VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Simtgadnieka Kārļa Neiļa “trakie gleznotāju gadi” Aija Brasliņa No 27. oktobra līdz 3. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē būs atvērta mākslinieka Kārļa Neiļa (1906-1991) simtgades izstāde "Tie trakie gleznotāju gadi". Otrā pasaules kara laikā uz Austriju emigrējušā tukumnieka atgriešanos Latvijas mākslas vēstures apritē ievadīja personālizstāde Tukumā (1987), pēc tam, plašāk parādot trimdā paveikto, turpināja retrospekcija Valsts Mākslas muzejā Rīgā (1996) un ekspozīcija Tukumā (2001-2002). Šoreiz piemiņas izstādē, akcentējot Kārļa Neiļa lomu pirmskara glezniecības kopainā, apzināti atgādināts Latvijas periods. Izstādes nosaukumā ietvertais mākslinieka atmiņu grāmatas virsraksts sasaucas ar citu būtisku apaļās jubilejas notikumu - apgāda "Neputns" sagatavoto un papildināto pirmoreiz 1986. gadā Linkolnā (ASV, Nebraskā) publicētās grāmatas atkārtotu izdevumu, kurā no autora - subjektīva stāstnieka - skatpunkta aizraujoši portretēta 20. gadsimta 20.-40. gadu Latvijas mākslas pasaule. |
 “Bruņojumā” – sakāmvārdi. Muļķības nopēlums Santa Savisko Pīters Brēgels Vecākais - tas skan tik cienīgi, ka domās gribas to kronēt... Tomēr daudzi cilvēki mākslinieka vārdu nekad nav dzirdējuši. Brēgels atklājas tiem, kas to patiešām vēlas. Lai gan precīzi nav zināms, kad Brēgels ir dzimis, šis izrādās piemērots brīdis, lai Briselē divtūkstoš sesto sauktu arī par "Brēgela gadu". Mūsdienās notiek tik daudz nelaimju, kuru cēlonis ir cilvēku muļķība. Brēgels vienmēr ir meklējis cilvēcību, bet tās vietā parasti sastapies ar neprātu un ļaunumu. Kā brīdinājumu mākslinieks radīja gleznu sēriju par sakāmvārdiem. Gleznotie darbi kalpo kā savdabīgi plakāti, brīdinot par sekām, pie kurām novedīs cilvēku neapdomība un nesaprātīga rīcība. |
 Iekšējās pasaules ārpusē jeb ārpuses neiespējamība Ilze Strazdiņa Izstāde "Iekšējās pasaules ārpusē" bija apskatāma Londonas Vaitčepelas galerijā, un tās centrā bija Art Brut jeb - latviskojot - primitīvisti/naivisti. Šī izstāde ne vien piedāvāja jaunu skatījumu uz samērā nepieradināto mākslas stilu, atsaucot atmiņā agrīnā 20. gadsimta notikumus Rietumu mākslas dzīvē, bet arī pavēra jaunu iespēju pārvērtēt modernās mākslas un ar to saistītās mašinērijas vērtību skalu toreiz un šodien. |
 Jaunā Oranžērija. Ūdensrožu fenomens Dace Lamberga Kas gan var piespiest cilvēkus četrdesmit grādu karstumā vairākas stundas nīkt rindā, lai iekļūtu šopavasar pēc rekonstrukcijas Parīzē atklātajā Oranžērijā? Atbilde pavisam vienkārša - astoņi izmēros vērienīgie Kloda Monē (1840-1926) "Ūdensrožu" gleznojumi. Kā impresionisma ievadītājs meistars mākslas vēsturē uz mūžiem iegājis ar Ruānas katedrāles vibrējošās gotikas impresijām rīta, dienas un vakara saules gaismā. Taču tieši pēdējos gadu desmitos no Japānas līdz Amerikai masu kultūras leģendas līmeni negaidīti iekarojušas viņa kompozīcijas ar ūdensrozēm. |
 Luminous naïveté. Branlī muzejs Parīzē Irēna Bužinska "Mums nepieciešams izcelt Parīzē lielu, eksotisku muzeju, lai aizstātu Etnogrāfisko muzeju Trokadero (..) Mums tas būtu jāveic to māksliniecisko manifestāciju vārdā, kas līdz šim tikušas ignorētas. Šie darbi ir no noteiktiem reģioniem - tādiem kā Austrālija, Lieldienu sala, Jaunkaledonija, Taiti, dažādas Āfrikas zemes, Madagaskara (..) Luvrai vajadzētu novērtēt šos eksotiskos mākslas darbus, kas ir ne mazāk iespaidīgi kā Rietumu tēlniecības brīnišķīgie paraugi." |
