VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Nozīmīgu atmiņu muzejs
Zanda Jankovska
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunā filiāle -
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

 
Muzeja eksponāti, starp tiem - Aleksandras Beļcovas skiču burtnīca
 
 

15. oktobrī Rīgā, Elizabetes ielā 57a-26, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāja jaunu filiāli - Roma­na Sutas un Aleksandras Beļcovas mu­zeju, kas atrodas abu mākslinieku memoriālajā dzīvoklī, kurā tie dzīvo­juši kopš 1935. gada. Muzejs veltīts 20. gs. sākuma klasis­kā modernisma pārstāvjiem Latvijas tēlotājā mākslā - Romanam Sutam (1896-1944) un Aleksandrai Beļcovai (1892-1981). Tas izveidots, balstoties uz mākslinieku meitas Tatjanas Sutas (1923-2004) Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) novēlēto mantojumu.

Tatjana Suta pret vecāku mantoju­mu izturējusies ļoti saudzīgi, tādēļ sa­glabājies daudz mākslas darbu, skiču un sadzīves priekšmetu. Kopš 2006. ga­da nogales LNMM strādāja pie šī man­tojuma uzskaites un sistematizācijas.

Muzeja trīs daļas -  Romana Sutas darbnīca, Tatjanas Sutas istaba un sa­lons - veidotas kā stāstījums, kas sak­ņojas abu mākslinieku un viņu meitas baletdejotājas un mākslas zināt­nie­ces Tatjanas Sutas biogrāfijā, atspoguļojot arī 20. gs. sākuma Latvijas mākslas dzī­ves vadlīnijas. Visus šos komponentus ataino ekspozīcijā iekļautie vizuālie materiāli: fotogrāfijas, gleznas, lietiš­ķie priekšmeti, instalācijas, kas papildinā­tas ar izsmeļošām anotācijām. Konceptuāli muzeju radījušas tā vadī­tāja Baiba Vanaga un Nataļja Jevsejeva, to iekār­to­jusi māksliniece Anna Heinrihsone. Ekspozīcijā lieliski saba­lan­sēti tēlotājas mākslas darbi ar mē­be­lēm un interjera elementiem, ne tikai radot skaisti iekār­tota dzīvokļa iespaidu, bet vēstot arī par tur reiz dzīvojošajām personībām. Muzejs pie­dāvā ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā, tomēr pašlaik, kamēr tiek izstrādātas anotāci­jas svešvalodā, privileģētāki ir latviešu valodas pratēji.

Romana Sutas darbnīca atspoguļo mākslinieka un viņa sievas radošo dzīvi 20. gs. 20. gados un sniedz priekšsta­tu par viņa daiļradi atšķirīgās mākslas nozarēs - glezniecībā, grafikā, sceno­grāfijā, porcelāna apgleznošanā, kā arī mākslas kritikā. Sekretārā eksponētas Romana Sutas personiskās mantas, to skaitā viņa kaislību pret šahu rakstu­rojošās šaha figūras, žurnāli, kuros viņš rakstīja tēlotājas mākslas kritikas, kā franču L'Esprit Nouveau un poļu Blok. Turpat atrodas mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes muzejam atdāvinātā Romana Sutas pīpe, bet telpas centrā uz molberta novietota glezna "Klusā daba ar pīpi" (1923), blakus zems gal­diņš ar mākslinieka piederumiem.

Skapju atvilktnēs glabājas Aleksan­dras Beļcovas un Romana Sutas grafi­kas darbi, bet virs tiem  pēc Romana Sutas metiem darinātos plauktos, kuru dizainu veidojis Juris Vīgners, ekspo­­nē­tas porcelāna apgleznošanas darb­nīcā "Baltars" 20. gs. 20. gadu beigās tapu­šie trauki. Tajos dzīvo Sutas iemīļotie latviešu etnogrāfijas un sadzīves žanra motīvi un Beļcovas reliģiskās kompozī­cijas, dažādu tautu etnogrāfiskie mo­tīvi un sadzīves ainas. Statīvā eksponēti trauku apgleznojumu meti.

Tatjanas Sutas istabā virs darbagal­da eksponētas četras Beļcovas gleznas un viens Sutas darbs, kas portreta žan­ra ietvaros stāsta par ģimenes locek­ļiem. Uz mākslas zinātnieces galda aplūkojams viņas bakalaura darbs, kas bija veltīts Romana Sutas daiļradei un tika pārrakstīts vairākas reizes, jo ne­atbilda Padomju Savienības ideoloģijai, kā arī 2003. gadā par nopelniem māk­slā saņemtais Triju Zvaigžņu ordenis un dažādi dokumenti. Monitorā tiek demonstrēti divi no Tatjanas  Sutas vadī­tajiem raidījumiem Latvijas Tele­vīzijā - "Ar Māras zīmi", kas bija veltīts Rīgas mākslinieku grupai (20. gs. 80. gadu beigas) un par Romana Sutas darbu retrospektīvo izstādi toreizējā Valsts Mākslas muzejā 1996. gadā. Pie sienas eksponētas melnbaltas fotogrā­fijas no ģimenes arhīva, bet grāmatu skapī atrodamas Romana Sutas mātes Natālijas Sutas un viņas māsas sarak­stītas pavārgrāmatas. Varbūt kaut kas noderēs ierosmei. Anna Heinrihsone veiksmīgi noturējusi līdzsvaru starp muzeja funkciju un  priekšstatu par dzīvojamo telpu.

Par to, kā ritējusi dzīve šajā dzīvoklī, kā ikdienas pārdzīvojumi pārvērtušies mākslas darbos, ikviens no mums var gūt iespaidu, apmeklējot muzeju.

 
Atgriezties