VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Eiropas dzejas “apaļais galds” un Latvija Valdis Rūmnieks | |
 Piemineklis Rainim Esplanādē. Tēlnieks Kārlis Zemdega | |
| Eiropas dzejas “apaļais galds” ir samērā jauna Eiropas kultūras
tradīcija. 1997. gads – Helsinki, 1999. gads – Māstrihta, šogad – Rīga
un Sigulda. Dzeja ir brīvie putni debesīs, kuri nepazīst robežas, tās
humānā būtība ir dvēseles sārņu noārdīšanā, tāpēc tik dabiska ir
Eiropas dzejnieku kopā sanākšana – ne tikai svētkos, dzejas lasījumos,
bet arī nopietnās sarunās, lai palīdzētu dzejai pārvarēt robežas,
valodu un psiholoģiskās barjeras. 1999. gadā Māstrihtā, iecerot nākamo
Eiropas dzejas “apaļo galdu”, skati vērsās uz Latvijas pusi. Mūsu
Dzejas dienu tradīcijas ir labi pazīstamas starptautiskā literārā
apritē, un tās ir dzīvinoša augsne diskusijām par dzejas izplatību
Eiropā, tulkošanas un autortiesību aspektiem, dzejas humāno, jaunradošo
jēgu. Trešā Eiropas dzejas “apaļā galda” sagatavošana norit ciešā kopdarbībā ar Eiropas kultūras mēneša norisēm (arī finansējums no valsts puses ir iespējams, pateicoties kultūras mēnesim) un Eiropas valstu literātu galveno jumta organizāciju – Eiropas rakstnieku kongresu. Mūsu “apaļā galda” moto ir POESIS SUMMA LINGUARUM jeb dzeja – valodu būtība. Mēs pie šī moto nonācām, domājot par Eiropas Padomes šogad izsludināto Eiropas valodu gadu. Dzejas valoda acīmredzot ir viena no sarežģītākām valodas izpausmēm, jo ietver sevī ne tikai lingvistiskās nozīmes, to bagātību, bet visu netveramo emocionālo, psiholoģisko, sociālo, vēsturisko priekšstatu kompleksu, kas vārdos tieši neizsakāmi, bet ar talanta spēku apaugļo to un intelektuāli neizskaidrojamā formā iedarbojas uz lasītāju un klausītāju. Dzejas valodas apzināšanās ir Eiropas valodu bagātības apjausma, tas ir sapratnes meklējumu ceļš visaugstākajā – dvēseles un gara līmenī. Trešais Eiropas dzejas “apaļais galds” noritēs Siguldā un Rīgā. 8. septembrī viesi ieradīsies Siguldā, tiksies ar Siguldas pilsētas vadību, 9. un 10. septembrī Siguldā notiks “apaļā galda” darba sesijas, kuras vadīs dzejnieks, iepriekšējā “apaļā galda” (Māstrihta, 1999) dalībnieks Pēteris Zirnītis. 9. septembrī notiks dzejas sarīkojums – velte Siguldas iedzīvotājiem. 11. septembris būs “apaļā galda” kulminācija Rīgā. Priekšpusdienā, sadalīti grupās, dalībnieki viesosies Rīgas skolās. Pulksten 14 tradicionāli notiks Dzejas dienu atklāšana Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, taču netradicionāla būs atklāšanas norise. Jau iepriekšējos “apaļā galda” publiskajos sarīkojumos Helsinkos un Māstrihtā īpašā svinīgā ceremonijā Eiropas dzejnieki izrādīja cieņu vietējam dzejas klasiķim, kronējot ar lauru vainagu piemineklī iemūžināto personību. Tas pats notiks arī Rīgā. Rainis saņems lauru vainagu, un tā būs simboliska pateicības zīme dzejniekam, kura daiļradē Eiropas civilizācijas, antīkās kultūras slāņi veidoja to dzīvinošo substrātu, kurā uzplauka talants. 11. septembra vakarā notiks sarīkojums Rīgas Latviešu biedrībā – velte rīdziniekiem. Tajā piedalīsies lielākā daļa trešā Eiropas dzejas “apaļā galda” dalībnieku. Un vēl daži vārdi par šī starptautiskā foruma jēgu un nozīmi Latvijas kultūras kontekstā. Šķiet, esam pārvarējuši kultūras mijiedarbības pirmo līmeni – Eiropas atbalsta un Eiropas gara izslāpusī Latvija. Šādas attiecības Latvijai ir svarīgas, bet īslaicīgas. Eiropas šķietamā novēršanās drīzāk nozīmē pāreju uz nākamo attiecību līmeni: Latvija – sadarbības partneris, nevis lūdzēja. Tādi mēs gribam ieiet Eiropas saimē, un tādu Latviju, domājams, grib sagaidīt pārējās Eiropas valstis. Protams, ar trešo Eiropas dzejas “apaļo galdu” Latvijas rakstnieki saista nopietnas cerības – jaunas iespējas abpusējā atdzejošanā; piedalīšanās nozīmīgos kopprojektos: forumos, konferencēs, dzejas festivālos; rakstnieku jaunrades namu sadarbība utt. Bet šīs stratēģiskās intereses būs stingri pakārtotas galvenajam – dzejas radošajam garam, Eiropas kopīgai gara izjūtai. Latvijā, Eiropā, pasaulē nav dzejnieku no lielām valstīm un mazām. Pegaza spārnu vēdās lūkojoties, mēs visi esam vienādi, un tikai no mums pašiem, no mūsu sāpju sliekšņa, no mūsu intelekta un Dieva žēlastības atkarīgs, vai Pegazs uz brīdi apstāsies pie mūsu rakstāmgalda. | |
| Atgriezties | |
