VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| GAISMASPILS Andris Vilks,Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors | |
| Kādu reizi, kad mēs runājām par ēku formu un saturu, Gunārs Birkerts
viņam raksturīgajā metaforisma garā teica: “Mēs trīs vienādās kastēs
varam ielikt ābolus, tomātus un kartupeļus. Uz katras kastes uzliekam
attiecīgo “šilti”, lai zinātu, kas tajās atrodas. Un tad – paskatieties
– pa ielu iet cilvēks ar vijoles futrāli pār plecu. Mēs skaidri zinām,
kas TAJĀ “kastē” ir iekšā. Tās forma “pasvītro” saturu – vijoli.” Citiem vārdiem, balstoties uz dziļu izpratni par bibliotēkas būtību, uzdevumiem un struktūru, Meistars labi funkcionējošam ķermenim ir radījis īpaši “piegrieztu”, autora vārdiem runājot, izteiksmīgu formu. Formu, kura tās radīšanas brīdī tik ļoti sakrita ar Latvijas sabiedrības noskaņu. Arhitekts nav vainīgs, ka “revolūcijas atplūdos” TĀS simboli kļūst kaitinoši. Objektīvi paliekošais šajā projektā ir kas cits. Meistara princips ir – noveco nevis arhitektūra, bet tehnoloģijas. Sevišķi, ja mēs runājam par “planētu”, kura no “Gūtenberga galaktikas ir ceļā uz Zināšanu Visumu” (Bendiks Rugāss, Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas bibliotekārs). FLEKSIBILITĀTE – tā ir viena no galvenajām mērauklām. Man uzskatāma mācība bija 1990. gadā redzētais Birkerta skolotāja Ēro Sārinena projektētajā Juridiskās skolas bibliotēkā Čikāgas universitātē. Sākotnēji slēgtās krātuves, domātas tikai bibliotekāru rokām un acīm, uzvarot atvērtajai ideoloģijai (laikam atkal 1968. gada fenomens?), tika pārvērstas par visiem brīvi pieejamām plauktu virknēm. Gaismas pils. Stikla kalns. GAISMA. Šīm visai latviešu tautai pazīstamajām literatūras metaforām ir vistiešākais sakars ar bibliotēku tehniskajām prasībām. Grāmatas izolētas no saules gaismas, lasītāji un darbinieki pēc iespējas – ar dienas gaismu. Gaisma ir viena no mīļākajām arhitekta “izejvielām”. Nekad neaizmirsīšu to sajūtu līdzās daudzajiem studentiem (pat sēdošiem uz grīdas) Annārborā, Mičiganas Juridiskās skolas bibliotēkā trīs stāvus zem zemes. Tur bija dienas GAISMA! Gaismaspilī, pateicoties ātrijam, tiks panākts tas, ka katram cilvēkam bibliotēkā arī būs nodrošinātas šīs tiesības. Bibliotēka ir VIETA. Cilvēku satikšanās vieta. Diemžēl Latvijā pārāk ilgi apziņā iespiedies tikai ārējais vizuālais tēls: pils, kalns, dažam – monstrs. Pēdējo gadu desmitu atvērto, komunikatīvo bibliotēku filozofija uzsvērta to jaunbūvēs – gan nacionālajās, gan publiskajās, gan universitāšu. Šādas bibliotēkas jaunos apstākļos iegūst jaunas dimensijas. Tās piesaista agrāk neraksturīgas aktivitātes un publiku. Piemēru uzskaitījums paņemtu vēl vienu lappusi šim rakstam. Birkerts Latvijas Nacionālo bibliotēku ir nosaucis par LAIKA KAPSULU. Metafora? Jā. Tajā pašā laikā pastāv ar Latvijas Republikas likumu noteikta atbildība par fizisku un nu jau arī digitālu nacionālu vērtību (grāmatu, laikrakstu, žurnālu, nošu, skaņu ierakstu, karšu, attēlizdevumu, rokrakstu u.c.) MŪŽĪGU saglabāšanu. Saturs vienmēr būs svarīgāks par tā nesēju. Tomēr tas dzimst noteiktā formā (atkal forma!), kas arī ir jāsaglabā vismaz viena etalona eksemplārā. Pēc Zinātņu akadēmijas prezidenta akadēmiķa Jāņa Stradiņa ierosinājuma, bibliotēka būs mājvieta Krišjāņa Barona “Dainu skapim” – mūsu kultūras pamatakmenim. Dānijas Karaliskā bibliotēka ar simbolisko nosaukumu “Melnais dimants” lepni sevi dēvē arī par muzeju – muzeju zināšanu krātuvei. “Vai mums ir vajadzīgs simbols, piemineklis?” vaicā praktiskais latvietis. Tad vispirms jāatbild ar pretjautājumu: kam? Atgūtai brīvībai, Rīgai, kultūrai, zināšanām, apņēmībai? Divdesmito gadu beigās Valsts bibliotēkas ideja bija alternatīva Brīvības piemineklim – vienam vienīgam un liktenīgam simbolam. Gandrīz visās valstīs bibliotēkas ēkai, tāpat kā operai, teātrim, universitātei, bankai, galerijai, parlamentam, tiek piešķirta pietiekami zīmīga arhitektūra. UNESCO Ģenerālā konference divas reizes ir aicinājusi visas dalībvalstis sniegt savu atbalstu bibliotēku būvēm – Aleksandrijas un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Pirmajai – par godu pirms 2000 gadiem bojā gājušai leģendai, otrai kā 21. gadsimta – rītdienas Nacionālajai bibliotēkai. | |
| Atgriezties | |
