Pirms gadsimta Dace Lamberga, Valsts Mākslas muzejs, īpaši "Studijai"
Pātagas auklas izliekumu imitējošā līnija un plastiski manierīgā kopforma, kas dzima kā opozīcija historisma pietātei pret vēsturisko mantojumu, nesaraujami saistās ar jūgendstilu un fin de siècle – 19. gadsimta beigu dekadentisko pasaules uztveri. No dzīves ikdienišķuma pagurušajiem Rietumeiropas intelektuāļiem, meklējot izeju no sastingušajām tradīcijām, neatlika nekas cits kā pārmaiņas pēc pieņemt dekadenci par savas garīgās eksistences veidu. Toties Latvijas vidē šis neirotiskais Rietumu strāvojums nevarēja kļūt nekas vairāk kā vienīgi aizgūta modes lieta, jo zemnieku tautas vitālie prāti vēl tikai modās, lai sāktu ērkšķaino nacionālās pašapliecināšanās ceļu. |
| FRANCIS BALODIS – ĒĢIPTE UN LATVIJA Inta Pujāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, īpaši “Studijai”
Pagājušā gada vasarā senās Ēgiptes kultūra atkal nonāca pasaules uzmanības lokā sakarā ar lielas grieķu–romiešu laika nekropoles atklāšanu Baviti. Zinātnieki uzskata, ka tajā varētu atrasties ap desmittūkstoš mūmiju un liels daudzums priekšmetu, kas saistīti ar aizkapa dzīves kultu.
Francijas kultūras
centra Latvijā un UNESCO Pasaules mantojuma centra piedāvātā fotoizstāde “Faraonu pēdās” par arheoloģiskajiem izrakumiem mistēriju zemē Ēģiptē Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā dod iespēju arī mums tuvplānā iepazīties ar senās civilizācijas zemi.
Šie notikumi tuvumā un tālumā liek mums atcerēties, ka Latvijai un Ēģiptei ir bijis savs sasaistes punkts – arheologa,
mākslas zinātnieka Franča Baloža darbība. |
|
|