VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Dievi un “labumi” Liāna Langa Izstāde Gods & Goods. Spirituality and Mass Confusion Villa Manin Laikmetīgās mākslas centrā Pasarjāno-Kodroipo (Itālija) no 20. aprīļa līdz 28. septembrim | |
 Dans Peržovši. Atklātņu projekts Gods & Goods by Mail. 2008 | |
Villa Manin Laikmetīgās mākslas centrs ceturto darbības gadu noslēdza ar vērienīgu laikmetīgās mākslas izstādi, kurā aktualizētas patērētājsabiedrību un reliģiju, kā arī dažāda veida "garīguma skolu" attiecības. Katram skaidrs, ka mainījušies ir gan veidi, kā organizētās reliģijas un dažādi "guru" komunicē ar sabiedrību, kuras pārstāvju "ikdienā nepieciešamo patēriņa lietu grozā" ietilpst kāds "ticības vai prakses produkts," gan arī palielinājusies skepse pret tradicionālo reliģiju piedāvātajiem postulātiem. Mainījusies ir arī mūsu attieksme un izpratne par tādām lietām kā grēks, ciešanu nozīme vai to noliegums cilvēka dzīvē, tradīcija, vērtības, paradīze un elle. Par elli mūsdienās nereti tiek uztverta dzīve uz Zemes, bet paradīzes solījums patiešām ir ironijas vērta ideja, par kuras krāsu un formu varam priecāties vien tad, kad tā mākslinieciski augstvērtīgi attēlota kādā freskā. Globālās klimata pārmaiņas, enerģētiskā krīze, zinātniskie atklājumi, jaunās tehnoloģijas un mediji, kā arī pakāpeniska sabiedrības pārstrukturēšanās uz jauniem pastāvēšanas modeļiem mudina no jaunajā pieredzē gūtā skatpunkta platformas pētīt cilvēka attiecības ar "garīgumu" un reliģijām. Šā raksta autorei semantiski izplūdušais vārds "garīgums" šķiet neprecīzs. Ja pieņemam kristīgo tradīciju, tad "garīgums" visdrīzāk ir cilvēka saikne ar Svēto Garu, lai gan arī šajā pašā tradīcijā sātans ir gars, ko eksorcisma seansa laikā "izdzen". Savukārt citās reliģiskās tradīcijās garu ir daudz un tie ir dažnedažādi. Izstādes kuratori - Villa Manin radošais direktors Frančesko Bonami un Sāra Kozuliča Kanaruto - ekspozīcijai bija izvēlējušies starptautiski atzītu laikmetīgās mākslas autoru darbus, un tā gandarīja ar spožo intelektuālo pienesumu un izpildījumu. Izstādē bija pārstāvēti teju visi laikmetīgās mākslas veidi - tēlniecība, fotogrāfija, videomāksla, instalācijas un citi. Pakavēšos pie dažiem. Sākšu ar visnemateriālāko - rumāņa Mirčas Kantora (Mircea Cantor) "Dzimis, lai sadegtu" (2006). Darbā izmantotie materiāli - kartona kastītes fragments un smaržu kociņš. Vieglā, teju sajūtamā vīraka smarža izstādes apmeklējuma laikā pavadīja ikvienu villas apmeklētāju, kamēr viņš nonāca līdz Kantora darbam, nemanāmi novietotam uz palodzes starp stāviem. Smarža ikvienam raisīja individuālas asociācijas un atmiņas - tīrība, sakrālais, rituāls, meditācija, smarža kā citas, no zemes atšķirīgas realitātes apsolījums un arī atgādinājums par nāves nenovēršamību. Mākslinieks pasaulē pazīstams kā asprātīgs lietu pārveidotājs. Otrs viņa darbs "Ar brīvu smaidu" (2007) ir no terakotas veidots dabiska izmēra zārks, kas pārtapis par krājkasi ar spraudziņu vāka vidū. Katrs apmeklētājs bija aicināts iemest tajā kādu kapeiciņu. Kā norādījuši kuratori, "ziedošanas akts absolūti neparastā kontekstā iegūst atšķirīgu blakus nozīmi un dezorientē publiku ar jautājumu par šāda žesta mehānisma būtību". | |
 Dans Peržovši. Atklātņu projekts Gods & Goods by Mail. 2008 | |
|
Meksikāņu mākslinieks Abrahams Krusviljegass (Abraham Cruzvillegas) darbā Autorretrato Ciego (2007-2008) izmantojis melnu akrila krāsu uz laikrakstiem, kartītēm, biļetēm, vēstulēm, receptēm, plakātiem, kartēm, papīra mutautiem, pārtikas produktu ietinamā papīra. Aizkrāsojot tās ar melnu krāsu, šīm ikdienas patēriņa lietām tiek piešķirts jauns svētums. Mākslinieks stāsta par savu ikdienu, to neatklājot, tomēr paģērot, lai skatītājs tic viņa vēstījumam, to nemaz neredzot. Viņš paļaujas uz skatītāja iztēles spēku un publikas ticību sev. Jaunradīts vārds - Godevil - rakstīts uz vienas no daudzajām rumāņa Dana Peržovši (Dan Perjovschi) kartītēm no atklātņu projekta Gods & Goods by Mail (2008), kas bija viens no ietilpīgākajiem un asprātīgākajiem izstādes darbiem, pakāpeniski iesūtīts Villa Manin. Lakoniski zīmējumi un teksti. Piemēram, From Big Bang to Big Mac. Savās kartītēs mākslinieks aktualizē satīras žanru, pievēršoties reliģijām, sabiedrībai, politikai un globālismam. Kartītē Bible and Google viņš apspēlē Bībeles tekstu, ko var viegli lejuplādēt, mirklī saņemot daudzas gatavas atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Ņujorkā strādājošā kubieša Feliksa Gonsalesa-Torresa instalācijā "Bez nosaukuma. Blue Placebo" (1991) telpas nišā bija nobērti 130 kg koši zilu konfekšu. Tieši 130 kg svēra viņa partneris Ross, kurš miris no AIDS. Pienākušos mākslinieks aicināja pieliekties un paņemt konfekti. Šādi viņš dalījās ar publiku sāpēs par mirušo draugu. Noliecoties, notupstoties ceļos, skatītājs simboliski paņēma daļiņu no Rosa ķermeņa. Neapšaubāmi raisījās asociācijas ar Svēto Vakarēdienu. Arī viena no klišejām - mākslas darba neaizskaramība - tika pārkāpta. Berlīnē dzīvojošs albāņu mākslinieks Anrī Sala videodarbā Uomo Duomo (2000) portretējis bezpajumtnieku, kas snauduļo uz baznīcas sola Milānas katedrālē. Aiz viņa pārvietojas tūristi, tie vienaldzīgi nāk un iet. Portretējamās personas seja nav redzama, tikai kustība, kad viņa ķermenis sāk noslīgt un tad instinktīvi uzraušas. Šī kustība atkārtojas nesaskaitāmas reizes. Bezpajumtniekam Milānas katedrāle nav vieta, kur viņš saņem lūgšanas, bet gan telpa, kas viņam piedāvā īslaicīgu patvērumu un aizsardzību. Izstāde Gods & Goods aktualizēja jautājumus tādā veidā, it kā modernais cilvēks īsti nezinātu, kādu ceļu iet - vai viņam būtu jāmanifestējas caur garīgām vai materiālām lietām. Pārstāvēto pasaules klases mākslinieku darbi radīja nepieciešamo intelektuālo sasprindzinājumu, mudinot par to domāt. Esmu pateicīga mākslas zinātniecei Ingai Šteimanei, kura man ieteica un pamudināja apmeklēt Villa Manin. | |
| Atgriezties | |
