VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Strasbūra. Latvijas māksla Strasbūrā Inese Baranovska, Irēna Bužinska Inese Baranovska Latvijas valsts proklamēšanas dienas priekšvakarā kultūras festivāls "Pārsteidzošā Latvija" sasniedza savu kulmināciju Strasbūrā. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas organizētā plakātu izstāde "Plakāta māksla Latvijā. 1920–1990" no 7. līdz 30. oktobrim bija skatāma Strasbūras reģionālā administratīvā centra Hôtel du dėpartement izstāžu zālē, bet Andreja Granta fotoizstāde "Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte" no 16. novembra līdz 14. decembrim bija redzama Eiropas mākslas apmaiņas centra Apollonia izstāžu zālē; abu minēto projektu kuratore – Inese Baranovska. Ar četru jaunu autoru (Ēriks Božis, Gints Gabrāns, Katrīna Neiburga, Kaspars Podnieks) izstādi Suspense no 12. oktobra līdz 8. novembrim arī varēja iepazīties Apollonia izstāžu zālē; 9. novembrī notika videomākslas seansi Blinks. Projected Visions – Latvia (kuratore – Māra Traumane). Visiem četriem pasākumiem par godu bija veidota īpaša informatīvā reklāmas kampaņa: speciāls pielikums lielākajā reģionālajā avīzē, plakāti, ielūgumi un efektīgs katalogs (80 lpp.), kas var izrādīties pārsteidzošs tieši pašiem latviešiem. Patīkams ir fakts, ka Apollonia ierosinātie projekti jau 2005. gada 17. decembrī tiks reprezentēti Grieķijā, Saloniku Laikmetīgās mākslas centrā. Pārsniedzot Latvijas kultūras festivāla "Pārsteidzošā Latvija" oficiālā laika robežas, ar pārliecinošu skatu uz tālāku projektu attīstību nākotnē Eiropas mākslas apmaiņas centrs Apollonia (Apollonia, European Art Exchanges) veido Latvijas mākslai veltītu izstāžu un notikumu sēriju, kas ievada centra iecerēto vērienīgo pasākumu ciklu Rencontrer l’Europe/ Meeting Europe. Latvijā Apollonia partneri ir LMS galerija un Laikmetīgās mākslas centrs. Apollonia ir neatkarīgs laikmetīgās mākslas centrs, ko 1998. gadā dibināja Dimitris Konstantinidis, kad viņam bija apnicis darboties ļoti birokrātiskajās un reglamentētajās Francijas valsts mākslas institūcijās. Centra mērķis – veidot un attīstīt kultūras un mākslas kontaktus starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, Balkāniem un Kaukāza zemēm (www. Apollonia-art-exchanges.com). Acīmredzot Dimitra Konstantinida grieķiskā izcelsme pamudināja izvēlēties šādu organizācijas nosaukumu. Galvenā Apollonia labā īpašība – šeit strādā daudznacionāla, dinamiska jaunu cilvēku komanda, kurus vada nevis karjeras aprēķins, bet idejiska pārliecība, līdzīgi kā pie mums Latvijā darbojas Liepājas Karosta, "Noass", RIXC un citi. Latvijai veltītā kataloga ievadā Dimitris Konstantinidis raksta: "Tā nu "Negaidītā Latvija" ir pirmais cikla Meeting Europe laidiens, kas notiek paralēli oficiālajam festivālam Ėtonnante Lettonie Francijā, un tas, pateicoties Apollonia starptautiskās sadarbības tīklam, tiks parādīts arī citās Eiropas valstīs. Meeting Europe nozīmē iespēju mums dalīties arī ar citiem skatītājiem, atklājot viņiem Latvijas mākslinieku radošo garu un stiprinot ideju par vienotu telpu un likteni, kuras pamatā ir dažādība un daudzveidība." Par izstādes "Plakāta māksla Latvijā. 1920–1990" vizuālo simbolu partneri Francijā izvēlējās Ilmāra Blumberga 1984. gadā radīto plakātu Jevgeņija Švarca lugas "Pūķis" izrādei. Kultūra un politika, mākslinieks – indivīds un sabiedrība, personiskais un oficiālais – tās bija vadošās izstādes tēmas, ko arī personificē šis Ilmāra Blumberga darbs, kurš nav tikai teātra izrādes plakāts, bet vēsturiskajā kontekstā uztverams kā radošas personības savdabīgs manifests. Grupējot izstādes darbus gan pa tēmām, gan hronoloģiski, izceļot īpaši izcilu plakāta meistaru sniegumu, gribējās palīdzēt atklāt un novērtēt Latviju, tās attīstības gaitu, meklējot saskarsmes punktus ar Eiropu un pasauli, apliecinot nacionālo identitāti un atgādinot par kardinālajiem vēstures kūleņiem, kas 20. gadsimtā ietekmējuši daudzas tautas. Paradoksāli, bet atšķirībā no pašlaik Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" 2. stāvā skatāmās 80. gadu plakātu izstādes, kur dominē latviski brūnie krāstoņi, Strasbūras izstādē valdīja sarkanā krāsa: gan Latvijas pirmās brīvvalsts vēlēšanu un kultūras plakātos no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas, gan padomju laika oriģinālplakātos no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMSM) kolekcijas. Komplektējot izstādi, likās svarīgi parādīt plakāta mākslas attīstību 20. gadsimta sākumā, kad arī Latvijā šajā žanrā iesaistījās daudzi ievērojami modernisma mākslinieki, piemēram, Romans Suta, Jānis Liepiņš, Niklāvs Strunke un Sigismunds Vidbergs. Savukārt Padomju Latvijas mākslas kontekstā ir būtiski apzināties plakāta progresīvo nozīmi un reizē arī atkarību no pastāvošās varas ideoloģijas. Īpaša mākslinieciskā nozīme šajā laikā bija Gunāra Kirkes, Laimoņa Šēnberga, Georga Smeltera, Ilmāra Blumberga, Jura Dimitera un Gunāra Zemgala teātra izrādēm, mākslas izstādēm un koncertiem veidotajiem plakātiem. Tieši no kultūras plakātā attīstās jaunas izteiksmes formas, kas jau 80. gados kļūst arī par politiski un sociāli asu, valdošai politiskai sistēmai uzbrūkošu ruporu, kā, piemēram, Andra Brežes, Pētera Čivļa, Jura Dimitera, Ivara Mailīša, Ojāra Pētersona un Jura Putrāma plakāti. Vairāki plakāti izstādē bija dublēti ar analogām iespieddarbu kopijām, lai skatītājs apjaustu poligrāfiskā darba atšķirību no oriģināla. Jauno tehnoloģiju laikmetā šie dažādās tradicionālās un eksperimentālās tehnikās mākslinieku pašrocīgi, ne datora radītie darbi piešķīra izstādei unikālu dimensiju. Šobrīd visur pasaulē ir aktivizējusies interese par plakātu kā mākslas veidu un spilgtu laikmeta liecību, tādēļ Latvijas izstāde tika uzņemta ar lielu interesi. Izcili labi izskatījās 1920. gadā tapušie vēlēšanu un sociālpolitiskie plakāti, kam 21. gadsimta kontekstā ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Speciālistus pārsteidza, ka LMSM kolekcijā glabājas unikāli oriģinālie plakāti, kas pasaulē ir liels retums. Andreja Granta fotogrāfiju izstāde "Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte" šogad jau veiksmīgi notikusi Īrijā (2005. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Korkā – Cork Vision Centre – lielprojekta Enlargment ietvaros, un Dublinā – Dublin City Council ), kur šī emocionāli piesātinātā, tēlaini un jēdzieniski daudzslāņainā fotogrāfiju kolekcija guva gan preses, gan skatītāju atzinību. Domājams, ka arī Francijā, kuru var uzskatīt par vienu no fotomākslas pionierēm, cilvēki novērtēs melnbaltās fotogrāfijas vizuālo spēku, kas stāsta par patieso Latviju ar visām cilvēcisko izpausmju variācijām laikposmā no 1984. gada līdz mūsdienām. | |
|
Irēna Bužinska
Strasbūra – Eiropas Savienības parlamenta mītne un, kā izrādās, var būt arī Ziemassvētku galvaspilsēta! Tomēr novembris šajā Francijas–Vācijas pierobežā esošā Elzasas reģiona lielākajā pilsētā ienesa neierastākus akcentus ar Gustava Kluča darbu izstādi Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā un Andreja Granta fotogrāfiju skati Eiropas mākslas apmaiņas centrā Apollonia, ar Alvja Hermaņa izrādi "Garā dzīve", ar "Runājošajiem akmeņiem" pilsētas rosīgākajā – Gūtenberga laukumā un Liepājas Karostas (Kristīne Briede un Kalle Bjošmarks) organizēto latviešu pirti netālu no Austerlicas laukuma. Gustava Kluča darbu izstāde izpelnījās lielu uzmanību preses konferencē. Kā jau varēja gaidīt, franču žurnālistiem patiesu pārsteigumu sagādāja fakts, ka izcilais krievu konstruktīvisma pārstāvis ir latvietis, kura darbi atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Izstādes ekspozīcijas projektu sagatavoja muzeja direktors Emanuels Gigons (Emmanuel Guigon), tomēr mūsu ieteikumi arī tika ņemti vērā. Līdz ar to kopīgi radīta ekspozīcija, kurā par galvenajiem akcentiem kļuvuši "Dinamiskās pilsētas" (1919) varianti, ilustrācijas Vladimira Majakovska poēmai "Vladimirs Iljičs Ļeņins" (1925) un, protams, "Spartakiādes" (1928) atklātņu oriģināli, no kurām vispazīstamākās – "Peldētājas" – fragments izmantots ielūgumā un vairākos izstādes plakātos, kā arī Pētera Krilova Vides filmu studijā tapušajā dokumentālajā filmā par Gustavu Kluci. Šīs dokumentālās filmas saīsinātajā, īpaši izstādei veidotajā versijā sevišķi spilgti parādīta mākslinieka loma partijas līderu Ļeņina un Staļina vizuālā tēla radīšanā. Lai arī festivāla "Pārsteidzošā Latvija" programmas informatīvais un vizuālais centrs bija "Runājošie akmeņi", tomēr, manuprāt, Strasbūrā daudz lielāku sabiedrības interesi un atsaucību iemantoja latviešu pirts (oficiālais nosaukums – "K@2" mobilā sauna "Ponijpirts"). Autobusā iekārtotā pārvietojamā pirts fascinēja ar dabisko, veselīgo atmosfēru, kuras kārdinājumam padevās kā veci, tā jauni. Bet varbūt panākumus nodrošināja arī pirts atrašanās vieta? Tas, izrādās, ir kreisi noskaņoto Strasbūras iedzīvotāju kvartāls, kurā demokrātiskām, sabiedrību vienojošām aktivitātēm un kultūras pasākumu tradīcijām kopš 20. gadsimta 70. gadiem ierādīta ļoti nozīmīga vieta. | |
| Atgriezties | |
