VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Dievi un “labumi”
Liāna Langa
Izstāde Gods & Goods. Spirituality and Mass Confusion
Villa Manin Laikmetīgās mākslas centrā Pasarjāno-Kodroipo (Itālija) no 20. aprīļa līdz 28. septembrim
 
Dans Peržovši. Atklātņu projekts Gods & Goods by Mail. 2008
 

Villa Manin Laikmetīgās mākslas centrs ceturto darbības gadu no­slēdza ar vērienīgu laikmetīgās māk­­slas izstā­di, kurā aktualizētas patērētājsabied­rību un reliģiju, kā arī dažāda vei­da "garīguma skolu" attiecības. Katram skaidrs, ka mainījušies ir gan veidi, kā organizētās reliģijas un dažādi "guru" komunicē ar sabiedrību, kuras pār­stāvju "ikdienā nepieciešamo patēriņa lietu grozā" ietilpst kāds "ticības vai prakses produkts," gan arī palielinājusies skep­se pret tradicionālo reliģiju piedāvāta­jiem postulātiem. Mainījusies ir arī mūsu attieksme un izpratne par tādām lietām kā grēks, ciešanu nozīme vai to noliegums cilvēka dzīvē, tradīcija, vērtī­bas, paradīze un elle. Par elli mūs­dienās nereti tiek uztverta dzīve uz Ze­mes, bet paradīzes solījums patiešām ir iro­­ni­­jas vērta ideja, par kuras krāsu un formu varam priecāties vien tad, kad tā mākslinieciski augstvērtīgi attēlota kādā freskā.

Globālās klimata pārmaiņas, enerģē­tiskā krīze, zinātniskie atklājumi, jau­nās tehnoloģijas un mediji, kā arī pakāpe­niska sabiedrības pārstrukturēšanās uz jauniem pastāvēšanas modeļiem mu­di­na no jaunajā pieredzē gūtā skatpunkta platformas pētīt cilvēka attiecības ar "garīgumu" un reliģijām. Šā raksta au­torei semantiski izplūdušais vārds "ga­rīgums" šķiet neprecīzs. Ja pieņemam kristīgo tradīciju, tad "garīgums" vis­drī­zāk ir cilvēka saikne ar Svēto Garu, lai gan arī šajā pašā tradīcijā sātans ir gars, ko eksorcisma seansa laikā "izdzen". Savukārt citās reliģiskās tradīcijās garu ir daudz un tie ir dažnedažādi.

Izstādes kuratori - Villa Manin rado­šais direktors Frančesko Bonami un Sāra Kozuliča Kanaruto - ekspozīcijai bija izvēlējušies starptautiski atzītu laik­­me­tīgās mākslas autoru darbus, un tā gan­darīja ar spožo intelektuālo pie­ne­sumu un izpildījumu. Izstādē bija pārstā­vēti teju visi laikmetīgās mākslas veidi - tēl­­nie­cība, fotogrāfija, videomāksla, in­sta­lācijas un citi. Pakavēšos pie dažiem.

Sākšu ar visnemateriālāko - rumā­ņa Mirčas Kantora (Mircea Cantor) "Dzi­­mis, lai sadegtu" (2006). Darbā izman­­­totie materiāli - kartona kastītes frag­ments un smaržu kociņš. Vieglā, teju sajūtamā vīraka smarža izstādes ap­mek­lējuma laikā pavadīja ikvienu villas apmeklētāju, kamēr viņš nonāca līdz Kantora darbam, nemanāmi no­vie­totam uz palodzes starp stāviem. Smar­ža ikvienam raisīja individuālas asociāci­jas un atmiņas - tīrība, sakrā­lais, rituāls, meditācija, smarža kā citas, no zemes atšķirīgas realitātes apsolī­jums un arī atgādinājums par nāves nenovēršamību. Mākslinieks pasaulē pazīstams kā asprātīgs lietu pārveidotājs. Otrs viņa darbs "Ar brīvu smaidu" (2007) ir no terakotas veidots dabiska izmēra zārks, kas pārtapis par krājkasi ar spraudziņu vāka vidū. Katrs apmeklētājs bija aicināts iemest tajā kādu kapeiciņu. Kā norādījuši kuratori, "zie­došanas akts absolūti neparastā kon­tekstā iegūst atšķirīgu blakus nozī­mi un dezorientē publiku ar jautājumu par šāda žesta mehānisma būtību". 
 

 
Dans Peržovši. Atklātņu projekts Gods & Goods by Mail. 2008
 
Meksikāņu mākslinieks Abrahams Krusviljegass (Abraham Cruzvillegas) darbā Autorretrato Ciego (2007-2008) izmantojis melnu akrila krāsu uz laik­rakstiem, kartītēm, biļetēm, vēstulēm, receptēm, plakātiem, kartēm, papīra mutautiem, pārtikas produktu ietina­mā papīra. Aizkrāsojot tās ar mel­nu krāsu, šīm ikdienas patēriņa lietām tiek piešķirts jauns svētums. Māksli­nieks stāsta par savu ikdienu, to neat­klā­jot, tomēr paģērot, lai skatītājs tic viņa vēs­tījumam, to nemaz neredzot. Viņš paļaujas uz skatītāja iztēles spēku un publikas ticību sev.

Jaunradīts vārds - Godevil - rakstīts uz vienas no daudzajām rumāņa Dana Peržovši (Dan Perjovschi) kartītēm no atklātņu projekta Gods & Goods by Mail (2008), kas bija viens no ietilpīgā­kajiem un asprātīgākajiem izstādes dar­biem, pakāpeniski iesūtīts Villa Manin. Lako­niski zīmējumi un teksti. Piemē­ram, From Big Bang to Big Mac. Savās kar­tītēs mākslinieks aktualizē satī­ras žanru, pievēršoties reliģijām, sabied­rībai, politikai un globālismam. Kartītē Bible and Google viņš apspēlē Bībeles tekstu, ko var viegli lejuplādēt, mirklī saņemot daudzas gatavas atbildes uz svarīgiem jautājumiem.  

Ņujorkā strādājošā kubieša Feliksa Gonsalesa-Torresa instalācijā "Bez no­­saukuma. Blue Placebo" (1991) telpas nišā bija nobērti 130 kg koši zilu kon­fekšu. Tieši 130 kg svēra viņa partneris Ross, kurš miris no AIDS. Pienākušos māksli­nieks aicināja pieliekties un pa­­ņemt konfekti. Šādi viņš dalījās ar publiku sāpēs par mirušo draugu. Nolie­co­ties, notupstoties ceļos, skatī­tājs sim­boliski paņēma daļiņu no Rosa ķermeņa. Neapšaubāmi raisījās asociā­cijas ar Svēto Vakarēdienu. Arī viena no klišejām - mākslas darba neaizska­ramība - tika pārkāpta.

Berlīnē dzīvojošs albāņu mākslinieks Anrī Sala videodarbā Uomo Duomo (2000) portretējis bezpajumtnieku, kas snauduļo uz baznīcas sola Milānas ka­tedrālē. Aiz viņa pārvietojas tūristi, tie vienaldzīgi nāk un iet. Portretējamās personas seja nav redzama, tikai kus­tī­­ba, kad viņa ķermenis sāk noslīgt un tad instinktīvi uzraušas. Šī kustība atkār­tojas nesaskaitāmas reizes. Bezpajumtniekam Milānas katedrāle nav vie­ta, kur viņš saņem lūgšanas, bet gan telpa, kas viņam piedāvā īslaicīgu patvērumu un aizsardzību.  

Izstāde Gods & Goods aktualizēja jau­­tājumus tādā veidā, it kā modernais cilvēks īsti nezinātu, kādu ceļu iet - vai viņam būtu jāmanifestējas caur garī­gām vai materiālām lietām. Pārstāvēto pasaules klases mākslinieku darbi radī­ja nepieciešamo intelektuālo sasprindzi­nājumu, mudinot par to domāt.

Esmu pateicīga mākslas zinātniecei Ingai Šteimanei, kura man ieteica un pamu­dināja apmeklēt Villa Manin.
 
Atgriezties