Luxury speciāli šai izstādei Parrs sev raksturīgajā groteskajā manierē portretē bagātos un skaistos modes skatēs, zirgu skriešanas sacensībās, mākslas un luksuspriekšmetu tirgos Dubaijā, Durbanā un Maskavā. Otru šīs interesantās un dzīvīgās skates daļu veido paša fotogrāfa savākta dīvainu attēlu, pastkaršu un kuriozu objektu kolekcija. Tā akcentē viņa cieņu pret neparasto un dīvaino, kas, uzmanīgāk vērojot, atklājas banālajā. (www.hausderkunst.de) Madride Madridē Nacionālais Prado muzejs (Museo Nacional del Prado) vasaras sezonā piedāvā Goiju, turklāt - restaurācijas uzpostu. Izstāde "Goija kara gados" (Goya en tiempos de guerra) (līdz 13. jūlijam) ir veltīta ģeniālā spāņu gleznotāja Fransisko de Goijas (Francisko de Goya) darbībai laikā no 1795. līdz 1819. gadam, kad tapa daudzi viņa ievērojamākie darbi - gleznas un grafikas cikli par kara tēmu. Divas pazīstamākās gleznas par 1808. gada 2. maija spāņu sacelšanos pret Napoleona Bonaparta armiju un dumpinieku nošaušanu 3. maijā, notīrītas un restaurētas, veido izstādes centrālo daļu. Prado muzeja īpašumā ir pasaulē lielākā Goijas kolekcija ar vairāk nekā 140 gleznām, bet ekspozīcijas autori nav apmierinājušies ar pašmāju dārgumiem vien, publikai tiek piedāvāti daudzi šedevri no citiem muzejiem un privātām kolekcijām. No otrdienas līdz sestdienai no plkst. 18, svētdienās no plkst. 17 ieeja muzejā ir par brīvu. (www.museodelprado.es) Vīne Arī Austrijas galvaspilsēta Vīne vilina ar liela mākslinieka lielu retrospektīvu. Pauls Klē - "Formu spēles" (FormenSpiele) līdz 10. augustam mākslas muzejā "Albertīna" (Albertina). Paula Klē (1879-1940) mākslā, kas vienlaikus ir gan priekšmetiska, gan abstrakta, redzamā īstenība un sirreāli poētiskie izdomājumi savijas kompleksos, mīklainos un alegoriskos attēlos. Izstādes pamatā ir organiskās ķīmijas profesora un kontraceptīvo tablešu izgudrotāja Karla Džerasi (Carl Djerassi) dāvinājums Albertīnas muzejam - vairāk nekā 65 modernā klasiķa darbi. Kolekcionāru jo īpaši interesējis Paula Klē grafiskais mantojums - zīmējumi, akvareļi, guašas, grafikas. (www.albertina.at) Parīze Līdz 15. jūnijam otrās Monumentas ietvaros Parīzes Grand Palais 13 500 m2 plašajā Kupola zālē šogad ļauts izvērsties amerikāņu tēlniekam Ričardam Serram (Richard Serra). Viņa monumentālā skulptūrinstalācija ar nosaukumu Promenade komunicē ar vienreizīgo celtnes arhitektūru, kupola dzelzs konstrukciju un stiklu. Speciāli šai vietai un izstādei radītā tērauda ainava, kas ir gan radikāla un poētiska, gan lakoniska un aizraujoša, piedāvā iespēju no jauna izjust telpu, līdzsvaru, gravitāciju. Pērn ar Anselma Kīfera (Anselm Kiefer) ārkārtīgi veiksmīgo un 135 000 cilvēku apmeklēto izstādi iedibinātā Monumenta ir interesants pasākums ar milzīgu rezonansi ne tikai Francijas, bet arī internacionālajā mākslas pasaulē. (www.monumenta.com) Londona No Londonas Tate Britain uz Parīzes Modernās mākslas muzeju (Musee d'Art Moderne de la Ville de Paris) līdz 7. septembrim ir pārcēlusies angļu gleznotāja Pētera Doiga (Peter Doig) izstāde. Ja vien ir iespēja, jāredz šī mūsdienu dārgākā mākslinieka mulsinošās, dīvainas noskaņas rosinošās gleznas, kas, šķiet, aptumšo mākslas pircēju prātus un izsolēs regulāri sasniedz astronomiskas cenas un jaunus rekordus. Tālāk izstāde ceļos uz Frankfurti - no 9. oktobra būs skatāma mākslas muzejā Schirn Kunsthalle. Toties Britu muzejs (British Museum) ar izstādi "Fascination with Nature" līdz 5. augustam atskatās uz Ķīnas pagātni un cenšas izdibināt putnu, ziedu un kukaiņu motīvu nozīmi Ķīnas mākslā. Šajā izstādē ieeja ir bez maksas. (www.thebritishmuseum.ac.uk) Londonā gaidāmā olimpiāde jau pamatīgi uzkurinājusi gan publikas, gan muzeju darbinieku interesi par Ķīnu. To apliecina fakts, ka vienlaikus divi lieli muzeji vasaras programmā iekļāvuši izstādes par šīs valsts mākslu un kultūru. Viktorijas un Alberta muzejs (Victoria and Albert Museum) līdz 13. jūlijam rāda izstādi "Ķīnas dizains šodien" (China Design Now), koncentrējot uzmanību uz Ķīnas milzīgo un neremdināmo kāri pēc visa jaunā, it īpaši pēc moderna dizaina. Izstādē var iepazīt Ķīnas labāko jauno arhitektu, fotogrāfu, mēbeļu un modes dizaineru pārsteidzošos projektus. (www.vam.ac.uk) | |
| Atgriezties | |
