 Gleznas laikā un telpā
Mārtiņš Slišāns
Ilgi nespēju rast īstos sākumvārdus īsajam ievadam. Attiecībā uz Vladimiru Leščovu viss šķiet tik smalks un netverams, ka katrs vārds, kam viņš būtu jāraksturo, liekas pārlieku raupjš un ambivalents. Arī mūsu saruna kādā pelēcīgā, bet jau pavasara trauksmes caurstrāvotā sestdienas pēcpusdienā ir viegla un nepiespiesta. Tīrs, lakonisks, vienkāršs un... izsmalcināts. Tāds ir Vladimira Leščova stils. Ikdienišķi fakti saplūst ar vispārinājumiem par mākslu un dzīvi tik brīvi un vienkārši kā... Vladimira paša darbos.
Viņa kontā ir tikai trīs filmiņas, bet fakts, ka šogad vienā no pasaules nozīmīgākajiem īsfilmu festivāliem, kas norisinās Klermonferānā, Francijā, “Bezmiegs” (2004) uzvarēja sacensībā ar pasaules animācijas grandiem un autoriem, kuru kontā ir arī “Oskari”, šķiet gana daiļrunīgs. Arī mūsu pašu animācijas filmu festivāla “Bimini” starptautiskā žūrija šogad novērtējusi mākslinieka talantu – “Bezmiegs” atzīts par labāko filmu kategorijā no 5 līdz 10 minūtēm. Ak, jā – viņa pirmā filmiņa “Vectēva medus” (2002) tika izrādīta vairāk nekā 40 filmu festivālos un ieguva četras no 18 balvām, ko Latvijas filmdari pasaules kino apritē saņēma 2003. gadā. |
|
|
