VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Studijas aptauja | |
|
IZSTĀDE MUZEJĀ |Māra Lāce| "Padomjzemes mitoloģija" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" (kuratore - Elita Ansone, mākslinieks iekārtotājs - Gļebs Panteļejevs) kā spilgts vēstījums par noteikta perioda un noteiktas metodes ietvaros radīto Latvijas mākslā. Paula Jaunzema tēlniecības darbu izstāde "Rīts" - perfekta minimālistiska forma ar patiešām izcilu akmens kā materiāla izjūtu apvienojumā ar lielisku telpas redzējumu. Džemmas Skulmes darbu izstāde "Tautu meita" Cēsu vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē - lielisks stāsts par šī Latvijas kultūrvidei piederīgā arhetipa attīstību mākslinieces daiļradē no pirmsākumiem līdz mūsdienām. |Stella Pelše| Vienu izcilu notikumu grūti izcelt; ir bijušas vairākas novatoriskas izstādes, lai gan katra citādā aspektā. Vēl 2007. gada nogalē atvērtā jauno glezniecības skate "Našķu bumba" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" līdzēja ieskatīties svarīgākajās tendencēs, bet Gunta Belēviča privātkolekcijas skate muzeja Baltajā zālē prezentēja viena kolekcionāra veikuma mērogu. Nesenā mākslas vēstures mantojuma apgūšanas ziņā svarīga bija arī sociālistiskā reālisma ekspozīcija "Arsenālā". No dzīvo klasiķu uznācieniem - Biruta Baumane un Leonīds Mauriņš LNMM Baltajā zālē. Ja minam ne tikai pašmāju notikumus, bet arī starptautiskus projektus, par izdevušos jāatzīst Krievijas laikmetīgās mākslas izstāde Art-Index. |Astrīda Riņķe| Kandinska prēmijai nominēto darbu izstāde Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. |Inese Baranovska| "Padomjzemes mitoloģija" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls". |Evelīna Deičmane| Neveiksmīgi gadījumi. |Miks Mitrēvics| Nesen sanāca pirmoreiz apmeklēt KUMU muzeju Igaunijā. Neraugoties uz ne pārāk piemēroto arhitektūru mākslas izstādīšanai, KUMU vienalga liek palikt zaļam aiz skaudības vidējam Latvijas mākslas mīļotājam :) . Nu, lūk, augšējā stāvā, kur tiek izstādīta mūsdienu māksla, bija izstāde par Fluxus, kas palika atmiņā dēļ viena darba telpā ar garenu logu. Mākslinieka vārdu, protams, neatceros. |Daiga Rudzāte| Krievijas laikmetīgās mākslas izstāde Art-Index LNMM izstāžu zālē "Arsenāls". |Solvita Krese| "Padomjzemes mitoloģija" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls". |Maija Rudovska| Noteikti "Padomjzemes mitoloģija" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" - ilgi gaidīta un jau sen nepieciešama izstāde, kas atklāja bagātīgu padomju laika mantojumu un deva iespēju to izvērtēt un interpretēt no mūsdienīga skatījuma perspektīvas. |Ojārs Pētersons| Kult des Künstlers: Celebrities. Andy Warhol und die Stars. Sammlung Marx und Leihgaben. Hamburger Bahnhof Berlīnē. |Dace Džeriņa| Leonīda Mauriņa darbu izstāde LNMM. IZSTĀDE GALERIJĀ |Māra Lāce| Andra Eglīša darbu izstāde Andrejsalā, izstāžu telpā "Ēdnīca" - savveida glezniecības triumfs šodienas redzējumā. Ginta Gabrāna izstāde izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" - konceptuāli tīrs sniegums. Henriha Vorkala darbu izstāde "Rīgas galerijā" - mākslinieka darbības pārliecinoša atklāsme. |Stella Pelše| Ingas Brūveres personālizstādi "laime.lv" "Rīgas galerijā" varētu minēt kā personiski un sociāli uzrunājošu konceptuālās mākslas paraugu. No galeriju piedāvājuma pozitīvi izcēlusies galerija "Alma", kas organizējusi saistošas Ernesta Kļaviņa, Ērika Apaļā un Kristianas Dimiteres personālizstādes. |Astrīda Riņķe| The Revolution Continues: New Chinese Art Saāči galerijā Londonā. |Inese Baranovska| Henriha Vorkala personālizstāde "Rīgas galerijā". |Evelīna Deičmane| Barbara Wien Galerie, Berlīne. KunstWerk, izstāde The Dining Hall, Berlīne. |Miks Mitrēvics| Nevaru atcerēties. Bet, ja būtu jāizvēlas, tad tā visticamāk būtu izstāde kādā mazā Londonas galerijā, kur ar noteiktu piepūli gandrīz vienmēr iespējams atrast kaut ko savai sirsniņai. |Daiga Rudzāte| Andas Lāces personālizstāde galerijā "21". |Solvita Krese| Ērika Apaļā personālizstāde "Stingrāko bērzu meklējot" galerijā "Alma". |Maija Rudovska| Diemžēl izstādes galerijās neizceļas ar sevišķu kvalitāti, taču noteikti jāatzīmē Kristiana Brektes personālizstāde "Gastronoms" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, kas sabiedrībā raisīja vislielāko rezonansi. |Ojārs Pētersons| Henriha Vorkala personālizstāde "Rīgas galerijā". |Dace Džeriņa| Barbaras Gailes darbu izstāde "Rīgas galerijā". IZSTĀDE "X" VIETĀ* *Ikviena cita vieta, kur ticis rīkots mākslas vai kultūras pasākums |Māra Lāce| Izstāde "Skaistums" Cēsu mākslas festivāla ietvaros, kad skaistuma jēdziena dažāda mākslinieciskā interpretācija veiksmīgi sarunājās ar vecā alus brūža izjaukto un daļēji mākslai piemēroto vidi. |Stella Pelše| Kā veiksmīga netradicionālu telpu apgūšana noteikti jānosauc Kristīnes Kursišas personālizstāde "Ģimenes portrets" Audēju ielā 12 - visai suģestējoša, lai arī mazliet hermētiska glezniecības un kustīgo mediju sintēze. Ja pie X vietām skaitāma arī Andrejsala un "Rīgas mākslas telpa", tad interesantu izstāžu bijis diezgan daudz: Ērika Boža, Andra Eglīša, Armīna Ozoliņa personālizstādes Andrejsalā; arī Ginta Gabrāna "Paraspoguļi" "Rīgas mākslas telpā", kas prezentēja Venēcijas biennāles projektu Latvijā, jāatzīst par vizuāli krāšņu un tehnoloģiski meistarīgu provokāciju sarunai par iespējamā robežām. |Astrīda Riņķe| Kristīnes Kursišas personālizstāde "Ģimenes portrets" Audēju ielā 12. |Inese Baranovska| "Skaistums" Cēsu alus brūzī. Kristīnes Kursišas personālizstāde "Ģimenes portrets". |Evelīna Deičmane| Manifesta 7. |Miks Mitrēvics| "Galerija" bez nosaukuma - telpa ar izkārtni BARBER SHOP. Medaļa man, ka bija spēks tik tālu aizkulties un atrast kaut ko tādu Bruklinas rūpnīcu un noliktavu rajonā NY, kur iekārtojušies no centra arvien tālāk atstumtie artisti. Un otra medaļa artistiem, kas kaut ko tādu taisa un dara man par prieku. |Daiga Rudzāte| Ginta Gabrāna izstāde "Paraspoguļi" "Rīgas mākslas telpā". Kristapa Ģelža "Vakara pasaciņa" un Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna "Mīlestība nekad nebeidzas" izstādē "Skaistums" Cēsīs. |Solvita Krese| "Medijs ir vēstījums?" Andrejsalā, Korpusu cehā. |Maija Rudovska| Liels notikums Latvijas mākslas dzīvē bija iespēja klātienē iepazīties ar Krievijas laikmetīgās mākslas ceļojošo izstādi "Kandinska prēmija. 2007" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Žēl, ka izstādei nebija plašākas publicitātes, jo reti pie mums "taustāmā" veidā atnāk pasaules vēsmas. |Ojārs Pētersons| "Bez piecām pieci". Time Will Show. Buket. |Dace Džeriņa| Kandinska prēmijai nominēto darbu izstāde Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. JŪSU ATKLĀJUMI MĀKSLĀ |Māra Lāce| Jaunas nelielas mākslas galerijas Rīgā, kas arvien parādās no jauna un mēģina aizpildīt kādu tukšu segmentu mākslas laukā, rodot vairāk vietas eksperimentiem. Glezniecība no jauna arvien aktīvāk un agresīvāk sāk iekarot savas pozīcijas mākslā. |Stella Pelše| Mākslas festivāls "Cēsis 2008" - šķiet, ka pasākums ir labi iesakņojies un apliecina mākslas dzīves potenciālu izplesties ārpus galvaspilsētas pašaurā loka. |Astrīda Riņķe| Ķīnas mūsdienu māksla. |Inese Baranovska| Amsterdamas jaunā pilsētas bibliotēka: harmoniska vieta radošai domai un mākslai - kā atvērta laba grāmata... |Evelīna Deičmane| Īslandiešu mākslinieks Ragnars Kjartansons ar izteiktu dzīvesprieku un enerģiju tajā, ko viņš dara. Krievijas mākslinieks (dzejnieks, mūziķis, aktieris) Momonovs. |Miks Mitrēvics| Nina un Ragnars no Manifesta 7. |Daiga Rudzāte| Tas, cik kardināli atšķirīgi un pretēji ir Latvijas mākslas teorētiķu un kritiķu viedokļi par lokālo mākslas procesu un tā parādībām. |Solvita Krese| Artura Bērziņa gleznas. |Maija Rudovska| Nav viena atklājuma, ko varētu izcelt. Ir bijušas vairākas mazas atklāsmes, kas parasti piemeklē procesā - runājot, organizējot, skatoties, mācoties, ieraugot utt. |Ojārs Pētersons| Ragnars Kjartansons. |Dace Džeriņa| Armands Zelčs. Anna Vesele. IEVĒROJAMĀKĀ IZDOTĀ MĀKSLAS GRĀMATA |Māra Lāce| Apgāda "Neputns" izdotā grāmata par mākslinieku Ansi Cīruli "Saules pagalmos" (sastādītāja - Rūta Rinka) - vizuāli krāšņs un saturā piepildīts izdevums par vienu no kanoniskām figūrām Latvijas 20. gadsimta mākslā. "STUDIJAS bibliotēkas" grāmatu izdošanas uzsākšana - sērijas izdevumi kā nozīmīgs un vairāk demokrātisks mākslas popularizēšanas fakts. |Stella Pelše| Kā nozīmīgāko gribētos minēt Anitas Vanagas sastādīto Gunta Belēviča privātkolekcijas katalogu, kurā zinātniskā sistematizācija apvienota ar mākslinieku jaunrades un konkrētā darba interpretācijām. Pie mākslas vēstures mantojuma apguves jāmin arī Kristīnes Ogles disertācija "Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā" un Ramonas Umblijas sastādītais izdevums "Plakāts Latvijā". |Astrīda Riņķe| "Edgars Iltners" (sast. Aija Brasliņa). |Inese Baranovska| Visu cieņu "Neputna" jaunajai sērijai "STUDIJAS bibliotēka". |Evelīna Deičmane| Art & Today (Eleanor Hearthey). Maijas Kurševas zīmējumu dienasgrāmata. |Miks Mitrēvics| Nav sanācis vēl satikt. |Daiga Rudzāte| Latvijas kontekstā tā noteikti ir "STUDIJAS bibliotēkas" sērija, kas piedāvā interesentiem jaunāko laiku mākslas parādību kopumu vismaz drukātā formātā un tādējādi - savā veidā - šobrīd aizpilda tukšumu, kādu rada laikmetīgās mākslas muzeja neesamība. |Solvita Krese| Kristīnes Briedes "Karostas stāsti". |Maija Rudovska| Umberto Eko grāmatas "Neglītuma vēsture" tulkojums latviešu valodā (Jāņa Rozes apgāds, Rīga). No mūsu pašu mākslas grāmatām šogad favorītes nav. No pasaulē izdotajām man saistošākās ir divas grāmatas: Dona Tomsona The $12 Million Stuffed Shark (London: Palgrave Macmillan) - pārsteidzoša, gudra un, galvenais, aktuāla lasāmviela par mākslas tirgu un tur valdošajiem noteikumiem. Otra - Curating Subjects (sast. Pols O'Nīls, Amsterdam: De Appel) - rakstu krājums, kur apkopotas pasaulē vadošo kuratoru esejas, kas analizē un skaidro kuratora lomu un nozīmi mūsdienu mākslā |Ojārs Pētersons| Andreas Slominski. The Roter Sand Lighthouse and a Stroke of Luck. |Dace Džeriņa| "Imants Vecozols". LABĀKIE RAKSTI, IZTEIKUMI MĀKSLAS KRITIKĀ VAI SARUNĀS PAR MĀKSLU |Māra Lāce| Mani, kā vienmēr, ir fascinējuši Imanta Lancmaņa kultūrvēsturiskie apcerējumi, kur sastopam gan bagātu informāciju, gan lieliskus salīdzinājumus un šīs nemitīgās jēgpilnās pārdomas par visu lietu esību. |Stella Pelše| "Mūsdienu māksla ir asinskāra, ar to domājot nevis nodeldēto agresivitāti, bet nemitīgos "jaunu asiņu" meklējumus gan tradīcijās, gan atklājumos, gan - jo īpaši - kritiskā visa iepriekšminētā apjēgšanā" (Šteimane, I. Mūsdienu mākslas pretrunas. Kultūras Forums, 2008, 10.-17. okt.). "Kopumā krāšņā izstāde rādās iekšupvērsta, pat metafiziska, tomēr nestrīdas ar izteikti ekspresionistisko formu. Savā ziņā tā iedvesmojoši ilustrē pazīstamā semiotiķa Jurija Lotmana t. s. auto-komunikācijas ideju, kas nenotiek ierastajā kanālā Es-Cits, bet gan kanālā Es-Es, kurā informācijas transformācija ir tendēta izmainīt šī Es apziņu. Nododot informāciju sev pašam, adresāts maina savu būtību, kuru var traktēt kā individuālu komunikācijas kodu kopumu" (Dzalbe, A. Komunikācija kanālā Es-Es [Par Daigas Krūzes personālizstādi]. Kultūras Forums, 2008, 13.-20. jūn.). "Kam būtu jānotiek, lai Rīga, Latvijas galvaspilsēta, pašiem māksliniekiem nešķistu visbezcerīgākā vieta pasaulē, kur izstādīt savus mākslas darbus?" (Vējš, V. Vietas faktors. Studija, 2008, Nr. 61, 13. lpp.). |Inese Baranovska| Kārļa Vērpes recenzija par Sūzenas Sontāgas grāmatu "Par fotogrāfiju" žurnālā "Foto Kvartāls". |Evelīna Deičmane| Andreja Tarkovska "Martiroloģijs - dienasgrāmatas, 1970-1986". Daniils Harmss. |Miks Mitrēvics| Profesora Armanda Zelča intervija žurnālam "VETO" (necenzēta pirmā oriģinālā versija). |Solvita Krese| Priecājos, ka parādās jauni rakstoši mākslinieki, kas veicina ideju artikulāciju un piedāvā svaigu skatpunktu, tāpēc gribu minēt Kriša Salmaņa rakstus žurnālā "Studija" un portālā Delfi. |Maija Rudovska| Diemžēl rakstu vai izteikumu, ko varētu dēvēt par labāko, nevaru nosaukt, jo tāds nav palicis atmiņā. Ar oriģinālu teksta uzbūvi interesants šķita Jāņa Taurena ievadteksts jauno mākslinieku katalogam Time Will Show - izstādei Flensburgā. |Ojārs Pētersons| Kriša Salmaņa saruna ar Maiju Kurševu žurnālā "Studija". |Dace Džeriņa| "Kristaps Ģelzis ir pārsteigumu un paradoksu meistars, ko atkal šeit pierāda." (Laima Slava par izstādi "Skaistums" Cēsīs.) SPOŽĀKAIS NOTIKUMS LATVIJAS MĀKSLAS DZĪVĒ |Māra Lāce| Pieteikums Vilhelma Purvīša balvai vizuālajā mākslā, ko pirmoreiz pasniegs 2009. gada februārī (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un SIA ALFOR). Darbību uzsāka jauna izstāžu zāle Rīgā - "Rīgas mākslas telpa". |Stella Pelše| Viens no svarīgākajiem notikumiem katrā ziņā bija "Rīgas mākslas telpas" atklāšana. Lai arī tās darbības sākums bijis nevienmērīgs, ar zināmiem komunikācijas kvalitātes klupieniem, tomēr beidzot gan izstādēm, gan izglītojošām aktivitātēm ir radītas daudzmaz līdzīgas iespējas kā vairumā rietumvalstu. |Astrīda Riņķe| Izstāde "Padomjzemes mitoloģija" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls". |Inese Baranovska| "Spektropija" - festivāls un izstāde. Jauno mediju centrs RIXC. |Evelīna Deičmane| Katra reize, kad saņemu VKKF radošo stipendiju. Bet, ja godīgi, droši vien esmu palaidusi kaut ko garām, jo tādu nevaru nosaukt. |Miks Mitrēvics| Latvijas mākslinieku brauciens Betmena maskās vilcienā Maskava-Rīga. |Daiga Rudzāte| Krievijas laikmetīgās mākslas izstāde Art-Index. |Solvita Krese| Nav viedokļa par to, kurš ir bijis spožākais notikums, bet nozīmīgākais varētu būt "Rīgas mākslas telpas" atklāšana. |Maija Rudovska| Izstāde "Padomjzemes mitoloģija". Mūsu mākslas dzīvē nozīmīgs notikums ir arī divu mākslinieku - Evelīnas Deičmanes un Mika Mitrēvica dalība starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē Manifesta 7. |Ojārs Pētersons| Domājams, ka Katrīnas Neiburgas personālizstāde "Rīgas mākslas telpā" un Ģirta Korpa Video: M, T & Untitled RIXC Mediju telpā. |Dace Džeriņa| Mika Mitrēvica, Evelīnas Deičmanes dalība Manifesta 7. Katrīnas Neiburgas izvirzīšana Ars Fennica balvai. SPILGTS NOTIKUMS PASAULES MĀKSLAS DZĪVĒ |Māra Lāce| PRADO mākslas muzeja Madridē jaunās piebūves atklāšana - spilgts apliecinājums vecā un jaunā sintēzei un mūsdienīgai izpratnei par to, kā jāveido laikmetīga arhitektūra. Īpaši sāpīga tēma man kā muzeja direktorei, kas vēl tikai gaida šo nākotnes redzējumu Rīgā. |Stella Pelše| Notikumus var minēt daudz un dažādus (to skaitā arī latviešu mākslinieku veiksmīgu dalību): piemēram "klejojošā" biennāle Manifesta 7 Itālijā, Berlīnes 5. laikmetīgās mākslas biennāle, arī Venēcijas arhitektūras biennāle un citas. |Astrīda Riņķe| Frieze Art Fair. Starptautiskais Arlas foto festivāls. |Inese Baranovska| Jauno mediju izstāde Berlīnē Martin-Gropius-Bau. |Miks Mitrēvics| Ragnara & Co izpildītā Šūmaņa dziesma par mīlestības sāpēm Manifesta 7. |Daiga Rudzāte| Jana Fabra personālizstāde Luvrā, Parīzē. Olafura Eliasona vides instalācijas "Ūdenskritumi" Ņujorkā. |Solvita Krese| Eiropas mākslas biennāle Manifesta 7. |Maija Rudovska| Neesmu tik kompetenta, lai vispusīgi vērtētu pasaulē notiekošo, taču uzskatu, ka mākslas tirgus cenu kāpumi un aizvien jaunie izsoļu namu rekordi ir tās ziņas, kas parasti kļūst par pamanāmākajiem notikumiem. Pašā mākslas dzīvē pārsteigumus gaida visi, taču ierauga retais un šajā ziņā katram tas spilgtais ir savs. |Ojārs Pētersons| Manifesta 7. |Dace Džeriņa| Jake & Dinos Chapman. If Hitler Had Been a Hippy How Happy Would We Be. SKANDĀLS JEB "SVIESTS" MĀKSLĀ |Māra Lāce| Daudzo "sviestu" kontekstā kā skaļākais tomēr laikam bija Katrīnas Neiburgas koka cilvēciņa skandāls kā uzskatāms apliecinājums sabiedrības neizpratnei par lietām un arī tam, cik viegli manipulēt ar sabiedrības domu. |Stella Pelše| Lai arī šejienes mākslas aina neizceļas ar skandāliem (gan mākslinieki ir estēti, gan publika jau pie visa pieradusi), viens paradigmatisks skandālists latviešu mākslā noteikti ir - Kristians Brekte, savveida vietējais Hērsts vai Kuļiks, kura sabraukto dzīvnieciņu portreti personālizstādē "Morgs" galerijā "1. stāvs" laikam gan izprovocēja naidīgo komentāru rekordu dažādos portālos. |Inese Baranovska| "Sviesta" mūsu sadzīvē ik dienas ir tik daudz, ka labāk par to nerunāt, bet koncentrēties uz labām lietām! |Evelīna Deičmane| Kuratori (vārdus neminēšu) |Miks Mitrēvics| Laikam jau tas Neiburgas operas posteris. |Daiga Rudzāte| Džefa Kūnsa personālizstāde Versaļas pilī Francijā. |Solvita Krese| Skandāls ap pliko puisīti uz "Leļļu operas" plakāta. |Maija Rudovska| Nekas nenāk prātā. |Ojārs Pētersons| Neizteikšos, bet ir. |Dace Džeriņa| Nav komentāru. KO JŪS NOTEIKTI GRIBAT PATEIKT VĒL ŠAJĀ GADĀ |Māra Lāce| Mēs šobrīd esam lielu pārmaiņu priekšā, kad mākslas dzīvē ļoti strauji un pārliecinoši ienāk jaunā paaudze. Viss tikai turpinās! Kā? To mēs vēl pieredzēsim. |Stella Pelše| Kurators Norberts Vēbers 2008. gadā Flensburgā notikušās izstādes Time Will Show katalogā par latviešu mākslu raksta: tā esot "neizlēmīga par savu vispārējo sociālo nozīmību un uzlūkota ar pieaugošu vienaldzību. (..) labākie latviešu mākslinieku darbi peld kā gaisa baloni, līdzsvarā un pastāvīgā augstumā, un labvēlīga vēja gadījumā tie var aizlidot un nolaisties tālu zemju muzejos." Jānovēl, lai ar katru nākamo gadu tie arvien vairāk nolaistos arī tepat Latvijā. |Inese Baranovska| Visiem novēlēt redzes asumu - prast atšķirt sēnalas no graudiem! |Miks Mitrēvics| Mazāk jāčīkst, vairāk jādara. |Daiga Rudzāte| Latvijas mākslas procesa "administrācijai" jāsaprot, ka nedrīkst ignorēt tādu instrumentu kā mārketings. Solvita Krese| Interesants gads, kurā Latvijas mākslas vidē iezīmējās vairākas jaunas iniciatīvas. Jācer, ka izmaiņas Latvijas mākslas kartē veicinās pozitīvu sadarbību un komunikāciju. |Maija Rudovska| Ar katru gadu pieaug mākslas aktivitātes un to kvantitāte (tas izteikti novērojams arī šogad), taču kvalitatīvus projektus var atrast aizvien mazāk. Nākamajam gadam mākslas dzīvē novēlu kritiskāku skatījumu un augstāku kvalitātes latiņu, pēc kuras tiekties un ilgoties. |Ojārs Pētersons| Uz redzēšanos! |Dace Džeriņa| VKKF vizuālās mākslas ekspertu komisijas vārdā: pārsteidziet mūs! | |
| Atgriezties | |
