VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| JAUNATKLĀJOT RĪGU Laura Beldavs Raiens Hobss (Ryan Hobbs) nesen pabeidzis Krenbrukas (Cranbrook) Mākslas akadēmiju Blūmfīldhilsā (Bloomfield Hills), kas atrodas Detroitas nomalē Mičiganas štatā. Viņš ir speciālists dizaina jomā, it īpaši vides dizaina izstrādē, kā arī jautājumā par arhitektūras un telpas ietekmi uz cilvēku uzvedību. Aizraušanās ar telpas izpratni radīja interesi par tipoloģiju un to, kā atstarpes starp burtiem spēj ietvert sevī informāciju. Raiens Hobss ir instalāciju mākslinieks, kas atrod un izmanto visdažādākos priekšmetus, pēc intuīcijas piešķirot tiem jaunas nozīmes un funkcijas. Tagad Raiens ir ieradies Rīgā kā Fulbraita (Fulbright) stipendijas mākslinieks. Sadarbībā ar arhitektiem Gunāru Birkertu, Māri Kārkliņu un Ināru Kārkliņu (pēdējie divi pārstāv arhitektūras firmu FORMA) viņš strādā pie Venēcijas biennālei paredzēta projekta, kurā ietverts jautājums par arhitektūru un telpu starp Ventspili, Liepāju un Rīgu. Hobsa projekts dokumentēs viņa izpratni par Rīgas arhitektūru un tās saistību ar burtveidolu. | |
| |
| Vai jūs kādreiz esat domājuši par telpu, kurā dzīvojat? Varbūt jūs
neatšķiraties no vairuma cilvēku, kas vienmēr steidzas, lai paspētu uz
nākamo satikšanos, vai ir pārāk nomākti ar dzīves problēmu risināšanu,
lai pamanītu apkārt notiekošo. Šogad mākslinieks Raiens Hobss Latvijā
vēlas apstāties, lai vērotu un dokumentētu telpu un kustību
galvaspilsētā ar nolūku no jauna iepazīstināt rīdziniekus ar viņu
pilsētu. "Valoda ir indivīda personības izteiksmes forma." Arī vietām ir sava izteiksmes forma. Hobss apgalvo, ka katrai vietai ir kāds "nospiedums", kas ir vienreizējs, un nav iespējams to radīt no jauna kādā citā vietā. Kā mēs atklājam šo "nospiedumu"? Balstoties uz Hobsa novērojumiem un apkopoto informāciju, mēs iepazīstam Rīgu jaunā perspektīvā, kas viņa arhitektūras un tipoloģijas pētījumos apvieno un savij divdimensiju un trīsdimensiju telpu. Pirms ierašanās Latvijas galvaspilsētā Hobss par Rīgu zināja tikai tik daudz, cik bija lasījis internetā. Fotoattēls ar Vanšu tiltu iedvesmoja Hobsu radīt šo dokumentācijas projektu un pieteikt to kā Krenbrukas Mākslas akadēmijas projektu Fulbraita stipendijai. Pieteikšanas process mēdz būt nogurdinošs un var ilgt vairākus mēnešus. Priekšlikums par projekta izstrādi tika iesniegts komisijai 2002. gada vasarā Krenbrukas Mākslas akadēmijā. Komisija izskatīja projekta priekšlikumu, un ar kritiskām piezīmēm un labojumiem tas tika atdots atpakaļ autoram. Pirms projekta galavarianta iesniegšanas, viņa priekšlikums tika izskatīts vēl divas reizes. Tikai trīs no piecdesmit iesniegtajiem priekšlikumiem apstiprināja, un viens no tiem bija arī Raiena Hobsa projekts. Sākotnēji savā projektā Raiens vēlējās dokumentēt "nospiedumu", ko rada Rīga un tās iedzīvotāju kustība, "izdarot secinājumus par telpu un novietojumu un to saistību ar topogrāfiju". Tālāk šī informācija tiktu attiecināta uz to, kā tiek ietekmēta tipoloģija un kāda savukārt ir tās ietekme uz dizainu. Šo savdabīgo interpretāciju veidotu pašu rīdzinieku attieksme pret pilsētas arhitektūru, izmantojot vizuālo dokumentāciju un atzīmējot kartē pārvietošanās kustību. Arhitektu iesaistīšanās radošajā procesā mazliet mainīja projekta sākotnējo ievirzi. Pētot Rīgas centru, Hobss ir atklājis dizaina elementus, ko slēpj ēku konstrukcijas, kurām mēs ik dienas ejam garām. Viņš nolēma pievērst uzmanību nevis rīdzinieku, bet gan savai attieksmei. Katru dienu Raiens Hobss izvēlas kādu objektu, lai ar digitālo kameru fiksētu tā izpausmes. Tie var būt tikai oranžas krāsas priekšmeti vai, piemēram, durvju stenderes. Sīkumi, ko ikdienā mēs nepamanām, bet tieši šīs ir tās nianses, kuras viņš vēlas novērot un dokumentēt. Savā darbā Raiens Hobss norāda, ka šādu elementu kopums izskaidro jēdziena "nospiedums" būtību. Sākumā viņš telpā izvēlas lielāku objektu, lai vērotājs varētu novietot šo priekšmetu atpazīstamā kontekstā. Tālāk dokumentēto elementu detaļas tiek abstrahētas, iekļaujot deformētas dažādu nokrāsu formas datorgrafikas programmās. Lielākais objekts tiek pretstatīts abstrahētajai detaļai, lai rosinātu vērotāju saskatīt mijiedarbību starp šiem abiem priekšmetiem, kā arī radīt jaunu vērotāja dzīves telpas interpretāciju. Nākamais solis Raiena Hobsa dizaina izstrādē ir uzzīmēt Rīgas divdimensiju karti, kā arī attēlot to ēku un ielu kontūras, kurās viņš ir bijis. Šis rūpīgi izstrādātais plāns ieskicē visas arhitektūras formas un attālumus starp tām. Attālums starp formām Raienam Hobsam arī izraisa vislielāko interesi, jo viņam ir sajūta, ka informācija ir tieši šajā zonā. Tas, ko šī informācija atklāj cilvēkam, kurš atrodas šādā starptelpā, ir pakļauts cilvēka paša interpretācijai gluži kā pauzes un klusuma brīži divu cilvēku sarunā. Nākamais uzdevums ir atšifrēt karti, salīdzinot ēku kontūras ar burtu formām. Ēku kontūras veidos jaunas rakstzīmes, kuras Raiens Hobss izmantos kādā citā projektā. Dizainā viņš izmanto burtu formas kā vizuālus elementus, kurus vēlāk abstrahējot redzama parasti paliek tikai kāda burta daļa. Raiens Hobss raksta dzeju un pievērš uzmanību arī dzejoļa formai, lai atspoguļotu šo savu filozofisko pieeju. Tiek ievērotas atstarpes starp vārdiem un izteicieniem, tādējādi izceļot kādu noteiktu ideju. Vēl Raiens Hobss ir apkopojis informāciju par laika ziņām fotografēšanās dienās, lai parādītu, ka arī laika apstākļi spēj ietekmēt telpas izjūtu. Tādēļ katru rītu viņš fotografēja sevi, lai dokumentētu savu pašsajūtu. Hobsu ietekmējuši daudzi mākslas virzieni, bet īpaši būtu jāizceļ holandiešu dizaina māksla. Droog Desgin un lot/ek ir divas dizaina studijas, kas izmanto visdažādākos priekšmetus un atrod tiem jaunu pielietojumu, pārveidojot to formu. Mākslinieki Mona Hātouma (Mona Haatoum) un Anišs Kapūrs strādā lielos trīsdimensiju objektos. Mona Hātouma atveido mājsaimniecības priekšmetus pārsteidzoši lielos izmēros. Vēl viņai ir raksturīgi izvēlēties sadzīves priekšmetus, kurus parasti lieto vai izmanto sievietes, liekot skatītājam palūkoties uz tiem no citas perspektīvas. Anišs Kapūrs ir radījis konusveidīgus mākslas objektus, kas, novietoti pilsētas ielās netālu no ēkām, it kā rada spriedzi starp funkcionāliem un nefunkcionāliem objektiem. Šādu nefunkcionālu objektu uzstādīšana rosina mūs arī pārdomāt to, kā tiek izmantota ēkai apkārt esošā telpa. Milzīgu ietekmi uz Raiena Hobsa darbu atstājis goda profesors Jēlas universitātē Edvards Tafts (Edward Tufte). Universitātē viņš pasniedz dizaina kursus un statistiku. Viņš nopietni pievērsies jautājumam, kā pēc iespējas vizuāli efektīvāk izkārtot informāciju. Parasti kā piemērs tiek minēta rūpīgi izstrādātā Londonas metro karte. Edvards Tafts savu darbu veltījis tam, lai uzlabotu informācijas izkārtojumu slimības vēstures aprakstos – piemēram, pacienta slimības vēstures aprakstā iekļaut ne tikai ārstu ierakstītās piezīmes, kas vairāk saprotamas medicīnas darbiniekiem, bet arī pievienot nelielu grafiku, kas sniegtu vizuālu informāciju par pacienta veselības stāvokli, lai ārsti nepārprastu aprakstā sniegto informāciju. Tafts izsaka kritiskas piezīmes par MS PowerPoint programmu, kā arī līdzīgām šāda veida datorprogrammām, kas vienkāršo informāciju līdz tādai pakāpei, ka rodas grūtības to uztvert. Tafts uzskata, ka pārmērīgas informācijas vienkāršošanas dēļ tiek sagrozīti statistiskie dati, jo telpiskā un verbālā domāšanā ir panākts kompromiss. Piemēram, vēsturisko faktu iekalšana. Nekādas grūtības nesagādā atcerēties tādu vēsturisku notikumu kā Nīla Ārmstronga lidojums uz Mēnesi 1969. gadā, taču neskaidri ir priekšnoteikumi, kas padara šo gadījumu neizmirstamu. Daudzus faktus ir vieglāk atcerēties ar ikonu vai simbolu palīdzību, taču ir fakti, kuriem nepieciešams plašāks skaidrojums, kas var būt arī teksta formā. Raiena Hobsa darbā bez arhitektūras un dizaina ir arī citas dimensijas. Kā instalāciju māksliniekam Raienam ir saistoši pārveidot neparastus priekšmetus. Nesen sava mākslas darba radīšanai viņš izmantoja Bībeli Braila rakstā. Grāmatas lapas bija biezas un samērā lielas, un Braila rakstā iespiestie alfabēta burti uz baltās lapas radīja savdabīgu faktūru. No lapām viņš nolēma izveidot spilvenus. Tie tika izstādīti dažādos veidos – kaudzē salikti cits uz cita vai galerijas telpā vienā rindā pielīmēti pie sienas. Neparasto materiālu izvēle – biezās Bībeles lapas un mīkstais pildījums – un to izmantošana ikdienā lietojama priekšmeta radīšanai rosina skatītājus neskaitāmām interpretācijām. Garastāvokļa maiņa ir lielisks pamudinājums mākslinieka darbā. Arī Raiens Hobss apstiprina šo faktu, stāstot par saviem iepriekš veidotajiem mākslas darbiem. Reiz, aizkaitināts par to, ka viņa mākslas studijā bijusī draudzene atstājusi segu, viņš dusmu uzplūdā sagrieza to mazākos gabalos, sarullēja un apsēja ar virvi, starp sagrieztajiem segas gabaliem ieliekot aprakstītas papīra lapas. Pirmā impulsa iespaidā tika izveidoti vairāki līdzīgi saiņi, kas pēcāk pārtapa citos mākslas darbos. Kādam citam projektam viņš smēlās iedvesmu, atrodot iepakojumu ar speciāliem plastmasas maisiņiem, kurus izmanto policija, lai glabātu tajos izšauto patronu čaulītes un citus neliela izmēra priekšmetus. Dzīvojot Montānas štatā, kur medības un ieroči ir dzīvesveids, atrast šādu iepakojumu nav nekas pārsteidzošs. Raienam Hobsam par to ir sava interpretācija. No preses izdevumiem viņš uz mazām papīra strēmelēm izrakstīja mūsdienu ļaunākās slimības un atkarības, piemēram, AIDS un narkotiku lietošanu. Papīra strēmeles tika ievietotas kapsulās, kas pildītas ar caurspīdīgu gēlu, tā, lai uz strēmelēm uzrakstītie vārdi būtu salasāmi. Kapsulas ielika jau minētajos plastmasas maisiņos. Veidojot instalāciju, maisiņus izstādīja vienā līnijā, tādējādi īpaši aktīvi pievēršot skatītāja uzmanību mūsdienās svarīgiem jautājumiem. Krenbrukas Mākslas akadēmija ir vadošā mākslas, dizaina un arhitektūras skola ar salīdzinoši nesenu vēsturi. 20. gadsimta sākumā turīgs laikraksta magnāts Džordžs Gohs (George Gough) un viņa sieva Elena Būta (Ellen Booth) nolēma izveidot mākslinieku darbnīcu, lai ietekmētu Amerikas vidi, iekļaujot mākslu ikdienas dzīvē. Pazīstamais somu arhitekts Eliels Sārinens atbalstīja šos centienus un kļuva par akadēmijas pirmo rektoru. Sārinenam bija plaši sakari mākslinieku aprindās, tas ļāva piesaistīt māksliniekus un amatniekus no Eiropas, lai izveidotu stipru starpnozaru mākslinieku kopienu. Šī prakse akadēmijā saglabājās kā raksturīga mācību procesa ievirze arī turpmāk, tādēļ jau kopš akadēmijas pirmsākumiem tika piesaistīti un sagatavoti daudzi slaveni mākslinieki, piemēram, Čārlzs Īmzs (Charles Eames), Maija Grotela (Maija Grotell), Karls Milss (Carl Milles) un Ēro Sārinens. Mūsdienās Krenbrukas Mākslas akadēmija piedāvā studiju programmas mākslā un arhitektūrā, kā arī dod iespēju mācīties kopā ar māksliniekiem. Vai jūs kādreiz esat domājuši par telpu, kurā dzīvojat? Varbūt jūs neatšķiraties no vairuma cilvēku, kas vienmēr steidzas, lai paspētu uz nākamo satikšanos, vai ir pārāk nomākti ar dzīves problēmu risināšanu, lai pamanītu apkārt notiekošo. Šogad mākslinieks Raiens Hobss Latvijā vēlas apstāties, lai vērotu un dokumentētu telpu un kustību galvaspilsētā ar nolūku no jauna iepazīstināt rīdziniekus ar viņu pilsētu. "Valoda ir indivīda personības izteiksmes forma." Arī vietām ir sava izteiksmes forma. Hobss apgalvo, ka katrai vietai ir kāds "nospiedums", kas ir vienreizējs, un nav iespējams to radīt no jauna kādā citā vietā. Kā mēs atklājam šo "nospiedumu"? Balstoties uz Hobsa novērojumiem un apkopoto informāciju, mēs iepazīstam Rīgu jaunā perspektīvā, kas viņa arhitektūras un tipoloģijas pētījumos apvieno un savij divdimensiju un trīsdimensiju telpu. Pirms ierašanās Latvijas galvaspilsētā Hobss par Rīgu zināja tikai tik daudz, cik bija lasījis internetā. Fotoattēls ar Vanšu tiltu iedvesmoja Hobsu radīt šo dokumentācijas projektu un pieteikt to kā Krenbrukas Mākslas akadēmijas projektu Fulbraita stipendijai. Pieteikšanas process mēdz būt nogurdinošs un var ilgt vairākus mēnešus. Priekšlikums par projekta izstrādi tika iesniegts komisijai 2002. gada vasarā Krenbrukas Mākslas akadēmijā. Komisija izskatīja projekta priekšlikumu, un ar kritiskām piezīmēm un labojumiem tas tika atdots atpakaļ autoram. Pirms projekta galavarianta iesniegšanas, viņa priekšlikums tika izskatīts vēl divas reizes. Tikai trīs no piecdesmit iesniegtajiem priekšlikumiem apstiprināja, un viens no tiem bija arī Raiena Hobsa projekts. Sākotnēji savā projektā Raiens vēlējās dokumentēt "nospiedumu", ko rada Rīga un tās iedzīvotāju kustība, "izdarot secinājumus par telpu un novietojumu un to saistību ar topogrāfiju". Tālāk šī informācija tiktu attiecināta uz to, kā tiek ietekmēta tipoloģija un kāda savukārt ir tās ietekme uz dizainu. Šo savdabīgo interpretāciju veidotu pašu rīdzinieku attieksme pret pilsētas arhitektūru, izmantojot vizuālo dokumentāciju un atzīmējot kartē pārvietošanās kustību. Arhitektu iesaistīšanās radošajā procesā mazliet mainīja projekta sākotnējo ievirzi. Pētot Rīgas centru, Hobss ir atklājis dizaina elementus, ko slēpj ēku konstrukcijas, kurām mēs ik dienas ejam garām. Viņš nolēma pievērst uzmanību nevis rīdzinieku, bet gan savai attieksmei. Katru dienu Raiens Hobss izvēlas kādu objektu, lai ar digitālo kameru fiksētu tā izpausmes. Tie var būt tikai oranžas krāsas priekšmeti vai, piemēram, durvju stenderes. Sīkumi, ko ikdienā mēs nepamanām, bet tieši šīs ir tās nianses, kuras viņš vēlas novērot un dokumentēt. Savā darbā Raiens Hobss norāda, ka šādu elementu kopums izskaidro jēdziena "nospiedums" būtību. Sākumā viņš telpā izvēlas lielāku objektu, lai vērotājs varētu novietot šo priekšmetu atpazīstamā kontekstā. Tālāk dokumentēto elementu detaļas tiek abstrahētas, iekļaujot deformētas dažādu nokrāsu formas datorgrafikas programmās. Lielākais objekts tiek pretstatīts abstrahētajai detaļai, lai rosinātu vērotāju saskatīt mijiedarbību starp šiem abiem priekšmetiem, kā arī radīt jaunu vērotāja dzīves telpas interpretāciju. Nākamais solis Raiena Hobsa dizaina izstrādē ir uzzīmēt Rīgas divdimensiju karti, kā arī attēlot to ēku un ielu kontūras, kurās viņš ir bijis. Šis rūpīgi izstrādātais plāns ieskicē visas arhitektūras formas un attālumus starp tām. Attālums starp formām Raienam Hobsam arī izraisa vislielāko interesi, jo viņam ir sajūta, ka informācija ir tieši šajā zonā. Tas, ko šī informācija atklāj cilvēkam, kurš atrodas šādā starptelpā, ir pakļauts cilvēka paša interpretācijai gluži kā pauzes un klusuma brīži divu cilvēku sarunā. Nākamais uzdevums ir atšifrēt karti, salīdzinot ēku kontūras ar burtu formām. Ēku kontūras veidos jaunas rakstzīmes, kuras Raiens Hobss izmantos kādā citā projektā. Dizainā viņš izmanto burtu formas kā vizuālus elementus, kurus vēlāk abstrahējot redzama parasti paliek tikai kāda burta daļa. Raiens Hobss raksta dzeju un pievērš uzmanību arī dzejoļa formai, lai atspoguļotu šo savu filozofisko pieeju. Tiek ievērotas atstarpes starp vārdiem un izteicieniem, tādējādi izceļot kādu noteiktu ideju. Vēl Raiens Hobss ir apkopojis informāciju par laika ziņām fotografēšanās dienās, lai parādītu, ka arī laika apstākļi spēj ietekmēt telpas izjūtu. Tādēļ katru rītu viņš fotografēja sevi, lai dokumentētu savu pašsajūtu. Hobsu ietekmējuši daudzi mākslas virzieni, bet īpaši būtu jāizceļ holandiešu dizaina māksla. Droog Desgin un lot/ek ir divas dizaina studijas, kas izmanto visdažādākos priekšmetus un atrod tiem jaunu pielietojumu, pārveidojot to formu. Mākslinieki Mona Hātouma (Mona Haatoum) un Anišs Kapūrs strādā lielos trīsdimensiju objektos. Mona Hātouma atveido mājsaimniecības priekšmetus pārsteidzoši lielos izmēros. Vēl viņai ir raksturīgi izvēlēties sadzīves priekšmetus, kurus parasti lieto vai izmanto sievietes, liekot skatītājam palūkoties uz tiem no citas perspektīvas. Anišs Kapūrs ir radījis konusveidīgus mākslas objektus, kas, novietoti pilsētas ielās netālu no ēkām, it kā rada spriedzi starp funkcionāliem un nefunkcionāliem objektiem. Šādu nefunkcionālu objektu uzstādīšana rosina mūs arī pārdomāt to, kā tiek izmantota ēkai apkārt esošā telpa. Milzīgu ietekmi uz Raiena Hobsa darbu atstājis goda profesors Jēlas universitātē Edvards Tafts (Edward Tufte). Universitātē viņš pasniedz dizaina kursus un statistiku. Viņš nopietni pievērsies jautājumam, kā pēc iespējas vizuāli efektīvāk izkārtot informāciju. Parasti kā piemērs tiek minēta rūpīgi izstrādātā Londonas metro karte. Edvards Tafts savu darbu veltījis tam, lai uzlabotu informācijas izkārtojumu slimības vēstures aprakstos – piemēram, pacienta slimības vēstures aprakstā iekļaut ne tikai ārstu ierakstītās piezīmes, kas vairāk saprotamas medicīnas darbiniekiem, bet arī pievienot nelielu grafiku, kas sniegtu vizuālu informāciju par pacienta veselības stāvokli, lai ārsti nepārprastu aprakstā sniegto informāciju. Tafts izsaka kritiskas piezīmes par MS PowerPoint programmu, kā arī līdzīgām šāda veida datorprogrammām, kas vienkāršo informāciju līdz tādai pakāpei, ka rodas grūtības to uztvert. Tafts uzskata, ka pārmērīgas informācijas vienkāršošanas dēļ tiek sagrozīti statistiskie dati, jo telpiskā un verbālā domāšanā ir panākts kompromiss. Piemēram, vēsturisko faktu iekalšana. Nekādas grūtības nesagādā atcerēties tādu vēsturisku notikumu kā Nīla Ārmstronga lidojums uz Mēnesi 1969. gadā, taču neskaidri ir priekšnoteikumi, kas padara šo gadījumu neizmirstamu. Daudzus faktus ir vieglāk atcerēties ar ikonu vai simbolu palīdzību, taču ir fakti, kuriem nepieciešams plašāks skaidrojums, kas var būt arī teksta formā. Raiena Hobsa darbā bez arhitektūras un dizaina ir arī citas dimensijas. Kā instalāciju māksliniekam Raienam ir saistoši pārveidot neparastus priekšmetus. Nesen sava mākslas darba radīšanai viņš izmantoja Bībeli Braila rakstā. Grāmatas lapas bija biezas un samērā lielas, un Braila rakstā iespiestie alfabēta burti uz baltās lapas radīja savdabīgu faktūru. No lapām viņš nolēma izveidot spilvenus. Tie tika izstādīti dažādos veidos – kaudzē salikti cits uz cita vai galerijas telpā vienā rindā pielīmēti pie sienas. Neparasto materiālu izvēle – biezās Bībeles lapas un mīkstais pildījums – un to izmantošana ikdienā lietojama priekšmeta radīšanai rosina skatītājus neskaitāmām interpretācijām. Garastāvokļa maiņa ir lielisks pamudinājums mākslinieka darbā. Arī Raiens Hobss apstiprina šo faktu, stāstot par saviem iepriekš veidotajiem mākslas darbiem. Reiz, aizkaitināts par to, ka viņa mākslas studijā bijusī draudzene atstājusi segu, viņš dusmu uzplūdā sagrieza to mazākos gabalos, sarullēja un apsēja ar virvi, starp sagrieztajiem segas gabaliem ieliekot aprakstītas papīra lapas. Pirmā impulsa iespaidā tika izveidoti vairāki līdzīgi saiņi, kas pēcāk pārtapa citos mākslas darbos. Kādam citam projektam viņš smēlās iedvesmu, atrodot iepakojumu ar speciāliem plastmasas maisiņiem, kurus izmanto policija, lai glabātu tajos izšauto patronu čaulītes un citus neliela izmēra priekšmetus. Dzīvojot Montānas štatā, kur medības un ieroči ir dzīvesveids, atrast šādu iepakojumu nav nekas pārsteidzošs. Raienam Hobsam par to ir sava interpretācija. No preses izdevumiem viņš uz mazām papīra strēmelēm izrakstīja mūsdienu ļaunākās slimības un atkarības, piemēram, AIDS un narkotiku lietošanu. Papīra strēmeles tika ievietotas kapsulās, kas pildītas ar caurspīdīgu gēlu, tā, lai uz strēmelēm uzrakstītie vārdi būtu salasāmi. Kapsulas ielika jau minētajos plastmasas maisiņos. Veidojot instalāciju, maisiņus izstādīja vienā līnijā, tādējādi īpaši aktīvi pievēršot skatītāja uzmanību mūsdienās svarīgiem jautājumiem. Fulbraita stipendiju saņēmušais Raiena Hobsa projekts tiks izdota kā grāmata, kurā varēs apskatīt mākslinieka fotogrāfijas ar viņa izvēlētajiem objektiem Rīgā un viņa jaunizveidoto burtveidolu. Tā kā viņš pēta sakarības starp trīsdimensiju un divdimensiju telpu un attīsta jaunu pētniecisko mākslas nozari, savu izstāžu apmeklētājiem viņš atklās jaunu telpas un kustības izjūtu un tās ietekmi uz mūsu dzīvi.n No angļu valodas tulkojusi Dagnija Puķe | |
| Atgriezties | |
