VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ceļojuma stopkadri Līga Miezīte Orhūsā It's the dream version of the perfect beginning of a road-movie. (Wim Wenders) 1 Orhūsas mākslas muzejs ARoS piedāvā iepazīties ar slavenā vācu kinorežisora Vima Vendersa lielformāta fotogrāfiju izstādi Pictures from the Surface of the Earth (līdz 27. februārim). Šī fotosērija tapusi ceļojumos pa Austrāliju, ASV, Kubu un Vāciju laika periodā no 1983. līdz 2001. gadam. Monumentālās un iespaidīgās panorāmas fotogrāfijas (dažas līdz 4,5 metrus platas!) fiksē urbānās ainavas sirrealitāti un civilizācijas neskartās dabas skaistumu un spēku. Vendersam fotografēt nozīmē ieraudzīt un atcerēties. Fotogrāfija viņam ir veids, kā paturēt vai vismaz uz brīdi pieturēt to, kas var pazust vai pārmainīties pēc diviem trim gadiem. Tās ir ilgas pēc pagājušā un skumjas par tuvo zaudējumu, kas fascinē viņa fotogrāfijās. | |
| |
| Vims Venderss (dzimis 1945. gadā Diseldorfā) ir kino klasiķis un joprojām viens no aktuālākajiem mūsdienu režisoriem. Pasaules slavu viņš iekaroja kā spilgts jaunā vācu kino pārstāvis. Ar fotogrāfiju Venderss sāk nodarboties 1983. gadā, meklējot filmēšanas vietas filmai "Parīze, Teksasa". Kopš tā laika fotogrāfija viņu interesē kā patstāvīgs mākslinieciskās izpausmes veids. Fotomākslā līdzīgi kā kino Vendersam primārā ir noskaņa un kompozīcija. Darbā Two Cars and a Woman Waiting, Houston, Texas (1983) nozīmīga ir skatpunkta izvēle, kas fotogrāfijas laukumu sadala trīs daļās. No tām divas ārējās ir melnas, bet vidū redzams ceļa krustojums: pie luksofora apstājušās divas mašīnas, un uz ietves gaida sieviete. Melnās malas, kas diagonāli ierāmē kadru, pastiprina sprieguma un gaidu momentu un liek domāt par kādu slepenu novērotāju. Tā ir viena no retajām fotogrāfijām izstādē, kurā var saskatīt stāstu un kurā risinās kaut kāda darbība, kaut arī pasīva. Savukārt fotogrāfijas "Entrance", Houston, Texas (1983) kompozīciju interesantu padara centrālā objekta, automašīnu daudzstāvu stāvvietas, izvirzījums uz āru – pret skatītāju. Tas maina perspektīvas virzienu un padara fotogrāfiju par abstraktu laukumu ar melnā un baltā kontrastu. Fotogrāfijas centrā atrodas sieviete un aiz viņas – norādījuma zīme "Entrance", kas ir vienīgie objekti telpā. Vendersa fotogrāfijās lielpilsētu džungļi izskatās vēl vientuļāki un pamestāki par tuksnesi. Kā to netieši apliecina izstādes nosaukums, vairums skatāmo fotogrāfiju ir ainavas. Vendersu īpaši uzrunā ASV un Austrālijas monumentālā daba, kurā apvārsnis šķiet neaizsniedzams un ceļi ietiecas bezgalībā (At the Horizon: The Rocky Mountains, Montana, 2000; Dust Road in West Australia, 1988). Šīs ainavas atgādina kadrus no vesterna vai road-movie filmām – tikai bez aktieriem. Ainavu, arhitektūru un interjeru Venderss savās fotogrāfijās padara par centrālajiem motīviem. Ceļojumu piezīmēs, savdabīgās haikās par fotogrāfiju (“Entire" Family, Las Vegas, New Mexico, 1983) Venderss raksta: Houses have faces and characters, like people... Ja fotogrāfijā parādās cilvēki, tad tie funkcionē kā kompozīcijas elementi. AA Centre in Paris, Texas (2001) ir gluži vai ainiņa no vesterna filmas, tikai "galvenais varonis" pret skatītāju vienaldzīgi pagriezis muguru un aplūko sienas gleznojumu pie ieejas Anonīmo alkoholiķu centrā. Cilvēku likteņu stāstus Venderss pietaupa kinofilmām, bet fotogrāfijās pauž elēģisku pasaules izjūtu, kas tuva Edvarda Hopera reālistiskajai un melanholiskajai Amerikas ainu glezniecībai. Šis glezniecības ‘ veids bija populārs Lielās depresijas laikā 20. gs. 30. gados, un tajā var nošķirt divus virzienus: Amerikas rurālo reģionu glezniecību un urbāno, politiski orientēto sociālo reālismu. Par fotogrāfiju Street Front in Butte, Montana (2000) Venderss raksta: Early morning, not a soul on the streets of Butte, Montana. It was as if I had walked into my favourite painting of Edward Hopper: "Early Sunday Morning", painted in 1930. It was Sunday, indeed. Jebkura fotogrāfija Vendersam ir intīms dialogs ar sevi, kurā aktīvi iesaistās atmiņa un asociācijas, ko grūti pamanīt, ja nemēģina pietuvoties viņa estētikai. Nomaļās mazpilsētas un piepilsētu industriālajos rajonos viņš fotografē slēgtus veikalus, izkārtnes, tukšas ielas, mājas uz sabrukšanas robežas, mašīnu kapsētas... Tie ir mēmi liecinieki par cilvēka klātbūtni, taču izskatās, ka šīs spokainās vietas kā grimstošs kuģis pamestas pirms laba laika. Vendersa ieraudzītā pasaule ir mirkļa mūžībā sastingusi "nekuriene", kurā tomēr var samanīt civilizācijas pēdas. Sirreāla ainava atklājas fotogrāfijā Square with Cut-Out Figures in Butte, Montana (2000), kur gar ceļa malām nostādītas no kartona izgrieztas melnas cilvēku figūras. Tā ir atsvešināta vide, kuras klusumā un tukšumā jaušama slēpta spriedze, kāda notikuma gaidas, bet varbūt vienkārši bezcerīga vientulība. Taču Vendersa fotogrāfijas var būt arī ironiskas un gaišas. Joshua and John (behind), Odessa, Texas (1983) – tie nav divi amerikāņu vīri vai Bībeles personāži, bet gan divu zilu autobusu vārdi, kas kopā ar trīs autobusiem priekšplānā ieņem centrālo vietu skaistā dabas ainavā ar gaišzilām debesīm un mākonīšiem fonā. Savās piezīmēs Venderss ierakstījis: I can guess of the Calgary Baptist Church how the wifes in Odessa, Texas of the drivers called their husbands of the busses when they came home from work. Fotogrāfija, tāpat kā citas mākslas, vienmēr būs savveida iekšējās pasaules manifestācija ārējā. Vendersa pasaule gan valdzina, gan biedē. Laikam gan katrā pilsētā atrodamas vietas, no kurām kaunas paši pilsētnieki, bet kuras iemīļojuši fotogrāfi, mākslinieki un citi "savādāk domājošie". Vietas, kurās pagātnes godība atrodama drupās. Vendersu īpaši interesē tas, kā laiks iekapsulējas un reprezentējas telpā. Laika ritējums uzskatāmi redzams Havanas vecajās, koloniālā stila pompozajās ēkās, kas šobrīd atrodas bēdīgā stāvoklī. Identiskā kompozīcijā fotografēti darbi The Orange Building, Havana (1998) un Shoe Shine Stand, Havana (1998). Statisko un frontālo kompozīciju veido arhitektūra ar daudzām sīkām ornamentālām detaļām, un cilvēku figūras ir tikko pamanāmas. Tas rada plakanas, bezdimensiju struktūras iespaidu, ko pārtrauc kadrā "iebraucis" vecs automobilis, piešķirot telpu un kustību. Venderss ir pārliecināts, ka fotogrāfija var glābt lietu eksistenci, jo tai piemīt spēja apturēt laiku un paturēt katru acumirkli kā unikālu laika fragmentu. Ceļojumu fotogrāfiju žanrā vienmēr interesanti apzināties, kas ir tas, kas uzrunā un liek nospiest fotoaparāta slēdzi. Motīvs, gaisma, krāsa, laukumi, detaļas, personīgi impulsi... Krāsa ir viens no dominējošiem elementiem Vendersa kompozīcijā. Viņš raksta, ka bieži vien tieši krāsa viņam liek paskatīties caur fotoaparāta objektīvu. Atkarībā no gaismas veidojas fotogrāfijas pamatnoskaņa, un fotogrāfa subjektīvais pasaules redzējums izpaužas, izvēloties ne tikai specifisku skatpunktu, bet arī īpašus gaismas mirkļus. Darbā "Blue Range", Butte, Montana (2000) apmākušos debesu zilpelēkais harmonē ar balto ēku, kas atgādina fabriku vai noliktavu, taču, kā izrādās, agrāk bijis bordelis. I found out later that this building had once been a brothel. A red light district to really get the blues... Ceļojuma iespaidi virknējas laukumu, krāsu un detaļu attiecībās, tā akcentējot formāli abstraktas kvalitātes reālistiskā un dokumentālā fotogrāfijā. "Safeway", Corpus Christi, Texas (1983) vienīgais objekts ir ēka ar uzrakstu Safeway. Taču, ieskatoties uzmanīgāk, atrodamas dažādas nianses un detaļas. Burti met ēnu, elektrības vadi iekļaujas kompozīcijā, laukums sadalās vairākās krāsu un toņu daļās utt. Iekļaujot kadra kompozīcijā gleznu, Venderss piešķir vēl vienu dimensiju interjera fotogrāfijai. Lounge Painting # 1, Gila Bend, Arizona (1983) – klusajā dabā ar Coca-Cola automātu un dīvānu – redzama glezna, kurā attēlots ceļš cauri tuksnesim. It took me hours to find somebody who could open up the lobby of the old "Stout's" hotel on Main Street in Gila Bend. It had been closed for years already. That painting over the Coke machine haunts me ever since. It's the dream version of the perfect beginning of a road movie. Vendersu vienmēr fascinējuši Amerikas kontrasti un tādi "amerikāniski" fenomeni kā rokmūzika un kino. Kopš Frānsisa Forda Kopolas uzaicinājuma strādāt pie filmas "Hemets" un pirmās ilgstošās vizītes Amerikā 1978. gadā Venderss vienmēr tur atgriezies un šobrīd dzīvo un strādā Losandželosā. Viņa fotogrāfijas izstādītas muzejos un galerijās visā pasaulē. Pēdējās no izstādēm bijušas Mūsdienu mākslas muzejā Sidnejā, galerijā Haunch of Venison Londonā, Gugenheima muzejā Bilbao un Hamburger Bahnhof muzejā Berlīnē. Vima Vendersa fotogrāfijas kopā ar esejām un intervijām izdotas grāmatās Written in the West (1987), The Act of Seeing (1992), Once (1993), Wim Wenders: Photos (1996), kā arī izstādes katalogā Pictures from the Surface of the Earth (2003). 1 Šeit un turpmāk angļu teksti citēti no Vima Vendersa mājaslapas www.wim-wenders.com. | |
| Atgriezties | |
