VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| VASARĪGAS PĀRDOMAS PAR TIRGUS PERSPEKTĪVĀM LATVIJĀ "Studija" jautā: Kādas ir mākslas tirgus perspektīvas Latvijā? | |
| 1. Anda Treija, galerija "Daugava": Māksla ir mūžīga, un tāds ir arī mākslas tirgus! 2. Ivonna Veiherte, Ivonnas Veihertes galerija: Perspektīvas greizas tāpat kā visur, bet ačgārnākas nekā citur. 3. Agija Sūna, galerija "Asūna": Biezā miglā tītas. Ja ir tikai pāris nopietnu kolekcionāru, tad nekāda attīstība tuvākajā nākotnē nevar būt. Galeriju ekspozīcijas kļūst aizvien komerciālākas. Pirktspējīgās sabiedrības izpratnē māksla ir tikai gleznojums uz audekla un, vēlams, labā rāmī. Lai par iekārojamiem tiktu atzīti citu vizuālās izteiksmes veidu objekti, jāpaiet vēl ilgam laikam. Auditorija ir skaitliski ierobežota un savstarpēji pazīstama, pirkt gribētāji atrod māksliniekus un kārto klusus neoficiālus darījumus, bet ne jau par cenām, kādas redzamas galerijās. Saprast jau to var, bet akceptēt pagrūti... No trim galerijām, kas 1992. gadā sāka darboties, ir palikusi tikai manējā ... 4. Inese Riņķe, "Rīgas galerija": Mākslas tirgus Latvijā ir realitāte - "Rīgas galerija" strādā jau 14 gadus tikai un vienīgi no mākslas darbu pārdošanas. Cits jautājums, cik lielā mērā tas atbilst t.s. Rietumu standartiem. Atgādināšu "garlaicīgas lietas", bez kurām cenu rekordi Rietumos nekad nebūtu iespējami. Pirmām kārtām tas nozīmē galerijas līgumattiecības ar konkrētiem māksliniekiem, to ekskluzīvu pārstāvēšanu. Nav jāapšauba arī mākslas tirgus perspektīva - līdz ar Laikmetīgā mākslas muzeja ieceres publiskošanu un tikai uz laiku iekārtoto pēckara mākslas ekspozīcijas izveidi interese pirkt ir acīmredzami aktivizējusies. 5. Norberts Sarmulis, galerija "Antonija": Izaugsmei vajadzētu būt ievērojamai, jo, manuprāt, vēl īsta tirgus nav, ir tikai atsevišķi gleznu pārdošanas gadījumi, un, piemēram, tādā jomā kā fotomāksla pārdošanas vispār nav, ja neskaita darbus interje-ram ar pavisam nelielu vērtību. Salīdzinājumam - Latvijā ir viena galerija, kas rīko mākslas darbu izsoles, bet Tallinā ir četras. Nav izstāžu ar vairāku galeriju piedalīšanos un noteiktiem kvalitātes standartiem. Vidējās gleznu cenas Latvijā pagaidām ir aptuveni trīs reizes zemākas nekā citās Eiropas valstīs. 6. Astrīda Riņķe, galerija "Alma": Jānošķir uz vecmeistaru darbiem balstītais mākslas tirgus, kas dar-bojas pēc visai precīzi funkcionējoša mehānisma, no darījumiem ar mūsdienu mākslu, kuri savukārt Latvijā pašreiz norit diezgan stihiski. Tikai brīdī, kad arī mūsu sabiedrībā (līdzīgi, kā tas notiek visā pasaulē) augstu labklājības līmeni sasnieguši cilvēki savu materiālo vērtību piramīdas pašā augstākajā virsotnē novietos nevis prestižu zīmolu rokassomas, pulksteņus, mašīnas un jahtas, bet gan izcilas mūsdienu latviešu glezniecības kolekcijas, mēs varēsim runāt par jaunu posmu mūsu mākslas tirgus attīstībā. Latvijā ir nedaudzi kolekcionāri, kuri empīriskās pieredzes ceļā iemantojuši spēju atšķirt un novērtēt latviešu glezniecības patiesi augsto līmeni un, būdami apveltīti ar īstu kolekcionāra azartu, savas finanses investē nopietnās mūsdienu mākslas kolekcijās. 7. Mārtiņš Āte, Cherado Art Empire: Latvijā vēl joprojām gandrīz katra otrā ģimene, kurā ir divi bērni, uzskatāma par trūcīgu, tādēļ mākslas tirgum, kas vērsts uz Latviju, vēl jāpaciešas. Rīga ir kompakta un pārāk maza pilsēta. Es ļoti vēlētos izveidot tādu kā mākslas angāru. Rietumu pieredze rāda, ka tieši angāra tipa galerijas ir spējušas piesaistīt sev lielāko apmeklētāju uzmanību. Bet pagaidām es neredzu vietu, kur šādu mākslas noliktavu izveidot, lai tā būtu pievilcīga arī apmeklētājiem. Es saredzu mākslas tirgu arī Latvijā. Bet patiešām - perspektīvā. 8. Ilze Žeivate, galerija "Māksla XO": Pēdējo piecu gadu laikā mākslas tirgus Latvijā ir audzis. Pozitīvi, ka arvien vairāk tiek pieprasīti mūsdienu autoru darbi. Domāju, ka tas ir cieši saistīts ar lielo celtniecības bumu, iekārtošanos jaunajās dzīvesvietās un hipotekārajiem kredītiem. Runājot par perspektīvām - grūti kaut ko prognozēt, dzīvoju šodienai! 9. Toms Zvirbulis, galerija "Birkenfelds": Savu vietu pasaulē nāksies izcīnīt. Ar kādām metodēm? Visas labas. Galerijas un antikvariāti pārstāv tirgus redzamāko daļu. Muzeji, sabiedriskie un privātie fondi vēl nav nopietni tirgus dalībnieki. Pircēji - "vecās naudas" turētāji (20. gs. 90. gadu uzņēmēji) var atļauties par pirkumu maksāt virs 5000 latiem. Šai paaudzei bija unikāla iespēja iegādāties izcilu vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku darbus par salīdzinoši zemām cenām. "Jaunajai naudai" cenu griesti ir 1000-2000 latu. Iebraucēji - tūristi sastāda labi ja 10 % no pirkumiem virs 1000 latiem. Perspektīvā palielināsies galeriju konkurence, plašāk tiks izmantots mākslas darbu līzings, notiks ārzemju mākslinieku integrācija Latvijas galerijās un otrādi. | |
| Atgriezties | |
