Eiropas dzejas “apaļais galds” ir samērā jauna Eiropas kultūras
tradīcija. 1997. gads – Helsinki, 1999. gads – Māstrihta, šogad – Rīga
un Sigulda. Dzeja ir brīvie putni debesīs, kuri nepazīst robežas, tās
humānā būtība ir dvēseles sārņu noārdīšanā, tāpēc tik dabiska ir
Eiropas dzejnieku kopā sanākšana – ne tikai svētkos, dzejas lasījumos,
bet arī nopietnās sarunās, lai palīdzētu dzejai pārvarēt robežas,
valodu un psiholoģiskās barjeras. 1999. gadā Māstrihtā, iecerot nākamo
Eiropas dzejas “apaļo galdu”, skati vērsās uz Latvijas pusi. Mūsu
Dzejas dienu tradīcijas ir labi pazīstamas starptautiskā literārā
apritē, un tās ir dzīvinoša augsne diskusijām par dzejas izplatību
Eiropā, tulkošanas un autortiesību aspektiem, dzejas humāno, jaunradošo
jēgu.
Trešā Eiropas dzejas “apaļā galda” sagatavošana norit ciešā kopdarbībā
ar Eiropas kultūras mēneša norisēm (arī finansējums no valsts puses ir
iespējams, pateicoties kultūras mēnesim) un Eiropas valstu literātu
galveno jumta organizāciju – Eiropas rakstnieku kongresu. Mūsu “apaļā
galda” moto ir POESIS SUMMA LINGUARUM jeb dzeja – valodu
būtība. Mēs pie šī moto nonācām, domājot par Eiropas Padomes šogad
izsludināto Eiropas valodu gadu. Dzejas valoda acīmredzot ir viena no
sarežģītākām valodas izpausmēm, jo ietver sevī ne tikai lingvistiskās
nozīmes, to bagātību, bet visu netveramo emocionālo, psiholoģisko,
sociālo, vēsturisko priekšstatu kompleksu, kas vārdos tieši neizsakāmi,
bet ar talanta spēku apaugļo to un intelektuāli neizskaidrojamā formā
iedarbojas uz lasītāju un klausītāju. Dzejas valodas apzināšanās ir
Eiropas valodu bagātības apjausma, tas ir sapratnes meklējumu ceļš
visaugstākajā – dvēseles un gara līmenī.
Trešais Eiropas dzejas “apaļais galds” noritēs Siguldā un Rīgā. 8.
septembrī viesi ieradīsies Siguldā, tiksies ar Siguldas pilsētas
vadību, 9. un 10. septembrī Siguldā notiks “apaļā galda” darba sesijas,
kuras vadīs dzejnieks, iepriekšējā “apaļā galda” (Māstrihta, 1999)
dalībnieks Pēteris Zirnītis. 9. septembrī notiks dzejas sarīkojums –
velte Siguldas iedzīvotājiem. 11. septembris būs “apaļā galda”
kulminācija Rīgā. Priekšpusdienā, sadalīti grupās, dalībnieki viesosies
Rīgas skolās. Pulksten 14 tradicionāli notiks Dzejas dienu atklāšana
Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, taču netradicionāla būs atklāšanas
norise. Jau iepriekšējos “apaļā galda” publiskajos sarīkojumos
Helsinkos un Māstrihtā īpašā svinīgā ceremonijā Eiropas dzejnieki
izrādīja cieņu vietējam dzejas klasiķim, kronējot ar lauru vainagu
piemineklī iemūžināto personību. Tas pats notiks arī Rīgā. Rainis
saņems lauru vainagu, un tā būs simboliska pateicības zīme dzejniekam,
kura daiļradē Eiropas civilizācijas, antīkās kultūras slāņi veidoja to
dzīvinošo substrātu, kurā uzplauka talants.
11. septembra vakarā notiks sarīkojums Rīgas Latviešu biedrībā – velte
rīdziniekiem. Tajā piedalīsies lielākā daļa trešā Eiropas dzejas “apaļā
galda” dalībnieku.
Un vēl daži vārdi par šī starptautiskā foruma jēgu un nozīmi Latvijas
kultūras kontekstā. Šķiet, esam pārvarējuši kultūras mijiedarbības
pirmo līmeni – Eiropas atbalsta un Eiropas gara izslāpusī Latvija.
Šādas attiecības Latvijai ir svarīgas, bet īslaicīgas. Eiropas šķietamā
novēršanās drīzāk nozīmē pāreju uz nākamo attiecību līmeni: Latvija –
sadarbības partneris, nevis lūdzēja. Tādi mēs gribam ieiet Eiropas
saimē, un tādu Latviju, domājams, grib sagaidīt pārējās Eiropas
valstis.
Protams, ar trešo Eiropas dzejas “apaļo galdu” Latvijas rakstnieki
saista nopietnas cerības – jaunas iespējas abpusējā atdzejošanā;
piedalīšanās nozīmīgos kopprojektos: forumos, konferencēs, dzejas
festivālos; rakstnieku jaunrades namu sadarbība utt. Bet šīs
stratēģiskās intereses būs stingri pakārtotas galvenajam – dzejas
radošajam garam, Eiropas kopīgai gara izjūtai. Latvijā, Eiropā, pasaulē
nav dzejnieku no lielām valstīm un mazām. Pegaza spārnu vēdās
lūkojoties, mēs visi esam vienādi, un tikai no mums pašiem, no mūsu
sāpju sliekšņa, no mūsu intelekta un Dieva žēlastības atkarīgs, vai
Pegazs uz brīdi apstāsies pie mūsu rakstāmgalda. |