VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Māksla pārdot mākslu Sandra Krastiņa Starptautiskā laikmetīgās mākslas mese Art Moscow šogad svinēja desmit gadu jubileju. Salīdzinājumā ar zināmiem mākslas tirgus vārdiem pasaulē desmit gadu nav daudz, tomēr Krievijas postpadomju mantojuma telpā laikmetīgajai mākslai jārēķinās ar priekšstatiem, kas citur jau sen izslimoti. Nevaru pretendēt uz Krievijas mākslas tirgus likumsakarību analīzi, bet trīs dienu vērojumi, sekojot skates notikumiem, aicināja salīdzināt ar Latvijas mākslas tirgus praksi. Jā, jā, tie nesamērojamie Krievijas plašumi, apjomi un nauda - to nevar neņemt vērā. Tomēr, vērtējot Art Moscow pirms četriem gadiem, kad man bija izdevība to redzēt, un šogad, pirmās apaļās jubilejas gadā, var secināt, ka skates organizētāji "EKSPO-PARK izstāžu projekti" apzināti un mērķtiecīgi veido laikmetīgajai mākslai labvēlīgu augsni. Pirmais iespaids, samērojot ar Latvijā kultivētās mākslas vērtēšanas kanoniem: izstādīta un piedāvāta laba, nekomerciāla rakstura izstāžu māksla, kas turklāt tika arī aktīvi pirkta. Meses organizētāju uzstādījums bija rādīt būtiskākos, aktuālākos virzienus vizuālajā mākslā. Profesionālo līmeni nodrošināja starptautiska atlases žūrija. Šogad no divsimt pretendentēm dalība mesē tika akceptēta sešdesmit galerijām. Oficiālais valsts partneris bija Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme no Vācijas, kas nodrošināja desmit savu galeriju piedalīšanos. Valsts līdzdalība citzemju profesionālos komerciāla rakstura mākslas notikumos Vācijā ir apzināta nacionālās mākslas atbalsta stratēģija. Piedalījās arī daudzas citzemju galerijas, starp tām "Rīgas galerija" no Latvijas. Tomēr ne par mākslu, bet par mākslu pārdot mākslu ir stāsts. | |
| |
| Paralēli galvenajam meses uzsvaram te domāju komerciālās galerijas, kas kompaktos apstākļos veidoja ekspozīciju labirintus. Mākslas mese apmeklētājiem piedāvāja teorētiskus lekciju ciklus, programmas un izstādes, kam šķietami ar mākslas pārdošanu nav sakara. Kā pirmā jāmin retrospektīvā videomākslas izlase "Lai dzīvo video! Krievu videomāksla 1996-2006". Video kā nosacīti jauns mākslas veids Krievijā, kas vēsturiski veidojies paralēli perestroikas politiskajām un ekonomiskajām reformām un izgājis no under-ground mākslas statusa, ieņemot konceptuālo izstāžu telpu, Art Moscow kontekstā eksponējās kā komerciāli konvertējams piedāvājums. Tas nozīmē nevis cenas pie videoekrāniem, bet gan video valodas platformu publikas izglītošanai, pieradināšanai un sagatavošanai. Izskatot retrospektīvo izstādi, galeriju piedāvātie videodarbi jau uztverami kā likumsakarīgs turpinājums. Pirkt un kolekcionēt videomākslu - Latvijā tas būtu apspriežams izņēmums! Šo mākslas veidu vēl uztveram tikai kā projektu ietvaros finansējamu mākslinieku pašizpausmi. Līdzīgas attiecības mums ir ar fotogrāfiju. Latvijā vēl sirdīgi diskutējam, vai fotogrāfija var būt māksla, kā neļauties fotogrāfijas izplatībai mūsu izstāžu telpā, kā nosargāt profesionālo vizuālo mākslu biedrības no biedējošās fotogrāfijas klātbūtnes. Maskavas mākslas lietpratējiem fotogrāfija pārliecinoši bija komerciāli veiksmīgākais izteiksmes medijs. Var jau runāt par pārejošu modes tendenci, bet, vērojot, kādi mākslas darbi visātrāk izpelnās sarkanos punktus, kas apzīmē tīkamo faktu - darbs ir pārdots, fotogrāfijai pārliecinoši bija dominējoša loma. Likumsakarīgi, ka krievu autoru darbus iegādājās vairāk nekā ārzemju mākslinieku, bet tas nebija attiecināms uz fotogrāfiju. Tā droši gāja pāri nacionalitāšu robežām Krievijas kolekcionāru krājumos. Vērojot, kāda rakstura mākslu pērk, īpaši svarīgi ir uzsvērt, ka tā nebija ieaijājoši un komplimentāri tīkamā, tā zeltziedu rakstainā, bet pārsvarā provocējoša, lielu izmēru, ar agresīvi raupju faktūru un nereti politiskus, sabiedrības pieņēmumiem neērtus jautājumus neignorējoša māksla. Nav mans nolūks raksta ietvaros vērtēt redzētās mākslas kvalitāti, bet gan mākslas tirgus veidošanas spēles noteikumus. Citur tie ir pašsaprotami, bet mums vajadzētu domāt, kā izkļūt no tā smukuma žņauga, kas kā obligāts oreols laistās ap laikmetīgās mākslas komerciālās kustības trajektoriju. Nozīmīgi, ka, ievadot mesi, liela loma bija fonda "Jekaterina" privātkolekcijas ekspozīcijai. Kolekcija ir veidota desmit gadus, un neliela tās daļa tika izstādīta Art Moscow pasākuma ietvaros. Iespēja ar to iepazīties ne tikai deva ieskatu vērtīgajā privātkolekcijā, kas, atkal salīdzinot ar mūsu mērogiem, būtu tāds laikmetīgās mākslas muzeja cienīgs devums, bet darbojās kā iedrošinājums citiem kolekcionāriem veidot aktuālus, laikmetu raksturojošus mākslas krājumus. Pārliecinošas privātkolekciju ekspozīcijas klātbūtne nenoliedzami ir svarīga gan autoriem, gan galerijām, kuru darbi jau iekļaujas prestižajās privātajās vai valsts kolekcijās, tas nostiprina cenu jaunajiem mākslas piedāvājumiem. Žēl, ka mūsu kolekcionāri vēl necenšas publikai parādīt, kāda rakstura kolekcijas viņi veido. Kā trešā akcentējamā parādība Maskavas mākslas meses ietvaros jāmin nekomerciālās izstādes, kas darbojas kā eksperimentāli projekti, un, ja jau runājam par naudu, jāpiebilst, ka tie tiek atbalstīti no pasākuma organizēšanas finansējuma. Projektu mērķis ir atspoguļot šodienai aktuālos estētiskos un sabiedriskos procesus mākslā. Dalībnieki ir jauni autori, kas sākuši savu radošo darbību 21. gadsimtā un - tas mesē tika īpaši uzsvērts - ir brīvi no padomju un pēcpadomju dzīves pieredzes, kā arī ir pārvarējuši jauno tehnoloģiju un virtuālās telpas nekontrolējamo kārdinājumu. Viņu mākslas un dzīves pieredze veidojās, saskaroties ar kultūras globalizāciju, ciparu tehnoloģiju un tirgus noteikumiem. Iespējams, konceptuālais pieteikums ir daudzsološāks nekā ekspozīcijā skatāmais, bet jaunie vārdi tika uzstājīgi parādīti mākslu pērkošajai auditorijai. Vēlreiz, saslēdzot galvenos laikmetīgās mākslas tirgus laukuma veidošanas komponentus, jāakcentē, ka komerciālie un eksperimentālie projekti, vērienīgās privātkolekciju skates, teorētisko lekciju cikli, mākslas žurnālu un grāmatu galdi, jauno mediju mākslas dominējošā klātbūtne ir tas fons vai varbūt pamats, uz kura risinās mākslas pirkšanas un pārdošanas izrāde. Jā, "izrāde" nav nejaušs apzīmējums. Skatītāji, galeristi, autori krāšņi eksponējās arī paši - atklāšanu šampanietis, runas, prese, kontaktu dibināšana, Krievijas māksliniekiem raksturīgais temperamentīgais un skaļais mākslas vērtēšanas šovs, milzīgs daudzums skatītāju, kas nenogurstoši plūst pa mākslas apcirkņiem, ne tikai lai iegādātos, bet arī skatītu un fotografētu to, kas jauns mākslā. Tas viss kopā veido nozīmīga mākslas notikuma apziņu. | |
| Atgriezties | |
